Zimbabve laidusi apgrozībā jaunu valūtu, lai nomainītu Zimbabves dolāru, kas pārmērīgas devalvācijas dēļ ir zaudējis iedzīvotāju uzticību.

Jaunā valūta zigs (ZiG) jau aprīļa sākumā tika ieviesta elektroniski, bet tagad ir iespējams lietot šo valūtu arī banknošu un monētu formā.

Šis ir Zimbabves jaunākais mēģinājums iziet no ilgstošas valūtas krīzes, kura uzsver valsts ekonomiskās problēmas. Valdība iepriekš bija apsvērusi vairākas idejas par Zimbabves dolāra nomaiņu, tostarp ieviešot zelta monētas un pat izmēģinot digitālu valūtu.

Jaunā valūta, kura nosaukums ir vārdu Zimbabves zelts (Zimbabwe Gold) saīsinājums, ir atbalstīta ar valsts zelta rezervēm. Kopš elektroniskās ieviešanas 5.aprīlī tā tomēr nav ieguvusi uzticību un pat dažas valdības iestādes atteikušās to pieņemt.

Zigs ir sestā valūta, kas Zimbabvē lietota kopš Zimbabves dolāra kursa sabrukuma 2009.gadā piecu miljardu procentu hiperinflācijas apstākļos. Tam sekoja haotiska notikumu virkne - vispirms ASV dolārs tika atļauts kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, pēc tam to aizliedza, bet tad atkal atļāva.

Zimbabves galvaspilsētā Hararē otrdien apturēta dzeramā ūdens padeve, jo ārvalstu valūtas trūkuma dēļ varasiestādēm nav līdzekļu, lai iepirktu ūdensapgādes sistēmai nepieciešamās ķimikālijas, pavēstīja amatpersonas.

«Inflācijas un valūtas svārstību dēļ mēs esam izsmēluši ūdens budžetu,» sacīja Harares pašvaldības pārstāvis sakariem ar presi Maikls Čideme.

Galvaspilsētas trūcīgajos rajonos iedzīvotāji ūdeni iegūst upēs un akās, raisot bažas par holēras un citu slimību, kas izplatās ar ūdeni, uzliesmojumu.

Ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu dēļ Zimbabve pērn pieredzēja vienu no smagākajiem holēras uzliesmojumiem aizvadītajā desmitgadē. 2008.gadā ar holēru nomira vairāk nekā 5000 cilvēku.

Čideme pauda cerību, ka varasiestādēm izdosies saņemt ķimikālijas šonedēļ, vienlaikus atzīstot, ka «nav pārliecināts, cik ilgam laikam ar to būs līdzēts».

Zimbabve jau vairākus gadus atrodas uz infrastruktūras sabrukuma sliekšņa, un aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju ir atkarīgi no palīdzības.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.