Farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcē šodien uzņēmuma padomē ievēlēta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), aģentūru LETA informē uzņēmumā.

Circene līdz šim konsultēja farmācijas kompāniju sadarbības jautājumos.

Padomē turpinās darboties pašreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kā arī padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Volodimirs Krivozubovs, Gunta Veismane un Circene.

Piecu padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums tika noteikts 10 500 eiro apmērā.

Sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums arī par statūtu grozījumiem un akciju nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1,4 eiro, veidojot pamatkapitālu 19 719 109 eiro apmērā.

Par Olainfarm akciju denominācijas datumu noteikts ir 2015.gada 23.janvāris.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) tomēr nolēmusi pati atkāpties no amata un jau šodien viņa Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) varētu iesniegt demisijas rakstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savu lēmumu atkāpties Circene pamatos ar ilgstošām veselības problēmām.

Straujuma ir uzņēmusies veselības ministres pienākumu pildīšanu laikā, kamēr ministre Circene atgūstas pēc mugurkaula operācijas un nevar pildīt savus pienākumus. Viņa arī līdz šim neprognozēja, kad varētu atgriezties darbā.

Iepriekš premjerministre pavēstīja, ka jūlija sākumā varētu būt sagaidāmi iespējamie risinājumi jautājumā par veselības nozares vadību. Viņa jūlija pirmajā nedēļā esot iecerējusi tikties ar Circeni, lai runātu par turpmāko rīcību un risinājumiem. «Skaidrs, ka veselības nozarei ministrs ir vajadzīgs,» teica Straujuma.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No ministriem lielākā alga novembrī bijusi ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), bet mazāko saņēmusi veselības ministre Ingrīda Circene (V), liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Pavļuta un Kozlovska alga par darbu novembrī bija 1237 lati, bet Circene saņēma 1160 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) novembrī algā saņēma 1169 latus, satiksmes ministrs Anrijs Matīss - 1177 latus, bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNk) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) - 1180 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izmaksāti 1189 lati, savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam - 1199 lati.

Dažiem ministriem atalgojums bija arī virs 1200 latiem - aizsardzības ministrs Artis Pabriks par novembri saņēma 1218 latus, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) - 1221 latu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Veselības ministrija nav atmetusi ieceres nodokļu jomā, lai pusfabrikātiem un produktiem ar e-vielām būtu grūtāk konkurēt ar veselīgākiem produktiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības rīcības plānā, pie kā šobrīd notiek intensīvs darbs, ir paredzēts iekļaut uzdevumus, kas saistītos ar iespēju izvērtēt un ieviest pārdomātu nodokļu politiku, ļaujot veselīgiem produktiem kļūt konkurētspējīgākiem pretstatā, piemēram, pusfabrikātiem vai ar veselībai nevēlamām e-vielām bagātiem produktiem, DB norādīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. «Vērtējams būtu jautājums par šādas politikas īstenošanu attiecībā uz produktiem, kas veselībai nav vēlami – ar palielinātu sāls, cukura vai transtauku saturu. Vai mērķa sasniegšanai labākais risinājums būtu akcīzes nodokļa piemērošana produktiem ar noteiktām sastāvā esošām vielām vai to daudzumu, vai arī PVN pārskatīšana – tas vēl būtu jādiskutē ar atbildīgajām ministrijām par nodokļu politiku un pārtikas sektoru – ar Finanšu ministriju (FM) un Zemkopības ministriju,» skaidroja O. Šneiders. Jāatgādina, ka pērn VM, kad Ingrīda Circene bija veselības ministre, virzīja ieceri ieviest akcīzes nodokļi neveselīgai pārtikai. VM no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešanas neveselīgai pārtikai gribēja iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls bija plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai. Tolaik lielākās problēmas bija atrast līdzsvaru, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat karstas diskusijas un spalvas putēja par to, kas tad īsti ir uzskatāms par neveselīgu pārtiku.

Viena no karstajām ziņām veselības aprūpē līdztekus tam, ka dalīto grozu ieviešana atlikta līdz jūnijam, ir Valsts kontroles ziņojums par medicīnisko rehabilitāciju valstī.

Ziņojums ir Veselības ministrijas darbu šajā jomā faktiski iznīcinošs. Revidentu ieskatā neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas kā pilnvērtīgas un neatņemamas ārstniecības procesa sastāvdaļas attīstību valstī. Faktiski ziņojums ir kliedzošs. Tiesa, ir viens bet. Revīzija, par kuras rezultātiem ziņo mediji un stāsta Valsts kontrole, ir veikta par laiku no 2014. līdz 2016. gadam. Tātad ir pagājuši vairāk nekā divi gadi. Līdz ar to nevar teikt, ka tas būtu aktuālās situācijas šķērsgriezums.

Protams, pēc revīzijas veikšanas ziņojums ir vēl jāuzraksta, un tas aizņem laiku. Taču 2019. gadā nākt klajā ar it kā aktuālo stāvokli, kas balstīts situācijas novērtējumā par laiku pirms pāris gadiem, nav īsti korekti. Vai arī tad Valsts kontrolierei visi savi komentāri par to būtu jāsāk ar atrunu, ka tā nav aktuālā situācija. Citādi skatieni dusmīgi vēršas pašreizējās veselības ministres Andas Čakšas virzienā, kuru nekad neesmu advokatējusi, bet šoreiz gan jāteic, ka viņa šajā amatā stājās tikai 2016. gada 16. jūnijā. No 2014. gada ministri ir bijuši Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, no kuriem tieši par Valsts kontroles revīzijā konstatēto arī būtu prasāma atbildība.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Piektdien, 3. janvārī, liepājniekiem bija iespēja aplūkot jaunās Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas. Jaunais mediķu autotransports bija apskatāms pie latviešu biedrības nama, raksta liepajniekiem.lv.

No pulksten 10.30 Rožu laukumā pretī Liepājas Latviešu biedrības namam bija iespēja aplūkot četrus jaunos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes reģiona operatīvos medicīniskos Volkswagen un Mercedes-Benz markas transportlīdzekļus, ar kādiem drīzumā mediķi dosies izsaukumos pie pacientiem.

Jaunā autotransporta prezentācijā arī veselības ministre Ingrīda Circene, NMPD direktors Armands Ploriņš un NMPD darbinieki, kā arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš.

NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša portālam liepajniekiem.lv norāda, ka, piesaistot ERAF finansējumu un pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, 2013.gada sākumā NMP dienesta mediķu brigādes Latvijas reģionos jau saņēma pirmos 45 jaunos operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) saredz nepieciešamību atslogot slimnīcas saistībā ar lielu būvniecības procesu vadību, aģentūrai LETA sacīja Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Komentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas plānus lūgt valdību atslogot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vadību no būvniecības jautājumiem, Zoldners sacīja, ka vēstule vēl nav saņemta.

Vienlaikus Ministru prezidente plānojot uzdot atbildīgajām ministrijām nākt klajā ar risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības procesus, meklēt to centralizēšanas iespējas.

"Slimnīcu pamata funkcija ir cilvēku ārstēšana, nevis lielu objektu būvniecības vadība," uzsver Siliņa.

LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja slimnīcas vadības prezentāciju par PSKUS būvniecības hronoloģisko norisi un projekta attīstību.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam šodien nolēma izvirzīt VL-TB/LNK Saeimas frakcijas vadītāju Eināru Cilinski, bet par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.

Savukārt tieslietu ministra amatam nacionālā apvienība izvirzījusi Rīgas domes nacionālās apvienības frakcijas vadītāju Baibu Broku.

Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols.

Cilinskis bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, kā arī valsts sekretāra vietnieks. Savulaik Cilinskis bija arī Rīgas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Broka, kura ir tiesību zinātņu maģistre un patlaban studē Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā, ir Rīgas domes deputāte un Latvijas gaisa satiksmes valdes locekle. Broka iepriekš bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomniece Eiropas Savienības un civiltiesību, komerctiesību jautājumos un LU Juridiskās fakultātes lektore. Broka ir vairāku zinātnisku rakstu un pētījumu autore civiltiesību un komerctiesību jomā un viena no Privātās un publiskās partnerības likuma līdzautorēm.

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien vēl nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja 49 deputāti, bet nepieciešamas vismaz 50 balsis.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka uz sēdi nav ieradusies Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV). Tāpat par steidzamības noteikšanu nenobalsoja Augusts Brigmanis (ZZS).

Pašlaik izsludināts 30 minūšu pārtraukums.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Valsts prezidentam Andris Bērziņš jauno valdību vērtē kā rīcībspējīgu, šodien pēc tikšanās ar Bērziņu žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Straujuma norādīja, ka par katru atsevišķu ministra amata kandidātu netika diskutēts un prezidents neizteica viedokli par konkrētiem cilvēkiem.

Prezidents izteicis savu viedokli par valdības deklarāciju un konceptuālu iebildumu viņam neesot bijis. Straujuma piebilda, ka «konstruktīvā gaisotnē» pārrunāti jaunās valdības prioritārie darbi.

Rītdienas parlamenta sēdē, kura tiks lemt par jaunās valdības apstiprināšanu, Straujuma rēķinās ar deputātu balsu vairākumu.

Kā ziņots, nākamo valdību veidos pašreizējās koalīcijas partijas - Vienotība, Reformu partija (RP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot Zaļo un zemnieku savienību.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Jaunais Ministra kabineta sastāvs, par kura apstiprināšanu rīt lems Saeima, ir saprātīga kompromisa valdība un tajā ir cilvēki, kuri var sākt darbu uzreiz jau no pirmās dienas, nepatērējot laiku, lai iepazītos ar lietām, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš šodien tikšanās laikā atzinīgi novērtēja premjera kandidātes Laimdotas Straujumas (V) un topošās koalīcijas pārstāvju paveikto jaunas valdības tapšanas procesā, kā arī uzsvēra, ka salīdzinoši īsajā laika periodā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām no valdības sagaida konstruktīvu, uz rezultātu vērstu darbu, maksimāli ierobežojot priekšvēlēšanu retoriku un koncentrējoties uz pragmatisku darbu valsts interešu vārdā, informē prezidenta Preses dienestā.

«Es savu iepriekš pausto vērtējumu neesmu mainījis. Šī ir saprātīga kompromisa valdība. Topošajā valdībā ir cilvēki, kuri var sākt darbu uzreiz, jau no pirmās dienas, nepatērējot laiku, lai iepazītos ar lietām. Jebkuram jaunam cilvēkam, kas ienāk šajā sarežģītajā sistēmā, ir jāpaiet vismaz sešiem mēnešiem, līdz saprot, kā darīt labāk. Tas ir pilnīgi loģiski, tas nav pārmetums. Šis kabinets varēs padarīt tos darbus, kas ir iesākti,» vērtējot jaunās valdības sastāvu un deklarāciju, sarunā ar premjera amata kandidāti uzsvēra Valsts prezidents.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Turpinot pērn uzsāktās Sirds veselības gada aktivitātes un veicinot iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu un mazāku sāls, cukura un tauku patēriņu uzturā, Latvijas Kardiologu biedrība radījusi kvalitātes zīmi pārtikas produktiem – Iesaka kardiologi!.

Tā apliecināšot, ka pārtikas produkts ir draudzīgs sirds veselībai. Pirmā zīme pasniegta AS Hanzas Maiznīca.

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības priekšsēdētājs, skaidro: «Līdz pat trīs ceturtdaļām no dienā uzņemtā sāls daudzuma apēdam ar gatavajiem pārtikas produktiem, to pat nepamanot. Tāpēc ceru, ka zīme Iesaka kardiologi! nākotnē veicinās iedzīvotāju gudru produktu izvēli par labu veselai sirdij un augstai dzīves kvalitātei.»

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka «kardiologu izstrādātā kvalitātes zīme ir jauna labās prakses tradīcija, atbalstot veselīgu produktu ražošanu un piedāvājot iedzīvotājiem iespēju izvēlēties savas sirds veselībai draudzīgāko».