Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku – tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata Finanšu ministrija.

Saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa esošo modeli nav iespējams, jo tas rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai. Šī nodokļa maksātāji sev nākotnē nevarēs nodrošināt optimālu vai pat minimālu valsts garantēto pensiju vai pabalstu apmēru, ja nodokļa režīms tiks piemērots ilgstoši. Tādēļ risinājumi šai situācijai ir jārod nekavējoties. Viens no tiem varētu būt pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana, uzsver finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Kā iespējamie risinājumi, kas varētu nodrošināt to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ilgtermiņā nav risks personas sociālajam nodrošinājumam, ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana (piemēram, 122 eiro mēnesī), kas aprēķināta no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Otrs iespējamais risinājums ir noteikt tiesības piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu divus vai trīs gadus. Šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem un šai daļai ir tendence strauji augt.

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Dibināt mikrouzņēmumu varētu liegt grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju nozarēm, trešdien sprieda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Deputāts Kārlis Šadurskis (V) rosināja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu nosauktas tās nozares, kurās varētu dibināt mikrouzņēmumu. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) atzina, ka vieglāk būtu noteikt to nozaru sarakstu, kurām būtu liegts dibināt mikrouzņēmumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita šādai idejai, tajā pašā laikā rosinot noteikt juridiski pamatotus kritērijus ierobežojumiem, lai tie nebūtu pretrunā ar Satversmi. «Nedrīkst būt situācija, ka cilvēkiem tiek aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, » sacīja Endziņš. Savukārt Šadurskis LTRK vadītāja bažas kliedēja, uzsverot, ka minētajā gadījumā netiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan tiek noteikts, ka valsts ar atvieglojumiem neatbalsta konkrētas uzņēmējdarbības jomas.

Mikrouzņēmumu nodokļa likmi plāno samazināt vairāk nekā uz pusi, bet šī nodokļa maksātāju darbiniekiem tiek noteikta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme; liegto nozaru sarakstā – 37 jomas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē šodien paredzēts izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuri noteiks tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Jāatgādina, ka Ministru kabinetam jau līdz šā gada 1. augustam bija jānosaka tās nozares, kurās darbojoties vairs nevarēs maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu. Pārmaiņas vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vērtēja diametrāli pretēji – vieni šo revolucionāro pagriezienu uzskata par sava veida šīs labi iestrādātās idejas iznīcināšanas plānu, savukārt citi norādīja, ka MUN ir kā legāla nodokļu paradīze, kas apdraud valsts budžeta vajadzību finansēšanu.

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Otrdien Ministru kabineta sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jau no 2016. gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas), informē Finanšu ministrija.

Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem – fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas) un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, - mikrouzņēmumu veido, nodalot no darbojoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiktu atcelti nozaru ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Likumā paredzētais mikrouzņēmumu nozaru ierobežojums līdz šim sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēts.

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2016. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, vēl šodien ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat šodien ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.

Esošajiem mikouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu.

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt:

individuālais komersants,

individuālais uzņēmums,

zemnieka vai zvejnieka saimniecība,

fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) SIA dalībnieki ir fiziskās personas,

Šobrīd absolūti lielākā daļa jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku skaita vienlaikus ir bijuši vai šobrīd ir arī citu saimnieciskās darbības formu dalībnieki. Tas liecina par praksi dibināt mikrouzņēmumus ar mērķi nodalīt funkcijas un optimizēt nodokļus, uzsver Finanšu ministrija.

«Nav pieņemamas situācijas, kad mikrouzņēmumu darbības forma tiek izmantota nevis kā atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai jaunu darba vietu radīšanai, bet gan kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai. Šāda prakse ir jāmaina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē,» norāda finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja slogs attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir vismaz par 50% mazāks kā citu saimnieciskās darbības formu nodokļu maksātājiem pie līdzvērtīga darbinieku atalgojuma. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtie pakalpojumi no izmaksu pozīcijas ir konkurētspējīgāki par citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un nenodrošina veselīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem, skaidro ministrija.

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas sēdē trešdien tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas ceturtdien, 5. februārī, tiks skatīti Saeimas 1. lasījumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. No ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.

Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Komitejas dalībnieki norādīja arī to, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai.

Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu nodokļu maksāšanas režīmu, papildu norādot, ka 2016.gadā tiks izslēgts arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komitejas dalībnieki uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana radīs ēnu ekonomikas un bezdarba līmeņa palielināšanās risku, mazinās reģionālo attīstību Latvijā, turklāt šāds ierobežojums būs viegli apejams nodokļu optimizētājiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.

Likuma izmaiņas tika pieņemtas bez debatēm, par balsojot 67 valdošās koalīcijas un Saskaņas deputātiem, bet pret bija 11 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai.

Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.martā, vienbalsīgi atbalstīja virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Saeimai piedāvā atlikt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir divi projekti grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viens paredz otrajā lasījumā izskatīt grozījumus, kas iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet ir priekšlikums to izskatīšanu pārcelt uz 26. marta plenārsēdi. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem zūd cerības uz to, ka parlamentārieši pagūs izdarīt izmaiņas, kuras stāsies spēkā līdz 15. aprīlim, kad jāiesniedz pirmā ceturkšņa deklarācija un jāveic šī nodokļa maksājums pēc 9% likmes, nevis pašlaik spēkā esošās 11%. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādīja uz to, ka politiķi savu solījumu pildīs, tāpēc ir iesniegti vēl vieni grozījumi Mikronodokļa likumā, kas paredz īpašu gadījumu 2015. gada pirmā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu noteikt no 15. līdz 25. maijam (nevis, kā parasti, 15. aprīlim).

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

Neskatoties uz mikrouzņēmumu pārstāvju iebildumiem, kas piketā tika darīti zināmi arī deputātiem, Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu maksāšanas režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Saskaņā ar grozījumiem esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.