Mazo uzņēmēju aptaujā no izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis MUN 2.0, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt eiro), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē EM.
Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.
Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.
Aptaujas rezultāti sniedz izsmeļošu informāciju par mazo uzņēmumu sadalījumu ģeogrāfiski un pa darbības jomām, izaugsmes plāniem, peļņas izlietojumu, strādājošo noslogotību un citiem parametriem.
«Mazā uzņēmuma portrets ir tāds - visbiežāk pilsētnieks, konkrēti rīdzinieks (63,5%), strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. Ieņēmumi, starp citu, teju 78% gadījumu tiek saņemti bezskaidrā naudā,» stāsta Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs.
«Interesants šķiet fakts, ka uz jautājumu, kas tiek darīts ar uzņēmuma peļņu, visvairāk uzņēmēju - 31%, atbildējuši, ka uzņēmumam peļņas nav bijis. Vienlaikus teju tikpat ir tādu mazo uzņēmumu, kuri peļņu iegulda attīstībā, kā arī tādu, kuri peļņu lieto īpašnieku un citiem ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Cits pozitīvs fakts šajā stāstā ir tas, ka 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcija strauji augt. Tātad no valsts perspektīvas atbalsts šiem uzņēmumiem ir ar lielāko pievienoto vērtību.»
Dažādos pētījumos secināts, ka MUN labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību – mazo uzņēmumu skaits no 25,2 tūkstošiem 2013. gadā pieaudzis līdz teju 51 tūkstotim 2016. gada rudenī. Mazie uzņēmumi ar darbu 2016.gadā nodrošināja vairāk nekā 94 tūkstošus cilvēku. Valsts budžeta ieņēmi no mazo uzņēmumu darbības 2015. gadā sasniedza teju 59 miljonus, un 2016. gadā 63,5 miljonus eiro. Tāpēc, atrisinot ar MUN saistītos negatīvos faktorus – iespējas optimizēt ar darba spēku saistītos nodokļus un negatīvo ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmu, tas ir optimālākais nodokļu modelis mazo uzņēmumu atbalstam.