«Tas, kas notika Zolitūdē, vērš mūsu uzmanību uz to, ka vairāk ir jādomā par tautu. Par cilvēku. Kad kāds no mums ir aizrāvies un vairāk domā par bagātību, par slavu un godu, par sevis izcelšanu un paaugstināšanu, tad, protams, cilvēks aizmirstas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.
«Bet bagātībai ir tāda īpašība. Ja cilvēkam ir miljons, viņam noteikti vajag divus. Pēc tam trīs arī ir maz, vajag vēl. Cilvēciskās kaislības nekad nebeidzas. Tās nevar piesātināt, tās ir bezgalīgas. Tāpēc evanģēlijs cilvēkam sniedz mācību, lai viņš varētu laikā apstāties. Ja tu dzīvo un tev viss ir, nevajag gribēt vēl vairāk,» uzsvēris baznīcas pārstāvis.
Kā vēstīts, pagājušā gada nogalē Rīgas mikrorajonā Zolitūdē sagruva veikala Maxima jumts, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Joprojām tiek meklēti cēloņi un vainīgie.
«Dokumentos viss kārtībā, bet dzīvē ne tik kārtībā. Jo rūpes par cilvēku ir aizgājušas otrajā plānā. Protams, tas tā notiek, ja mēs gribam būt tikai bagāti un slaveni. Domāju, ka šādus gadījumus Dievs Kungs pieļauj, lai mēs padomātu par cilvēka dzīves jēgu. Stādieties priekšā, cilvēki aizgāja vienkārši uz veikalu pēc piena un maizes. Neatvadījās taču no tuviniekiem. Nepateica, piedod, es aizeju uz visiem laikiem! Neviens to nevarēja izdarīt. Jo neviens nezināja, kas ar viņu notiks pēc stundas vai divām,» sacījis metropolīts Aleksandrs.
Jautāts, vai tā ir nejaušība, ka šis veikala jumts iebruka tieši te, pie mums Latvijā, viņš atbildējis: «Tādi notikumi notiek ne tikai Latvijā. Gandrīz katru dienu tiek ziņots par tādiem notikumiem, kur iet bojā daudz cilvēku. Tas notiek visā pasaulē. Tāpēc pasaulei, zemeslodei, tas nav nekāds jaunums. Tas mums ir jaunums. Kāpēc tas notika tieši Zolitūdē. To zina tikai pats Dievs Kungs, kāpēc Viņš to pieļāva. Cilvēkam nav dots zināt visu smalkumos. Dievs to tā pieļāva tāpēc, ka šiem cilvēkiem Dieva priekšā vajadzēja dzīvot citādi. Mums, ticīgajiem cilvēkiem, nav jāmeklē sīkas detaļas. Mums ir jāzina, ka jebkurā brīdī un jebkurā vietā pie mums var atnākt nāve.»