Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» apkalpots pirmais gaisa kuģis Boeing 747-8, kas ir lielākais Boeing ražotais gaisa kuģis. Skinny Latvian piedāvā nišas produktu - bikses tieviem un gariem vīriešiem. Dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē. Krievijas-Ukrainas konflikts metālapstrādē un mašīnbūvē var iecirst robu 10% apjomā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

#1/15

Latvijā.

Rīgas pils ugunsgrēka sekas tiks novērstas par SBRE līdzekļiem

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#2/15

Latvijā.

Skonto Būve atsāks Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbus

Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudrona dīķi sanācijas darbi atsāksies tuvākās nedēļas laikā un noslēgsies 2015.gada beigās, iekļaujoties sākotnēji paredzētajā projekta realizācijas termiņā, informē Skonto Būve. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/15

Latvijā.

Par 13 000 eiro kukuļa ņemšanu aiztur RD Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 13 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārvaldes amatpersonu. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#4/15

Latvijā.

Moduļu mājas: Stratēģija – jaunā tirgū ieiet kā savējiem

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#5/15

Latvijā.

Capital ienāk planšetdatoru tirgū; laiž klajā Capital T10

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums a/s Capital paziņojis par ienākšanu planšetdatoru tirgū, prezentējot 10,1 collas planšetdatoru Capital T10. Lasīt tālāk...

Foto: Capital

#6/15

Latvijā.

Finanšu ministrs aicina sākt publisku diskusiju, vai Latvijā celt nodokļus

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V). Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#7/15

Latvijā.

Latvietis, kurš atgriezies dzimtenē: Neviens taču netic tam, ko valdība stāsta

Gandrīz 3000 kilometru garajā mājupceļā no Anglijas pilsētiņas Korbijas valmierietis Jānis Jurjāns, šķērsojot Latvijas robežu un ieraugot automašīnas ar Latvijas numuriem, jau sajutās kā mājās, kurās ļoti vēlējās atgriezties. Tas bija pirms diviem gadiem 2012. gada vasarā, kad viņš atstāja darbu kādā rūpnīcā Anglijas mazpilsētā, bet toreiz vēl nevarēja pateikt, ko darīs pēc pārbraukšanas, raksta laikraksts Diena. Lasīt tālāk...

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

#8/15

Latvijā.

Daugavas potenciāls aktīvās atpūtas biznesa īstenošanai - neizmantots

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#9/15

Latvijā.

Lidostā «Rīga» sagaidīts vēsturē lielākais gaisa kuģis

Starptautiskajā lidostā «Rīga» tika sagaidīts pirmais gaisa kuģis Boeing 747-8, kas ir lielākais Boeing ražotais gaisa kuģis.Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#10/15

Latvijā.

Brīvais vilnis: dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē

Zivju konservu ražotājs a/s Brīvais vilnis daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, pateicoties pieprasījumam un rubļa kursa stabilizācijai, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#11/15

Latvijā.

Šodien pēdējo dienu amatā ir "Viasat" vadītājs Baltijas valstīs Raivo Rosts

Uzņēmums ir uzsācis meklēt R. Rosta aizvietotāju. R. Rosts Viasat strādāja desmit gadus.Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#12/15

Latvijā.

Krievijas-Ukrainas konflikts metālapstrādē un mašīnbūvē var iecirst robu 10% apjomā

Krievijas un Ukrainas ieilgušā konflikta radītās izmaiņas tirgos metālapstrādes un mašīnbūves nozarei šogad varētu radīt samazinājumu 10% apmērā no kopējiem ražošanas apjomiem, sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš. Lasīt tālāk...

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

#13/15

Latvijā.

DB viedoklis: Igaunijas sliktais signāls Latvijas ekonomikai

Vēlme kaisīt uz galvas pelnus, sakot, ka kaimiņiem igauņiem viss ir labāks, Latvijā vērojama jau vairākas desmitgades, tomēr, visticamāk, drīzumā šī stipri iesīkstējusī tradīcija var piedzīvot savu beigu akordu. Lasīt tālāk...

Foto: DB

#14/15

Pasaulē.

15 vietas pasaulē, kuras jāapmeklē pirms tās kļuvušas slavenas (tostarp arī Rīga!)

Kuram ceļotājam gan negribētos baudīt elpu aizraujošas ainavas vai arhitektūru ar zināmu ekskluzivitātes pieskaņu, kuru nodrošina sajūta, ka neesi nokļuvis kārtējā tūristu pārpludinātā aplūkojamo vietu ceļveža «karstajā punktā». Lasīt tālāk...

Foto: Wikipedia

#15/15

Šodien aktuālais laikrakstā Dienas Bizness

airBaltic finanšu stabilitāte joprojām vārīga

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic beidzot sākusi izlīgt ar kreditoriem; nākotnē izaicinājumu joprojām daudz. Lasīt tālāk...

Eiropas vara ir atsvars

Vājāka Eiropa savus pilsoņus un biznesu globalizētajā pasaulē nostādītu neizdevīgā situācijā. Lasīt tālāk...

Latvijas kokam 100 miljoni eiro

Asociācijas Latvijas koks uzņēmumu kopējais neto apgrozījums šogad pieaudzis par 2,3% un sasniedzis nepilnus 100 milj. eiro. Lasīt tālāk...

Bankām cerības augt

Mājokļu tirgus vieš cerības banku akciju cenu pieaugumam. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 22. maijā

Skatīties pārējos attēlus

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Ekonomikas ministrija (EM) strādās pie eksporta garantiju ieviešanas Krievijas sankciju skarto uzņēmumu atbalstam, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Tas varētu noderēt un it īpaši laikā, kad mūsu uzņēmumi mēģina pārorientēt savu darbību uz Centrālāzijas un citiem tirgiem. Tur gan mums vajadzēs arī citu partneru atbalstu,» teica Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka noteiktajām sankcijām ir mazāka ietekme uz Latvijas tautsaimniecību nekā Krievijas kopējai ekonomikas situācijai. «Sankcijas tomēr skar vienu - pārtikas – industriju, bet Krievijas patērētāju pirktspēja ietekmē teju visas eksportējošās nozares. To jūt gan farmācijas uzņēmumi, gan tekstila industrija, gan metālapstrāde, kurai Krievija joprojām ir liels tirgus. Tā kā nekas labs jau nebūs. Uzņēmēji arī saprot, ka viņiem ir jāpārorientē sava darbība,» atzina ministre.

Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam – ZGI-4 – piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, informē ir Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Tas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

ZGI-4 kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Altum finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet 10 miljoni jeb 40% no kopējā fonda apjoma – privātā sektora investīcijas, no kurām 7,5 miljonus investēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība, bet 2,5 miljonus eiro – Latvijā dibinātā Centrāleiropas apdrošināšanas kompānija Balcia Insurance SE un citi privātie investori.

Nolietotu detaļu atjaunošana, to remonts komplektā ar nestandarta iekārtu projektēšanu un izgatavošanu ļauj SIA Metāro sekmīgi strādāt gan ar Latvijas, gan ārvalstu klientiem

Uzņēmuma neto apgrozījums ir atkarīgs no klientu aktivitātēm un arī paša uzņēmuma iespējām. SIA Metāro galvenais inženieris Elgars Upītis uzsver, ka uzņēmuma sākotnēji vienīgais stūrakmens – dažādu detaļu remonts un restaurācija – ir attīstīts, otrs nozīmīgs virziens ir nestandarta iekārtu projektēšana, ražošana un dažādu citu ar metālapstrādi saistītu pakalpojumu sniegšana, kas ļauj efektīvi izmantot uzņēmuma rīcībā esošos aktīvus – gan iekārtas, gan speciālistus. «Sākotnēji 2003. gadā uzņēmums tika izveidots uz AS Valmieras stikla šķiedra mehāniskā ceha bāzes, un tā pirmais un lielākais klients bija Valmieras stikla šķiedra, bet gadu gaitā ir piesaistīti daudzi citi uzņēmumi no Vidzemes, kas strādā kokapstrādē, būvmateriālu, mēbeļu ražošanā, kā arī metālapstrādē,» stāsta E. Upītis. Vēsturiski uzņēmumam vislielākais neto apgrozījums arī tika sasniegts tieši tad, kad Valmieras stikla šķiedra būvēja savu ražotni ASV un bija ļoti daudz pasūtījumu.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Neraugoties uz sliktajiem datiem gada sākumā, rūpniecības nozarei pagaidām izdodas saglabāt, lai arī nelielu, taču tomēr, izaugsmi.

Oktobrī, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo mēnesi, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, pieauga par 1,3%; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,8%, apstrādes rūpniecībā – par 1,9%,savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija vērojams samazinājums par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums gada laikā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 53,1%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 21,5% un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,1%.