Pašreizējā situācijā Latvijas ekonomikai svarīga ir plaša diversifikācija - lai Latvijā attīstītos vairāki sektori, otrdien Vācijas-Latvijas ekonomikas forumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa teica, ka Latvijas un Vācijas eksporta un importa darījumi veido 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), kas ir viena desmitā daļa no Vācijas ārējās tirdzniecības bilances. Viņa atzina, ka investoriem pašlaik nav vienkārši, jo ekonomiskā krīze Latviju ļoti ietekmēja. Savukārt pēc sarunām ar vācu uzņēmējiem viņa secinājusi, ka tie joprojām ir gatavi investēt Latvijā.

Merkele uzsvēra, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss ir ļoti drosmīgs, kā arī piebilda, ka Latvijai ir jāuzklausa starptautisko aizdevēju norādījumi un nopietni jāstrādā pie finanšu situācijas uzlabošanas un budžeta konsolidācijas.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienots tirgus, kurā ir 27 valstis, katrai no tām ir savi mērķi un problēmas, bet ir arī tādas, kas skar visas 27 valstis, tostarp valsts budžetu konsolidācija un finanšu situācijas uzlabošana. Merkele atzina, ka Eiropā ir jāizveido arī kopīgs enerģijas tirgus, lai visām ES valstīm būtu pieeja elektroenerģijas un gāzes tirgum.

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi Eiropas valstu vidū panākt ciešāku integrāciju, pretējā gadījumā reģionam draud iespēja zaudēt savu lomu pasaulē.

Tāpat A. Merkele lūdza pasaules biznesa līderus dod politiķiem parādu krīzes atrisināšanai nepieciešamo laiku, kā arī solījusi, ka uzticība Eiropai tiks atjaunota.

«Es vēlētos visiem jums, kas šeit atrodas kā uzņēmējdarbības pārstāvji, lūgt saprast demokrātisku valdību darbības principus un akceptēt ilgo sarunu procesu,» A. Merkele sacīja uzstājoties Davosas Ekonomikas foruma atklāšanā.

«Kad mēs būsim uzvarējuši krīzi, Eiropa kļūs daudz pievilcīgāka. Es esmu pilnībā pārliecināta, ka mēs spēsim savaldīt šo krīzi,» klāstīja Vācijas kanclere.

Tāpat A. Merkele aizstāvēja arī Vācijas lomu parādu krīzes atrisināšanā un aicināja uz ciešāku solidaritāti Eiropas valstu vidū. Ciešāka Eiropas valstu integrācija radīs jaunas darbavietas un nodrošinās izaugsmi, sacīja A. Merkele.

"Roka ir jāpastiepj katram uzņēmējam, kuram ir vismaz kaut kādas izredzes," intervijā televīzijas kanālam ARD, uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele.

A. Merkele ierosinājusi, ka valstij ir jāpalīdz finansēt ekonomiku. Jāatzīmē, ka A. Merkele novērtēja valdības padarīto darbu, taču pagaidām viņa neredz, kad krīze varētu beigties. Viņa arī uzsvēra, ka pirmkārt ir jāpalīdz autoražotājam Opel, kas ir nonācis uz bankrota sliekšņa. Taču A. Merkle nespēja atbildēt, ar kādiem nosacījumiem valdība varētu sniegt šo palīdzību.

A. Merkele uzskata, ka pirms valsts piedāvā savas garantijas autoražotājam, nepieciešams uzzināt ASV valdības lēmumu par General Motors nākotni, kas ir Opel īpašnieks.

Angela Merkele, izslēdz iespēju, ka valdošā koalīcija varētu izjukt un, ka būtu nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas. Viņa paziņoja, ka strādās pašreizējā koalīcijā līdz termiņa beigām, un ieteica visām partijām darīt to pašu.

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Vācijas mērķis ir atdalīt Eiropas Opel no tā pašreizējā īpašnieka General Motors (GM) pirms tas nonāk līdz iespējamai maksātnespējai. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Mekel), raksta Associated Press.

«Tas, ko mēs nevēlamies, ir situācija, kurā mēs praktiski kļūstam par piedēkli iespējamā maksātnespējas procesā, vai kur citur. Vācija ir ieinteresēta veikt šo atdalīšanu pirms tas notiek,» tā A. Merkele.

Db.lv jau ziņoja, ka uz Opel pretendē itāļu autokoncerns Fiat, kanādiešu - austriešu uzņēmums Magna un investīciju kompānija Ripplewood.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un palicis daudz darāmā, tomēr Eiropas Savienība (ES) dodas pa pareizo ceļu, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Intervijā ar Vācijas telekanālu ZDF, A. Merkele norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir paveikts daudz vairāk darba nekā iepriekšējos gados kopā. Viņa arī uzsvēra, ka Vācija pieprasīs stingru kontroli un nosacījumus, kad vajadzēs sniegt finanšu palīdzību citām valstīm, vēsta Deutsche Welle.

«Vācijas spēks nav bez robežām, un mēs, kā Eiropas daļa, saskaramies ar globālu konkurenci, un mums jābūt veiksmīgiem, ja mēs vēlamies saglabāt savu labklājību,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele atzina, ka ciešāka integrācija Eiropas valstu starpā izsaukusi satraukumu ne vien Vācijā, bet arī visā savienībā.

Vācija šodien varētu pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu 50 mljrd. eiro apmērā recesijā ieslīgušās ekonomikas stimulēšanai.

Tiek gaidīts, ka lielāko daļu šīs summas veidos investīcijas infrastruktūrā. Pēc vācu ierēdņu sacītā, rūpniecības veicināšanai iecerēts novirzīt 25 miljardus eiro, kas ir tikai viens procents no Vācijas IKP. Iepriekš tika minēta summa 40 miljardu eiro apmērā.

Divas konservatīvās partijas - Kristīgo demokrātu partija un Kristīgi sociālā savienība -, kuras Bundestāgā veido vienotu frakciju, uzstāj uz koncepciju, kas paredz nodokļu nastas samazināšanu. «Galvenais mūsu plāna punkts ir nodrošināt darba vietas un veicināt investīcijas, kā arī padomāt par to, ko atbildēt cilvēkiem uz jautājumiem nodokļu un noguldījumu sakarā, kam būs liela loma,» norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc konservatīvo domām, nodokļu pazemināšana sekmēs pirktspējas palielināšanos, tādējādi atdzīvinot rūkošo iekšējo pieprasījumu. Savukārt sociāldemokrāti kā galveno pretkrīzes plāna punktu piedāvā 10 miljardu eiro vērta fonda izveidošanu 2009.gadā, no kura tiktu finansēti komunālie investīciju projekti, pirmām kārtām mācību iestāžu modernizācija, ceļu remonts. Jāpiebilst, ka sociāldemokrāti likmi liek uz valsts investīciju programmām, savukārt konservatīvo frakcija - uz privāto iniciatīvu. Merkele uzskata, ka ekonomikai, kas balstās uz darboties spējīgiem uzņēmumiem, pašai jāatbild uz pašreizējiem izaicinājumiem un jākļūst stiprākai. Tieši šī iemesla dēļ jaunajā valsts palīdzības paketē ekonomikai būs, pēc viņas teiktā, «nevis zivs, bet makšķeres».

Eirozonas līderiem ir jāizveido «finanšu barjera», lai izvairītos no Grieķijas parādu krīzes izraisītiem finanšu satricinājumiem, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, raksta Bloomberg Businesweek.

Nepieciešams palielināt Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, kas neļautu parādu krīzei izplatīties uz citām valstīm. Tāpat A. Merkele arī norādīja, ka Grieķijas bankrota pieļaušana var sagraut investoru uzticību eirozonai un izraisīt finanšu infekciju, līdzīgu tai kāda tika novērota pēc Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

«Mums jāsper soļi, kurus mēs varam, kontrolēt,» stāstīja A. Merkele, velkot paralēles ar Grieķijas situāciju un banku Lehman Brothers, kuras bankrots radīja augsni pasaules finanšu krīzei. Pieļaujot Grieķijas maksātnespēju var iznīcināt investoru ticību veicināt to aiziešanu no Eiropas, atsaucoties uz Vācijas kancleres teikto, raksta CNBC.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās kolēģi ASV un Lielbritānijā cīņā ar finanšu krīzi ir aizgājuši pārāk tālu, tādējādi, iespējams, radot apstākļus citai finansiālai ķezai. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, raksta Wall Street Journal.

A. Merkele uzskata, ka ECB veicina situācijas saspīlējumu starptautiskajā telpā, paziņojot, ka tērēs 60 miljardus eiro uzņēmumu obligāciju iegādei, kas, salīdzinot ar ASV un Lielbritānijas centrālajām bankām, vēl ir salīdzinoši pieticīgs solis.

Šī publiskā kritika ir neparasta - un ne jau tāpēc, ka Vācijas politiķi reti izsakās asi par savām centrālajām bankām. Kad politiķi pasaulē sāk kritizēt savas centrālās bankas, tas gandrīz vienmēr nozīmē, ka viņi gaužas par to, ka tās ir pārāk skopas, raksta WSJ.

Pasaules valstu līderiem nevajadzētu pārvērtēt Vācijas spēju atrisināt eirozonas parādu krīzi, citējot Vācijas kancleres teikto, vēsta BBC.

A. Merkele norādīja Vācijas parlamentam, ka Vācijas iespējas glābt eirozonu nav «bezizmēra».

Eiropas izaugsmei nevajadzētu notikt uz parādu apjoma pieauguma rēķina, norādīja Vācijas kanclere.

Viņas izteikumi runā Vācijas parlamentam izskanējuši pirms gaidāmās 20 lielāko pasaules ekonomiku jeb G20 valstu vadītāju tikšanās Mehiko, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē.

A. Merkele gaidāmajā samitā grasās atgādināt, ka «Vācija ir stipra, Vācija ir ekonomikas izaugsmes dzinējs un stabilitātes nodrošinātājs Eiropā, bet Vācijas spēki nav «bezizmēra»».

Vācijas kanclere paredz, ka parādu krīze būs G20 valstu vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats. «Mūsu valsts būs uzmanības epicentrā. Tas ir fakts – visas pasaules uzmanība tiek pievērsta Vācijai, jo mēs esam Eiropas lielākā ekonomika un galvenais eksportētājs,» atgādināja A. Merkele. Tomēr Eiropai būtu jāatrod veids, kā izkļūt no parādu krīzes un nokļūt uz «stabila pamata», izmantojot spēcīgu «politisku apvienību», kas nodrošina lielāku fiskālu koordināciju un uzraudzību, viņa pauda.

Ir pienācis laiks lielākai Eiropas valstu integrācijai, un, lai to panāktu, spēkā esošie līgumi, iespējams, ir jāgroza. Tā savā uzrunā Vācijas parlamentam sacīja kanclere Angela Merkele, uzsverot nepieciešamību pēc stingrākas to valstu kontroles, kuras neievēro eirozonas budžeta deficīta noteikumus.

Vācijas kanclere jau ilgāku laiku tiek kritizēta par pārāk dziļu iesaistīšanos eirozonas parādu krīzē, tajā pat laikā lielāku Eiropas integrāciju, pēc kā tiecas citi Eiropas līderi, atstājot otrajā plānā. Tiesa, trešdienas uzrunā parlamentam Merkele «dziedāja citu dziesmu», raksta Spiegel.de.

Debatēs par budžetu kanclere savā runā parlamentam norādīja: lai panāktu spēcīgāku Eiropu, «spēkā esošo līgumu grozījumi vairs nedrīkst būt tabu». Viņa piebilda, ka ilgtermiņā arī Vācijā nebūs panākumu, ja pārējā Eiropā neklāsies labi.

Angela Merkele savā runā vairākārt uzsvēra nepieciešamību stabilizēt eiro, šo uzdevumu nodēvējot par pašu svarīgāko. «Eiro ir kas daudz, daudz vairāk nekā valūta. Eiro ir garants vienotai Eiropai. Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa,» tā viņa.

Valdības izdevumi «izvilkuši» Vāciju no dziļākās recesijas kopš Otrā pasaules kara. Vācijas kanclere Angela Merkele ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir apstiprinājusi izdevumus aptuveni 85 miljardu eiro apmērā, ieskaitot subsīdijas kompānijām, lai tās nesamazinātu darbavietu skaitu.

Valdības izdevumi pieauga par 0.4%, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tādējādi atbalstot privāto patēriņu, kas palielinājās par 0.7%, liecina šodien publiskotie Federālā statistikas biroja dati. Būvniecības investīcijas palielinājās par 1.4%. Par to liecina otrā ceturkšņa Vācijas iekšzemes kopprodukta rādītāji, ziņo Bloomberg.

Bloomberg informē, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir apstiprinājusi izdevumus aptuveni 85 miljardu eiro apmērā, ieskaitot veco automašīnu apmaiņas pret atlaidēm jaunu automašīnu iegādei shēmu un subsīdijas kompānijām, lai tās nesamazinātu darbavietu skaitu.