AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

Saimnieciskās darbības pārskatus par 2019. gadu iesnieguši teju 85 000 uzņēmumu, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir par 24 507 mazāk, jo martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika pagarināti.

Pēc SIA "Lursoft" datiem, uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, kopējais apgrozījums pērn bijis 40,43 miljardi eiro, bet peļņa – 2,87 miljardi eiro, savukārt gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā – 64,55 miljardi eiro un 4,05 miljardus eiro liela kopējā peļņa.

Iepriekšējos gados jūlija beigās, pēc "Lursoft" datiem, jau bija iesniegti teju 110 000 gada pārskatu.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Dienas Bizness centās noskaidrot XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu skandāla aizkulises, kad divu stundu laikā tika izpārdotas biļetes uz visiem svētku koncertiem.

«Visā pasaulē uz lieliem pasākumiem biļetes tiek izpārdotas šādos tempos, tas nav nekas jauns. Tas parāda tikai to, cik liels pieprasījums ir uz šiem svētkiem. Biļešu proporcija - 100 gribētāju uz vienu biļeti,» skaidro Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Lai gan gribētāju skaits uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus. Papildus koncerti netiks organizēti vairāku apstākļu kārtā, jo izvērtējot visu māksliniecisko programmu, mākslinieciskā padome neredz iespēju tik nozīmīgiem soļiem. Kultūras ministrija pilnībā akceptējusi šo lēmumu, jo tā pilnībā paļaujas uz Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku māksliniecisko padomi.

«Man ir jāatzīst, ka «ABLV Bank» darbības apturēšana ir nesusi lielu skādi Latvijas kultūrai un kultūras mecenātismam, jo faktiski darbību ir apturējis ne tikai ABLV labdarības fonds, bet arī Ināras un Borisa Teterevu fonds, jo arī šī fonda līdzekļi šobrīd ir iesaldēti «ABLV Bank» likvidācijas procesā,» kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Melbārde norādīja, ka daudzas kultūras iestādes pašlaik cieš, jo paļāvās uz šo fondu atbalstu. «Gan Kultūras ministrijai un tās iestādēm, gan arī citām neatkarīgām institūcijām, kas gadiem ilgi bija cieši sadarbojušies ar šiem diviem fondiem, šobrīd ir ļoti grūts gads, jo jādomā, kā šos zaudējumus, kas ir radušies, segt. Tas nav vienkārši,» skaidroja ministre.

Viņa sacīja, ka cieš lieli projekti, tostarp plānotā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide: «Jāatzīst, ka šobrīd uz jautājuma zīmes ir ļoti liels mecenātisma projekts, kur ir apvienojušies arī šie divi nosauktie mecenāti – tas ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Kas notiks tālāk, ir grūti pateikt. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, kā šis likvidācijas process virzīsies uz priekšu.»

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, atjaunota Kultūras ministrijas ēkas Kr. Valdemāra ielā 11a fasāde, ārējās uzejas kāpnes un nojume, kā arī restaurēti logi, informē «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Fasādes atjaunošana sakrīt ar nama 145 gadu jubileju – tagad tas ir atguvis sākotnējo spozmi, kādu to bija iecerējis šīs ēkas autors, viens no Rīgas ievērojamākajiem 19. gadsimta arhitektiem Heinrihs Šēls.

«Kultūras ministrijas ēku uzcēla tālajā 1873.gadā. To arhitekts Heinrihs Šēls projektēja kā savas ģimenes mājvietu. Vēlāk tā pārgāja Ārlietu ministrijas īpašumā un kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru rezidenci, namā dzīvojuši Vilhelms Munters, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics un citi,» stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Vienlaikus viņa akcentē, ka ir patiess prieks, ka līdztekus daudzām kultūras būvēm ir izdevies atjaunot arī ministrijas nama, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis, fasādi, jo pēdējo reizi tā tika atjaunota deviņdesmito gadu vidū un restaurācija bija vitāli nepieciešama. «Turklāt ieguvēji esam ne tikai mēs, Kultūras ministrijas darbinieki, bet ikviens rīdzinieks un arī pilsētas viesi, jo Rīga ir atguvusi vēl vienu skaistu un sakārtotu arhitektūras pērli,» papildināja D.Melbārde.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

«Abas Malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements - horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas - tiek veidots kā vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas būs vērojams deju lielizrādē.

Uzveduma video projekcijas un gaismas ir ne tikai vidi veidojošs elements, bet līdzvērtīga daļa šajā kustību stāstā, tāpat kā mūzika. Oriģinālmūzika, tika radīta, iedvesmojoties no konkrētu laika periodu vēsturiski muzikālā materiāla. Lai realizētu māksliniecisko ieceri, pirmo reizi Latvijā tiks vienotā sistēmā saslēgti 27 līdz 30 projektoriem, kas uz iepriekš izstrādātas programmatūras bāzes ļaus noklāt ar attēlu visu «Arēna Rīga» deju laukumu un nodrošināt to visas deju lielizrādes garumā. Mākslas projekciju skatuve būs 2000 kvadrātmetru liela.

«Latvija nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļas saknes, kuras parādīsies un simbolzēsies lielizrādē «Abas Malas». Lielizrādē deja satiksies ar mūzikas jaunradi un tehnoloģiskiem risinājumiem,» komentē Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi un kopumā ir izpildīti 27 % no kopējā apjoma.

To, aplūkojot Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darbu norisi klātienē, ceturtdien secināja atbildīgas amatpersonas.

«Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir gaidāmi sarežģītu konstrukciju montāžas darbi, tāpēc par to lemsim rudenī,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

«Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020. gada vasarā Mežaparka var īstenoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,» pēc objekta apmeklējuma Mežaparkā apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu «Mīlestības vārdā. 18+» autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Šipkēvica autoratlīdzības summu veido viņa paša kā mākslinieka dalība šajā pasākumā (11 500 eiro), koncerta mākslinieciskās daļas izpildproducēšanas pakalpojumu nodrošināšana (4399 eiro), kā arī saturiskās koncepcijas izstrāde (1176 eiro).

Videografiku autors Gatis Mūrnieks par koncertu nopelnījis aptuveni 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - teju 6000 eiro. Sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers - 1000 eiro. Jānis Jubalts, kurš arī ir «Prāta vētras» biedrs un uzstājās šajā koncertā, raidījumam veidotājiem norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies draugu aicināts.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Noslēgusies šovasar īstenotā Latvijas Nacionālā teātra ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošana un uz tās ir uzstādīts dekoratīvais apgaismojums. Lai nodrošinātu teātra vēsturiskajai ēkai arī vides pieejamību, ir izbūvēta arī jauna trīs stāvu piebūve, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Atjaunošanas darbi veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma par godu valsts simtgadei. Jaunā piebūve ir ar skaistu skatu uz kanālu, tai ir arī lifts, kas beidzot dos iespēju LMT Jaunās zāles izrādes apmeklēt arī tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības pa kāpnēm uzkāpt uz trešo stāvu.

Nacionālā teātra piebūves celtniecība aizkavējusies

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Svinīgā piebūves atklāšana notiks ceturtdien, 19. oktobrī. Plānots, ka pasākumā piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, LMT prezidents Juris Binde un būvniecības kompānijas «Velve» valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Šodien, 31. oktobrī, virs Mežaparka Lielās estrādes jaunā skatītāju lauka būves pacelts spāru vainags. Tradicionāli spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas celšana ir savā augstākajā punktā.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 32 miljoni eiro. 20 dažādu darbu pozīcijās ir apzināti un ir nepieciešami precizējumi un tie veido iepriekš neparedzētus papilddarbus. Tomēr atsevišķās darbu pozīcijās būs iespēja ieekonomēt, skaidroja Rīgas domes pārstāve Baiba Gailīte.

Šogad, 20.aprīlī, uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju lauka un estrādes pielāgošanu 2018.gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvniecību veic PS LNK, RERE. Pirmā posma rekonstrukcijas darbus plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada 18.jūnijā plkst.11.00.

Latvijas simtgades pasākums Lauki ienāk pilsētā 11. novembra krastmalā iepazīstina ar nozīmīgākajām lauksaimniecības jomām, produktiem un pakalpojumiem, lauksaimniecības izglītības iestādēm un saimniekošanu laukos.

«Aicinu iepazīt mūsu tautsaimniecības nozares laukos. Mums ir nepieciešami labi speciālisti. Aicinu jauniešus, bērnus, studentus mācīties un dzīvot Latvijā. Katram no mums ir jāiekļaujas Latvijas ekonomikā. Laukos gaida labus darbiniekus,» pasākuma atklāšanā sacīja Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai vadītājs Rihards Krastiņš.

Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde atgādināja, ka visi esam cēlušies no laukiem un šī saikne ir jāapzinās. Pasākumu apmeklēja Latvijas premjers Māris Kučinskis un lauku labumus apskatīja arī prezidents Raimonds Vējonis kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Pie Valsts ieņēmumu dienesta telts tika solīta šaha spēle ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet pie veselības telts solīja kopīgu vingrošanu ar veselības ministri Andu Čakšu.