Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

«Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.

To agrīnas stadijas jaunuzņēmumu piedāvājums, kuri vēlas piesaistīt investīcijas, ir krietni lielāks par pieejamo finansējumu, tomēr lieliski projekti, kas tiešām pelnījuši investīcijas, nepaliek nepamanīti

Tā uzskata Eiropas privātā un riska kapitāla asociācijas Invest Europe vadītāja Dorte Hopnere (Dörte Höppner). Vairāk par situāciju investīciju tirgū Eiropā viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Kā jūs redzat Eiropas investīciju vidi pēc pieciem gadiem?

Cerams, ka ekonomika būs vairāk vai mazāk stabila un Eiropa kļūs spēcīgāka un vienota. Tas ir īpaši svarīgi, lai visi varētu augt kopā. Arī no regulatoru puses vajadzīgs stabils un vienots Eiropas juridiskais rāmis.

Domāju, ka industrija turpinās nobriest, attīstīsies pozitīvā nozīmē – tam vienkārši vajadzīgs laiks.

Runājot par Baltiju – te ir laba, investoriem pievilcīga fondu struktūra. Ja regulējums ar industrijas palīdzību tiks vēl uzlabots, reģions var piesaistīt daudz investīciju.

«Nodoklim par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām ir jābūt samērīgam, tai skaitā arī ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā nodokļa administrēšanas izdevumi var izrādīties lielāki nekā reāli iekasētā nauda,» uzskata Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs.

«Ja nodokļa likme būtu samērīga, piemēram, 10 līdz 15 Ls mēnesī, tad šāda nodokļa ieviešanā nesaskatu nekādus šķēršļus, īpaši jau tāpēc, ka lielākajā daļā ES valstu šāds nodoklis pastāv.» Šobrīd nav runa par formu, bet par saturu. «Izmaiņas likumdošanā, vēl jo vairāk jaunus nodokļus nedrīkst ieviest pēkšņi un bez pamatojuma. Uzņēmēji vēlas izprast pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā uzņēmēji nevis meklēs iespējas jauninājumus ieviest, bet gan vairāk domās par to, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Eļļu ugunij pielej fakts, ka uzņēmēji kārtējo reizi ir nostādīti fakta priekšā, jo nav skaidrības, kā šīs nodokļu normas attieksies, piemēram, uz autotirgotāju demonstrācijas automobiļiem, kuri iepazīstināšanas nolūkos klientiem tiek izsniegti, gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas pats jautājums skar servisa maiņas automašīnas, īstermiņa un ilgtermiņa nomas automašīnas. Visbeidzot mārketinga nolūkos izīrētas automašīnas, kur reālais īpašnieks ir autotirgotājs, bet ikdienā šos auto lieto sadarbības partneris.

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

«Šobrīd notiek jauno nomnieku pakāpeniska iekārtošanās jaunajā vietā un gatavošanās rudens ražas sezonai.» Tā, vaicāts par aktivitāti jaunajā zemnieku diennakts tirgū Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1, biznesa portālam db.lv stāstīja Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga un komunikāciju vadītājs Ivars Jakovels.

Tādējādi viņš noliedz sociālajos medijos izskanējušās bažas, ka jaunatklātais tirgus, kura izveidē tika ieguldīti 90 tūkstoši latu, no tirgotāju puses nav pieprasīts.

«Jaunā zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izveidoti 27 jauni kioski/noliktavas, no kuriem 20 kioski/noliktavas ir iznomātas, sākot ar šā gada 20. augustu. Vidējā vienas tirdzniecības vietas ar noliktavu nomas maksa mēnesī ir 220 LVL,» stāstīja I. Jakovels.

«Nekādu pamatu uztraukumam neredzam, jo jebkuras jaunas tirgošanās teritorijas apgūšana notiek pakāpeniski. Rīgas Centrāltirgus ir sniedzis iespēju tirgotājiem jaunajā teritorijā tirgoties visu diennakti. Līdz ar to nomniekiem, kuri noslēguši līgumus, tas uzliek papildu pienākumus - reģistrēt struktūrvienību, saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju kases aparātam, kā arī pieņemt darbā pārdevējus. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Rīgas Centrāltirgum jau samaksāti pirmie 4400 LVL bez PVN. Līgumos iekļauta klauzula par tirgotāju pienākumu uzsākt tirdzniecību,» skaidroja Rīgas Centrāltirgus pārstāvis.

Tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd to iespējams apmaksāt ne vien e-csdd.lv un degvielas uzpildes stacijās, bet arī ar vietējo kompāniju SMSvinjetes.lv un mobilās aplikācijas Viglat starpniecību.

«Esam dzirdējuši, ka ir radīti vēl citi risinājumi, taču ikdienā ar tiem neesam saskārušies,» teic Ģirts Zariņš, SMSvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Mobilās aplikācijas Viglat mārketinga vadītāja Anda Ozola norāda, ka konkurence Latvijā nav liela, risinājuma būtība ir atšķirīga. Valsts Policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata – jo vairāk iespēju iegādāties vinjetes, jo labāk. SIA Kurbads un Ko loģistikas speciālists Toms Hartmanis piedāvātās alternatīvas vērtē pozitīvi. «Jautājums - kas notiks nākotnē. Novēlu kādam no latviešu uzņēmumiem būt tam, kas šo darīs globāli,» viņš teic.

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

10. septembrī pēc rekonstrukcijas plānots atklāt Kuldīgas pārtikas preču tirgu.

Projektā Tirgus teritorijas rekonstrukcija un labiekārtošana Aizputes ielā 2a, Kuldīgā ir demontēti vecie tirgus kioski, letes un nojumes, un to vietā izbūvētas jaunas tirdzniecības vietas.

Asfaltbetona iesegums tirgus teritorijā aizstāts ar betona bruģakmeni – brauktuvei tas ir sarkans, bet gājēju zonai – pelēks. Gājēju zona un brauktuve nav atdalīta ar bortakmeņiem, veidojot vienlaidu segumu ar kritumiem lietusūdens novadīšanai.

Tirgus teritorija ir nožogota ar koka latojuma žogu. Gar ielu pie žoga izvietoti soliņi, atkritumu urnas un dekoratīvi augu konteineri. Teritorijas ZA daļā pie brauktuves iekārtotas velosipēdu novietnes. Ir sakārtotas apakšzemes komunikācijas – ūdensvads, kanalizācija, lietusūdens novadsistēma, elektroinstalācijas. projekta ietvaros organizēta arī transporta plūsma. Piena un gaļas paviljonā veikts kosmētiskais remonts.

Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus šogad tirgu labiekārtošanā ieguldīs ap 500 tūkstošiem latu.

Rīgas Centrāltirgus mārketinga vadītājs Ivars Jakovels informē, ka uzņēmums jau sācis sakārtot tirdzniecības vietas Vidzemes tirgū. Par godu tirdzniecības vietas 135 gadu jubilejas gadam uzstādītas Vidzemes tirgus jaunās izkārtnes un informācija par tirgošanās plača darba laikiem. Šogad Vidzemes tirgū tiks nojaukti arī vecie tirdzniecības kioski un sakārtotas puķu tirdzniecības vietas, kā arī izbūvēti jauni kioski un tirdzniecības modeļi, kas būs ieturēti vienotā dizainā.

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada, bet 1902. gadā to pārceļ uz labiekārtotu teritoriju, kur tas atrodas arī šodien. Rīgas Centrāltirgū ietilpst Centrāltirgus, Āgenskalna un Vidzemes tirgus.

Sākusies veco koka tirdzniecības kiosku nojaukšana Rīgas Centrāltirgū, informē uzņēmums.

Šodien tiek nojaukti savu laiku nokalpojušie kioski Gaiziņa ielā, kur ar pirmo pavasara silto laiku sāks darboties zemnieku Nakts tirgus. Drīzumā tiks nojaukti arī vidi degradējošie kioski Prāgas ielā pie galvenās ieejas Rīgas Centrāltirgū no Autoostas puses, kur agrāk pārsvarā notika cigarešu tirdzniecība un šajā vietā paredzēts ierīkot pircējus un pilsētas viesus aicinošus Centrāltirgus vārtus. Vārtu svētki iecerēti jūnija mēnesī pirms Jāņiem, kad Rīgas Centrāltirgū notiks liels Līgo gadatirgus un citi tirgus 80 gadu jubilejai veltīti svētku pasākumi.

Rūpniecības preču kiosku nojaukšana Nēģu laukumā tuvākajā laikā nav paredzēta, savukārt nākotnē ir paredzēts visu rūpniecības preču tirdzniecību koncentrēt Rūpniecības preču tirgus teritorijā, uzbūvējot tur daudzstāvu tirgus ēku un autostāvvietas.

Paplašinot globālo tīklu, arī Latvijā ieviesta jauna, digitāla pašapkalpošanās sistēma "Printbox".

Tā ir A4 formāta dokumentu drukas pašapkalpošanās sistēma kas sniedz augstas kvalitātes drukas, kopēšanas un skenēšanas iespējas, nodrošinot ērtu un ātru piekļuvi saviem dokumentiem, stāsta SIA "Printbox Latvia" valdes loceklis Edgars Damalts.

Sistēma paredzēta izplatītāko dokumentu formātu - pdf, jpeg, png, tiff, xls, ppt, doc,gif - drukāšanai. Printboxpazīstams lietotājiem jau vairāk nekā 15 dažādās valstīs. Latvijā tie pieejami divās Latvijas Universitātes ēkās - Raiņa bulvārī 19 un Aspazijas bulvārī 5.

"Printbox" nosaka revolucionāru tendenci drukāšanas tehnoloģijā, jo piekļuve dokumentiem un arhivēšana tagad ir iespējama vienā ierīcē. Izmantojot "Printbox" risinājumu, attālināti ir iespējams saglabāt un pārvaldīt failus savā bezmaksas mākoņa kontā un izdrukāt tos jebkurā "Printbox" kioskā.

No 12. līdz 14. aprīlim izstādē Baltic Fashion & Textile RIGA 2018 Ķīpsalā sastopami gan pieredzes bagāti Latvijas tekstila un modes industrijas uzņēmumi, gan arī pavisam jauni vietējie zīmoli, kas iepazīstina ar inovatīviem Latvijas dizaina produktiem.

Ik gadu Baltic Fashion & Textile RIGA var iepazīties ar Latvijas Tehnoloģiskā centra organizēto Inovācijas stendu, kurā atrodamas neierastas idejas un inovatīvi risinājumi, piemēram, 3 wind knots aksesuāri no pārstrādātām avīzēm, Flashion Wear funkcionālie apģērbi ar atstarojošiem elementiem un Allie Janeson somas, kuras imitē dzintarā iekusušus kukainīšus un augu gabaliņus.

Kādreiz 3 wind knots dibinātāja Sigita Trukšāne krāmēja pagrabu un uzdūrās vecām avīzēm – šodien no tām tiek veidota somu kolekcija 3wk upcycled. Termins no angļu valodas upcycled, pretēji biežāk dzirdētajam recycled, paredz iedvest jaunu dzīvību vecos materiālos, daļēji vai pilnībā saglabājot to iepriekšējo izskatu, nevis pilnībā tos pārstrādāt jaunos materiālos.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā sludinājumu portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu ekspertu aprēķini liecina, ka šie nenomaksātie nodokļi, pat attiecībā uz portālu ss.lv, varētu būt līdz 50 miljoniem eiro,» teica Cīrule.

SS.LV strīdā ar VID meklēs risinājumu ar mediācijas palīdzību

Viedoklis: booking.com komisijas maksām par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro PVN

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Panāktā vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem par kopīgu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) ir nozīmīga un svarīgi, lai tā nepaliek uz papīra, to db.lv atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: «Šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis saistībā ar nākamo KLP. Pēc dažiem mēnešiem tiks pieņemti lēmumi saistībā ar nākotnes budžetu, kā arī EK nāks klajā ar nākamās KLP likumdošanas priekšlikumiem. Visas dalībvalstis šobrīd pauž savu nostāju un cer, ka lēmumu pieņēmēji likumdošanas izstrādes procesā viņos ieklausīsies. Latvijai kā mazai dalībvalstij ir ļoti svarīgi atrast lielākus «draugus». Trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks. Tādēļ vakar parakstītā deklarācija, kurā svarīgākais mums ir punkts par maksājumu izlīdzināšanas pabeigšanu, ir īstajā laikā un ar īsto svaru! Svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.»

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Nule kā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri, parakstot īpašu deklarāciju, panākuši kopīgu nostāju par vienotu pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Ministri aicina Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka lauku attīstības finansējuma nosacījumiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī cer, ka, ieviešot jauno, vienkāršoto KLP, tiks samazināts administratīvais slogs zemniekiem un valsts pārvaldei, lai gan pašmāju eksperti jau norādījuši uz pretējo.

Vienošanās un kopīga deklarācija ir laba lieta, taču šobrīd svarīgākais – lai viss labi domātais un plānotais nepaliek uz papīra. Latvijai kā mazai dalībvalstij bija svarīgi atrast lielākus partnerus, tāpēc Polijas un Baltijas valstu kopīgajai prasībai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau ir lielāks svars. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādījusi, ka trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks, tāpēc svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet ir katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.

Skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts.

Uzņēmējs no Druvienas Imants Reimandovs atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, kā arī uzdrošināšanās un, kā krievi sakot, čujs. Viņam pieder divas kokzāģētavas Druvienā un Tirzā, bizness rit veiksmīgi un jau nākamgad uzņēmums atzīmēs 20 gadu jubileju. Grūtākais laiks uzņēmumam ir bijis pats sākums un krīzes gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I. Reimandovs ir vietējais uzņēmējs ar stāžu, SIA IMU īpašnieks, kuram pieder divas kokzāģētavas. Viņu gribas saukt par veiksmīgu un arī godīgu uzņēmēju. Kopumā pēdējos gados uzņēmumā vērojama augšupeja. Doma esot arvien vairāk palielināt ražošanas apjomus. Imants neslēpj, ja kādreiz tas esot bijis tikai sapnis, cik varētu ražot, tad tagad tas ir vairākkārtīgi pārsniegts. Apgrozījums gan miljonam eiro vēl nav pāri, savukārt gada laikā tiek saražoti vairāki tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas - tie ir taras dēļi, kuri Latvijas tirgū nepaliek, bet gan tālāk tiek eksportēti uz Arābu Emirātiem, Izraēlu. «Uz Eiropas pusi īpaši neskatāmies. Tur nav tik stabils tirgus,» atzīst uzņēmējs.