Geokešings jeb slēpņošana kļuvusi par vienu no populārākajām jauniešu izklaidēm, taču nereti šī aizraušanās ir bīstama dzīvībai. Konteineri ar dārgumiem tiek paslēpti uz graustu jumtiem, tiltiem, torņos un citās vietās, kas spēlētājam ļauj izbaudīt adrenalīnu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Kaut arī spēles noteikumi paredz, ka slēpņi nedrīkst atrasties dzīvībai bīstamās vietās, tās radītāji nespēj izkontrolēt visus slēpņus. Vienā no galvaspilsētas bīstamākajiem slēpņiem kāda rīdziniece gandrīz zaudējusi mazdēlu.
«Sākumā es uz šo spēli raudzījos ar interesi, jo tā likās pilnīgi piemērota aizraušanās zinātkāram pusaudzim,» stāstījusi Anita.
Slēpņošanas pamatā ir dārgumu meklēšanas princips – vieni dalībnieki kādā objektā paslēpj konteineri ar dārgumiem – nozīmītēm, monētām – un internetā publicē slēpņa koordinātas. Savukārt citi, izmantojot GPS un citas ierīces, meklē dārgumus un pēcāk var internetā atzīmēt paslēptuves, kuras izdevies atklāt. Bieži vien slēpņu uziešana nav iespējama tikai ar elektronisko ierīču palīdzību, spēlētājiem arī jāatmin, piemēram, mīkla vai rēbuss, tāpēc Anitai spēle šķitusi pieņemama un vairākus objektus viņa devusies atklāt kopā ar mazdēlu Ansi.
Domas viņa mainījusi, uzzinot, ka Ansis, kāpjot pēc kārtējās trofejas, gandrīz nosities. «Bijušajā rūpnīcā Sarkanā zvaigzne bija slēpnis Lifts, un tam var piekļūt, tikai ielienot pamestās rūpnīcas korpusā un uzkāpjot pa caurumu uz jumta, taču tur nav nožogojumu, turklāt ceļš ir slīps un lietus laikā slidens! Tālāk ir jāielien izdrupušā caurumā pašā jumta galā un tad jākārstās sešu vai astoņu metru augstumā pēc kastītes. Tur Ansis zaudēja līdzsvaru un gandrīz nokrita, bet draugs paspēja sagrābt aiz jakas. Nebūtu viņa, man vairs nebūtu mazdēla,» sašutusi teikusi Anita.
Viņa izpētījusi, ka galvaspilsētā ir vēl vairāki bīstami slēpņi, galvenokārt nomaskēti neapdzīvotos graustos.