http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

«2011.gada makroekonomikas ziņu straume noslēdzas ar iepriecinošu vēsti par mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu novembrī pret oktobri (sezonāli izlīdzinātajos datos) par 1,9%. Šī vēsts ir daudz pārsteidzošāka nekā kopumā labie gada rezultāti ekonomikā, kas tikai nedaudz pārsniegs optimistiskāko prognozi pērnā gada nogalē (kad prognozēju 5% IKP pieaugumu),» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kā pirms mēneša rakstīja arī citi analītiķi, cerēt uz tirdzniecības pieaugumu mēnesī, kurā tika apturēta Latvijas Krājbankas darbība, bija «ļoti grūti». Tomēr pieaugums ir noticis,» viņš akcentē.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) pārdošanas kāpums jau kopš jūnija turas padsmit procentu diapazonā. Attiecībā pret oktobri šī patērētāju noskaņojumu labi raksturojošā komponente pieaugusi par 3,3%, kas mēneša laikā ir daudz, skaidro eksperts. Pārtikas tirdzniecības gada pieaugums (+5,2%) ir lielākais kopš 2007.gada novembra, kas varētu liecināt, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās sākusi pozitīvāk ietekmēt lielāku daļu sabiedrības.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apjomi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, visstraujāk no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm kāpuši Latvijā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Kopumā gada griezumā visās 27 ES dalībvalstīs mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 0,2%, savukārt eirozonas valstīs kopumā vērojams mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,7%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi sarukuši deviņās valstīs, bet pieauguši – divpadsmit valstīs. Latvijā, kas mazumtirdzniecības apjomu pieauguma ziņā ES bijusi līderos, tas palielinājās par 10,3%. Otra ekonomika ES, kurā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk, ir Igaunija, kurā bija vērojums palielinājums 6,5% apmērā, un trešajā vietā bija kaimiņvalsts Lietuva ar 5,7% mazumtirdzniecības apjomu palielinājumu, liecina Eurostat dati.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms ir palielinājies par 3,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 3,7%.

2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums samazinājās par 2,5%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī salīdzinājumā ar novembri palielinājās par 14,2%. Gadu iepriekš – 2013. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 16,9%.

2014. gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada decembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,7%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 0,4%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 10,9%.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 1,9%, kas ir trešais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums decembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+14,7%), Slovēnijā (+10,1%), Rumānijā (+7,9%) un Lielbritānijā (+6,6%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums decembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 17 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Somijā (-2,2%), Vācijā (-1,1%), Dānijā un Austrijā (abās valstīs -1%), kā arī Maltā (-0,7%).

Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apgrozījums šajā periodā pieaudzis attiecīgi par 5% un 2%.

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,3%, bet eirozonā - par 1,1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES decembrī saruka par 0,8%, bet eirozonas valstīs - par 0,3%.

Aizvien izteiktāka valsts ekonomiskā atveseļošanās nav metusi līkumu arī mazumtirdzniecības nozarei, kuras apjomi turpina strauju pieaugumu. Paredzams, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos šī tendence būs vērojama arī decembra statistikā.

Novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada priekšpēdējo mēnesi kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās palielinājies par 7,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 5,2%. Nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 8,8%, neieskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību, apjoma pieaugums šajā preču grupā bijis par 12,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi palielinājies par 11,9%.

Atšķirībā no oktobra, novembrī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies arī viena mēneša griezumā. Mēneša laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 1,9%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas pieaudzis par 0,8%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi palielinājušies par 2,5%.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pēc darba (tirdzniecības) dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 4,6%.

Liels apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā, proti, par 7,7%, savukārt pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par – 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot augustu ar iepriekšējo mēnesi redzams, ka pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 1%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 1,6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 0,1%.

Swedbank ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme neapšaubāmi būs atkarīga no mājsaimniecību patēriņa kā iekšzemes kopprodukta (IKP) lielākās sastāvdaļas kāpuma. Viņa prognozē, ka tomēr, šogad patēriņš vēl saglabāsies vājš, jo neskaidrība ekonomikā vēl ir diezgan augsta un iedzīvotāji vēl nejūtas droši par savu nākotni, arī bezdarbs saglabājas augsts. Rudenī lielākie rēķini par apkuri likšot ekonomēt uz kaut ko citu. Tāpēc neesot pamata tik straujam mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam kā tas tika novērots šī gada sākumā.

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums rimsies, uzskata ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.

«Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0,5% ir kā rozīne uz pirmā ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties,» sacīja P. Strautiņš. Pēc viņa domām, 2012. gads sācies lieliski, tomēr esot sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika «atkal ieiet planēšanas fāzē - uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās».

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 1%, savukārt Eiropas Savienības valstīs – par 1,2%, liecina Eurostat dati.

Jāpiebilst, ka aprīlī mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,2%, savukārt ES – par 0,5%. Savukārt maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,1%, bet ES pieauga par 0,5%.

Vērtējot sektoru griezumā, maijā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā eirozonā varēja vērot pieaugumu par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, savukārt ES apjomi palielinājās par 1,5%. Nepārtikas preču sektorā mazumtirdzniecības apjomi pakāpās attiecīgi par 0,9% un 1%.

Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, pārtikas, dzērienu un tabakas preču segmentā apjomi eirozonā sarukuši par 1,5%, bet ES – par 1,2%, savukārt nepārtikas sektorā bija vērojams pieaugums par attiecīgi 0,8% un 1,8%.

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā palielinājies par 12,5%, kas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Ievērojams mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums aizvadītā gada decembrī novērots arī Igaunijā (+7,2%) un Lietuvā (+2,7%). Savukārt lielākais samazinājums novērots Spānijā (-12,3%), Portugālē (-8,6%) un Slovēnijā (-7,5%).

Aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2011. gada decembrī, mazumtirdzniecības apgrozījums Eiropas Savienībā (ES) kopumā samazinājies par 0,6%, bet eirozonā – par 1,7%.

Salīdzinot aizvadītā gada decembri ar novembri, lielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums pieredzēts Lietuvā un Polijā (abās +2,2%), kā arī Igaunijā (+1,9%). Straujākais samazinājums turpretī novērots Rumānijā (-3,2%), Spānijā (-2,2%) un Slovēnijā (-2,1%).

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apgrozījums audzis par 3%.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 20,4%. Gadu iepriekš – 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar decembri – apgrozījums saruka par 19,9%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novērots visās lielākajās apakšnozarēs. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,7%).

Pretēji sabiedrībā šad tad izskanējušajam viedoklim par to, ka Maximas traģēdija varētu ievērojami pasliktināt pagājušā gada novembra mazumtirdzniecības datus, statistiķu aprēķini liecina, ka gada priekšpēdējais mēnesis Latvijas mazumtirdzniecības sektoram ir vainagojies ar straujāko izaugsmi pēdējā pusgada laikā. Proti, novembra izaugsmes temps, rēķinot gada izteik- smē, bijis straujākais kopš šā gada maija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš,mazumtirdzniecības nozare ir piedzīvojusi 5% izaugsmi. Samērā būtisks pieaugums ticis fiksēts arī viena mēneša laikā, proti, salīdzinājumā ar oktobri tirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (t.i., atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 1,2%.

Atgūšanās gads

«Pērnais ir bijis atgūšanās gads Latvijas cilvēkiem – smagais krīzes periods aizvien lielākai sabiedrības daļai pamazām paliek pagātnē, pārliecība par ekonomikas stabilitāti no valstsvīru runām ienāk cilvēku mājās, un tas ietekmē sabiedrības gatavību tērēt vairāk. Tiesa, joprojām akcijas preču īpatsvars ir samērā augsts, un pircēji ir pieraduši veikalu plauktos izvēlēties tieši atlaižu produktus,» norises tirdzniecībā komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Analizējot pirkumu grozu saturu, viņš secina, ka sava loma tirdzniecības pieaugumam ir arī eiro. Repektīvi, pircēji, tērējot uzkrātos latus, vairāk iegādājušies produktus ar ilgāku derīguma termiņu – eļļu, kafiju, makaronus un citus, kā arī atļāvušies veikt lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku un elektropreces. Tas likumsakarīgi palielinājis nozares apgrozījumu un veicinājis mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi, norāda tirgotāju pārstāvis.