Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce intervijā DB (12.03.) ir norādījis, ka pašvaldību skaits pārskatāmā nākotnē tiks krasi samazināts, turklāt pašvaldību apvienošanās nebūs brīvprātīgs process. Tas, ka ministra plāniem būs pretdarbība, jau pašlaik ir skaidrs. Par to liecina atsevišķu pašvaldību vadītāju izteikumi medijos. Taču labā ziņa ir tā, ka ieguvēji būs iedzīvotāji.
Taisnība ir J. Pūces teiktajam, ka «iedzīvotājiem patlaban ir pieejami dažādas kvalitātes un apjoma publiskie pakalpojumi tikai tādēļ, ka viņi dzīvo turīgākā vai mazāk turīgā pašvaldībā. Aplūkojot pašvaldību datus, ir skaidri redzams, ka mazākās pašvaldības lielāko daļu savu līdzekļu tērē administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi viņiem paliek mazāk naudas, ko ieguldīt labā izglītībā, labā veselības aprūpē un citur».
Iedzīvotāji nedrīkst ciest no tā, ka viņiem gadījies dzīvot mazā un trūcīgā pašvaldībā. Lielas un spēcīgas pašvaldības ar vienādu pakalpojumu klāstu ir tas, ko Latvijas iedzīvotāji reģionos jau sen ir pelnījuši. Tikai kā demagoģija ir vērtējami apgalvojumi, ka, apvienojoties diviem nabagiem, bagātāks nekļūsi.
Pirmkārt, būtiski samazināsies administratīvie izdevumi, un ietaupīto naudu varēs novirzīt iedzīvotāju vajadzībām. Otrkārt, reforma paredz, ka visos jaunizveidotajos lielajos novados būs viens attīstības centrs, kas arī ir izaugsmes dzinējspēks. Tad arī beigsies tas absurds, kad pašvaldība labāk dzīs autobusu uz tālāku skolu, bet savā teritorijā, nevis uz tuvāku, bet kaimiņu pašvaldībā.
Skaidrs, ka viena no cilvēku pamatvajadzībām ir pieejams un efektīvs sabiedriskais transports. Pašlaik, kad ir vairākas mazas pašvaldības, starp tām noorganizēt satiksmi ir grūti, tas ir daudz vieglāk izdarāms viena liela novada ietvaros. Tāpat diez cik loģiski neizklausās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Māra Pūķa iebildumi, ka, apvienojot pašvaldības, kāda teritorija var tikt «norakstīta» un tās iedzīvotāji nevarēs bankās dabūt kredītu. Lobists laikam tīšuprāt negrib atzīt, ka maza, trūcīga pašvaldība, kas iekļauta lielākā novadā, savu ekonomisko vērtību nevis pazemina, bet paaugstina. Līdz ar to šāda iedzīvotāju baidīšana ir nevietā.
Tāpat ar veselo saprātu nav izskaidrojams daudzkārt dzirdētais viedoklis, ka jaunā reforma «iztīrīs» laukus no iedzīvotājiem. Kāpēc gan lai iedzīvotājiem vajadzētu justies slikti lielā pašpietiekamā pašvaldībā, kur viņiem ir pieejami pakalpojumi, kas līdz tam netika sniegti? Visas runas par to, ka lielā novadā kāds tiks aizmirsts, arī izklausās visai dīvaini. Tas būtu tas pats, ja Rīgas mikrorajona iedzīvotāji stāstītu, cik viņi ir aizmirsti, jo nedzīvo pašā pilsētas centrā. Viss jau ir galvās, tādēļ dažāda kalibra lobistiem nevajadzētu tās duļķot ar visādām muļķībām.
