Aizdevumi kļuvuši pieejamāki, līdz ar to ES finansējuma sarukums būtiski neiedragās uzņēmēju spēju aizņemties.
Pērn uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi aptuveni 600 miljonu latu apmērā, no kuriem daļa saņemta, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Ņemot vērā, ka šajā gadā šis finansējums mazinās, daļa uzņēmēju varētu palikt bez aizdevuma.
Runājot par kreditēšanas prioritātēm šajā gadā, banku pārstāvji norāda, ka uzmanība tiks pievērsta tādām nozarēm kā lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un enerģētika, savukārt uz nekustamo īpašumu nozari pagaidām bankas skatās piesardzīgi.
Līdz pagājušā gada novembrim uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi vairāk nekā 583 miljonu latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, turklāt viens no svarīgiem faktoriem jaunajā uzņēmumu finansējumā bija Eiropas struktūrfondi, kas tika piesaistīti gan privātajā ražošanas sektorā, gan arī valsts un pašvaldību infrastruktūrām, atzīst Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.
Bankas gan precīzus skatļus nesniedz, cik lielu daļu šādi aizdevumi to kopējā kredītportfelī veido, tomēr, kā norāda aptaujāto banku pārstāvji, ir bankas, kur šādu aizdevumu apjoms var sasniegt pat pusi no kopējās pērn uzņēmumiem izsniegto kredītu summas. Piemēram, kā liecina bankas Citadele dati, mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pagājušajā gadā apmēram puse projektu bija ar dažāda veida Eiropas fondu līdzfinansējumu. Savukārt lieliem projektiem, ko uzņēmēji realizē no nulles, piemēram, jaunas ražotnes izveide, pārsvarā gadījumu tiek realizēti ar ES finansējumu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.