Kompānija Re&Re, kas ir sagruvušā Maxima lielveikala būvnieks, ieviesusi divkāršas pārbaudes, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vērtējot šo gadu nozarē, būvniecību skārušas izmaiņas, kuru pirmsākumi meklējami vēl pirms Zolitūdes traģēdijas, klāsta Re&Re, vēršot uzmanību uz jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 1. oktobrī. 2015. gads būs zīmīgs ar centieniem veikt nepieciešamās reformas un nodrošināt nepieciešamo attīstību visā būvniecības nozarē. Kā pozitīvi aspekti nākamajā gadā jāmin valsts plānotie būvniecības projekti, kā arī vēlme aktīvi iesaistīties nozares sakārtošanā. Jānorāda, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana ir noslēguma fāzē. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins iepriekš žurnālistiem atklāja, ka ekspertīžu rezultāti esot gaidāmi tuvākajā laikā un sabiedrība par to tiks informēta. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ne ekspertīzēm, ne izmeklēšanai kopumā nav noteikts konkrēts termiņš. Vēlmju līmenī policija kā iespējamo termiņu min gada beigas, taču konkrēta datuma nav. «Galvenais, lai ekspertīze būtu kvalitatīva un nepārprotama, jo tā ietver visas iespējamās nozares – gan būvniecību, gan projektēšanu, gan ģeodēziju,» klāstīja A. Grišins. Saskaņā ar LETA vēstīto tiesa lēmusi 12 tiesā ierosinātās Zolitūdes traģēdijas civillietas apvienot divās lietās. Vienu no tām Jūrmalas pilsētas tiesa plāno skatīt 29. decembrī. Visas civilprasības iesniegtas tiesā pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un SIA HND Grupa. Lietas ierosinātas vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā, Talsu rajona tiesā, kā arī Liepājas tiesā.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus/pensionārus, iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11 763 899 eiro, informē uzņēmums.

Brīdinājums pamatots ar Latvijas valdības un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Līgums, cita starpā, paredz veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību un aizsargāt Nīderlandes investoru ieguldījumus Latvijas teritorijā un otrādi. Homburg norāda, ka līgums Latvijai uzliek pienākumu nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Nīderlandes investoru ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem neierobežot ieguldījuma darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai atsavināšanu.

Uzņēmums uzskata, ka pašreiz vairāku savstarpēji saistītu un viens otru papildinošu apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, kas Homburg Zolitude liedz jebkādas iespējas rīkoties ar investīciju objektu - daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20, un arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Uzņēmums norāda, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.

Anglijas Augstākā tiesa pasludinājusi spriedumu, atzīstot Latvijas Krājbankas faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā.

Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru apmērā.

2014. gada jūnijā un jūlijā Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics bankas vārdā Anglijā iesniedza divas civilprasības pret V.Antonovu, prasot astoņu darījumu rezultātā bankai nodarīto zaudējumu kompensāciju. Latvijas Krājbanka prasības pieteikumā norādīja, ka V.Antonova darbību un ietekmes rezultātā banka noslēdza minētos darījumus, kas bija pretēji bankas interesēm. Abas prasības, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tika celtas Anglijā, jo V.Antonovs tobrīd atradās tās jurisdikcija.

Tuvāko nedēļu laikā Anglijas Augstākā tiesa arī pieņems atsevišķu nolēmumu par procentu apmēru, kas pienākas bankai papildus piespriestajai zaudējumu atlīdzībai.

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.