Latvijas Banka (LB) nākotnē plāno kļūt atvērtāka, vairāk iesaistīties ekonomisko procesu analīzē, lai piedāvātu politiķiem pēc iespējas efektīvākus instrumentus mērķu sasniegšanai, intervijā stāsta jaunais LB vadītājs Mārtiņš Kazāks.
Viņš uzskata, ka patlaban pārāk daudz uzmanības mūsu valstī tiek veltīts pagātnes notikumiem, kas kavē Latvijai iespēju bruģēt ceļu nākotnes attīstībai ilgtermiņā.
Fragments no intervijas
Kādas pārmaiņas ir gaidāmas līdz ar jūsu ievēlēšanu LB prezidenta amatā, kas ir primāro darbu sarakstā?
LB kļūs atvērtāka un pieejamāka, mēs vairāk iesaistīsimies, sniedzot savu vērtējumu un viedokli par dažādām ekonomikai svarīgām jomām un norisēm. Tiesa gan, vienlaicīgi jāsaprot, ka LB funkcija ir būt valdības un Saeimas konsultantam, skaidrot procesus sabiedrībai, bet lēmumus mēs nepieņemam. Līdz ar to no LB nevajadzētu gaidīt konkrētus priekšlikumus, piemēram, kā veidot nodokļu politiku, ko darīt ar veselības aprūpi vai kā veidot reģionālo reformu. Mūsu uzdevums ir veidot analīzi, uz kuras pamata politiķi var pieņemt lēmumus, taču lēmumu pieņemšana neapšaubāmi ir viņu pusē. Kļūsim arī krietni iesaistītāki dažādos izvērtēšanas un ekonomiskās analīzes procesos. LB vēlas redzēt Latviju kā pārtikušu valsti, un, lai Latvija par tādu kļūtu, nepieciešams regulāri pieņemt kvalitatīvus, tālredzīgus lēmumus, taču, lai to izdarītu, šiem lēmumiem jābalstās uz kvalitatīvu analīzi. Valsts mērogā skatam uz priekšu bieži vien traucē tas, ka politiķi tiek ievēlēti uz konkrētu laiku, ir priekšvēlēšanu laiks, tad vēlēšanas, tad budžeta pieņemšana, savukārt LB ir neatkarīga institūcija, kurai nav jābažījas par nākamajām vēlēšanām, līdz ar to varam sniegt savu artavu izpētē un analīzē, un skats uz nākotni būs mans kā LB prezidenta uzstādījums. Jāņem gan vērā, ka analīzi centīsimies veidot, taču ar LB jaudu nepietiks, līdz ar to viens no uzstādījumiem būs LB veidot kā katalizatoru ekonomiskās analīzes izpētei Latvijā – vēlamies būt viens no dalībniekiem, kas mudina citus to darīt. Man ir prieks, ka politiķi pirms lēmumu pieņemšanas sāk arvien biežāk pieprasīt analīzi un lēmumi biežāk tiek balstīti uz faktiem, nevis stereotipiem. Tāpat jāatgādina, ka LB prezidenta loma nav pildāma tikai Latvijā. Tā ir arī Latvijas interešu pārstāvība ECB un citas funkcijas.
Nereti minēts, ka jaunajam LB vadītājām būs jāstrādā pie centrālās bankas reputācijas atjaunošanas – vai uzskatāt, ka pagātnes notikumi kaut kādā mērā ietekmēs arī darbu patlaban?
Runājot par reputācijas atjaunošanu, jāteic, ka šobrīd bieži vien valsts mērogā mēs orientējamies uz pagātnes problēmām un strādājam pie to risināšanas. Šeit kā spilgtu piemēru var minēt nesenos notikumus ap Ventspili, pirms tam – Moneyval ziņojumu un vēl citus. Taču ir jāatceras, ka tās ir pagātnes lietas, kas, protams, ir jāatrisina, un nevar iet uz priekšu, tās neatrisinot, bet uzskatu, ka jāskatās nākotnē un jādomā, kas mums būs svarīgs turpmāk, kādus virzienus attīstīsim. Pagaidām mēs visi šo raidlaiku lielā mērā aizpildām ar pagātnes notikumiem. Nav gluži tā, ka par nākotni vispār nerunājam, taču to vajadzētu darīt aktīvāk. Kā piemēru varu minēt nabadzības jautājumu, kas nākotnē mūs ļoti varētu ietekmēt, arī veselības, izglītības jomas, kurām būs ietekme ilgtermiņā. Tāpat vajadzētu beigt populismu, salīdzinot LB ar citām centrālajām bankām. Daudz izskanējis salīdzinājums ar Zviedrijas centrālo banku, piemēram, tās darbinieku skaitu, taču es ieteiktu salīdzināt lietas, ko var salīdzināt, – piemēram, LB uztur maksājumu sistēmas, tostarp zibmaksājumus, ko Zviedrijas centrālā banka nedara, atšķiras arī citas funkcijas.
Visu rakstu lasiet žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
