No FK Liepāja/Mogo kluba prezidenta amata pēc abpusējas vienošanās ir aizgājis kluba dibinātājs Māris Verpakovskis, liecina informācija FK Liepāja/Mogo mājaslapā.

2014.gadā Māris Verpakovskis beidza sava profesionālā futbolista karjeru, lai dibinātu jaunu futbola klubu dzimtajā pilsētā Liepājā. Šo piecu sezonu laikā liepājnieki izcīnīja Latvijas čempionu titulu 2015.gadā, kā arī 2017.gadā izcīnīja Latvijas Kausa trofeju. Iepriekšējā sezonā FK Liepāja/Mogo izcīnīja 2.vietu, bet šogad samierinājās ar 4.vietu turnīra tabulā.

Lēmums pamest biedrības FK Liepāja valdi, kā arī FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu ir saistīts ar ģimenes apstākļiem. «Ģimene vienmēr cerēja uz to, kad beigšu futbolista karjeru vairāk būšu mājās, bet tagad viņi mani redzēja vēl mazāk, jo visu laiku atrados Liepājā, bet ģimene Jūrmalā un pārvākties uz vēju pilsētu nebija iespējams, tādēļ bija jāpieņēm šāds lēmums. Lēmums nebija viegls, protams, ka šī bija mana otrā ģimene, bet zinu, ka aizejot to atstāju gādīgās rokās un viss būs kārtībā», komentē Māris Verpakovskis.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Īsi pēc vēsturiskā sasnieguma, pirmo reizi iekļūstot UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā, Latvijas čempionvienība futbolā RFS preses konferencē prezentējusi savu jaunatnes akadēmiju un telpu futbola komandu.

Latvijas visu laiku titulētākais telpu futbola klubs “Nikars”, kas 12 reizes kļuvis par Latvijas čempionu, turpmāk sauksies “RFS Futsal” un būs daļa no RFS futbola piramīdas.

Jebkuram bērnam vai jaunietim, kurš sapņo kļūt par jauno Elvi Stugli, Kasparu Dubru vai Emersonu, turpmāk šāda iespēja būs, pievienojoties “RFS Academy”. Vēlāk akadēmijas audzēkņiem būs iespēja izvēlēties, vai turpināt treniņus futbolā vai attīstīt savas prasmes telpu futbolā, kur treniņus un spēles var viegli apvienot ar studijām.

“RFS Academy” audzēkņiem būs iespēja ikdienā trenēties un spēlēt Baltijā modernākajā sporta kompleksā “LNK Sporta parks”, kā arī Teikā un Mežciemā.

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Kafejnīca RB Cafe iecerēta kā pirmā Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs cilvēki ar invaliditāti.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» saka Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norāda. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus. Ar pasākumu apkalpošanu uzņēmums nodarbojas jau tagad, un dienas aprūpes centra Cerību ligzda mācību virtuves piedāvā nodrošināt kafijas pauzes, nelielus banketus un sapulces, piedāvājot dažādus konditorejas izstrādājumus.

Krītot nežēlastībā dīzeļautomobiļiem, no teju visu autoražotāju puses masveidīgāk un fanātiskāk tiek pielūgti videi draudzīgie puselektriskie vai 100 % elektriskie auto un to jaunākie kolēģi - pašbraucošās «autorikšas», liecina šā gada Ženēvas autoizstāde.

Tā jau tas dzīvē notiek, ka no mīlestības līdz naidam ir tik trausla robeža, attiecīgi nav brīnums, ka pat tādās valstīs kā Vācija vai Francija, kur vēl pirms pāris gadiem dīzeļautomašīnas bija pareizākā un masveidīgākā reliģija, šobrīd tas tiek uzskatīts par nepieņemamu pagānismu. Attiecīgi daudzi ražotāji steidz paziņot, ka no šīs ticības ir gatavi attiekties, bet citi vēl nogaida.

Piemēram, sekojot sava tautieša Toyota piemēram, arī japāņu Honda ir nolēmusi pilnībā atteikties no dīzeļmotoriem. Tāpēc jaunākās paaudzes Honda CR-V, kas Latvijā tirdzniecībā nonāks 2018. gada septembrī, vispirms būs kombinācijā ar benzīnmotoru, savukārt 2019. gada janvārī būs nopērkams arī modernas tehnoloģijas Honda CR-V hibrīds. Atvadas no dīzeļa tiks svinētas kopā ar Honda Civic modeli, kas kā pēdējais saņems 1.6 i-DTEC dīzeli.

Nenoteiktība ir lielāka nekā jebkad – to atzīst vairums aptaujāto uzņēmēju, neslēpjot, ka veidot nākamā gada iespējamos finanšu aprēķinus ir ļoti sarežģīti.

“Pamazām tiek teiktas atvadas klasiskam gada budžetam ar fiksētiem ienākumiem un izdevumiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot īsākiem laika periodiem,” teic Stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmuma Erda partnere Pārsla Baško.

Pēc savas pieredzes viņa spriež, ka visgrūtāk iet ar stratēģisko mērķu un mērķu kartes izveidi. Gan lielie, gan mazie uzņēmumi grēko ar savas funkcijas vai nodaļas mērķu sagatavošanu atrauti no citām struktūrvienībām, kas visbiežāk rezultējas ar skaistiem, bet grūti sasniedzamiem mērķiem. Tas rada neapmierinātību gan uzņēmuma vadītājos, gan darbiniekos – no vienas puses, šķiet, ka uzņēmumā strādājošie nedara pietiekami, bet, no otras puses, darbiniekiem nav skaidrs, kā ikviena individuālais darbs sekmē uzņēmuma mērķu realizēšanu.

Sony atvadās no iecienītās Z sērijas, ievietojot Z5 Premium modelī 4K izšķirtspējas ekrānu

Iespēju tuvāk iepazīties ar Sony līdz šim labāko telefonu Xperia Z5 Premium pavadīja saldsērīga noskaņa. Un kā nu ne – japāņu koncerns oficiāli paziņojis, ka šis ir pēdējais šīs sērijas modelis un to aizstās jaunā X sērija. 2013. gadā aizsāktā Xperia Z ģimene pilnīgi noteikti atstājusi dziļu pēdu viedtelefonu vēsturē kaut vai tāpēc, ka ienesa mobilo ierīču flagmaņu klasē ūdens un putekļu drošu korpusu.

Protams, netrūka arī patērētāju kritikas par to, ka trīs gadu laikā izlaistie sešu paaudžu tālruņi vizuāli tikpat kā nav mainījušies. Proti, identiska forma, stikls priekšā un aizmugurē un tikai nelieli uzlabojumi katras nākamās paaudzes tehniskajos parametros. Tas attiecināms arī uz atvadu modeli Z5 Premium. Tomēr dažas būtiskas izmaiņas ir.

Jaunākā Subaru Outback vizuālie uzlabojumi ir tik niecīgi, ka tos pat zinātājiem pamanīt nebūs viegli

Tomēr tādu ir gana daudz.

Latvijas koplietošanas ceļiem neko piemērotāku par Subaru Outback nevar vēlēties. Šis auto, līdzīgi kā talantīga un čakla lauku saimniece ar veselīgiem apaļumiem, prot visu. Ar standartā uzstādīto Subaru Symetrical All Wheel Drive (AWD) pilnpiedziņas sistēmu Outback omulīgi jutīsies pat īpaši sarežģītos braukšanas apstākļos, izpildot to pašu, kas ir pa spēkam kārtīgam džipam ar pazeminātajiem pārnesumiem. Kritiskākajos brīžos, kad ar atslēgtu pretbuksēšanas sistēmu nepietiks, var likt lietā X-Mode sistēmu, kas līdz 40 km/h lielam ātrumam salāgos transmisijas, motora un elektronikas vagaru darbu tā, lai Outback spētu izkārpīties no draudīgākiem brikšņiem.

Pretēji uzņēmēju iebildumiem, Kremlis biznesam tomēr liek datus par saviem pilsoņiem glabāt Krievijā; Latvijā datu centru operatori aktīvi pievēršas eksporta tirgiem

Līdz ar jauno mācību gadu Krievijā spēkā stājas pērn pašā Vecajā gadā pieņemtie labojumi Likumā par personīgajiem datiem. Tie nosaka pienākumu datus par Krievijas pilsoņiem glabāt tikai Krievijas esošajos serveros. To apstrāde ārzemēs tiek pieļauta atsevišķos gadījumos, piemēram, kas attiecas uz likumsargu un valsts instanču darbību. Labojumi arī nosaka datus glabāt vismaz sešus mēnešus, un pēc Krievijas drošības dienestu prasības tos nodot to lietošanā. Tam turpmāk pietiks ar vienkāršu drošībnieku prasību, un tiesas lēmums nebūs nepieciešams. Saprotams, ka likuma nepildīšana draud ar naudas sodiem un nepaklausīgo servisu bloķēšanu Krievijā.

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Kriptopasaules līderis Bitcoin (BTC) bieži tiek kritizēts saistībā ar lielo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams tā ieguves procesā. Savukārt Ethereum (ETH), kas šobrīd ir otra lielākā kriptovalūta pasaulē, sper lielu soli pretējā virzienā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu par 99%.

Ethereum atrodas pārejas procesā no ieguves uz līdzdalības mehānismu. Līdz ar to jaunu ETH kriptovalūtas vienību radīšanā jeb “rakšanā” nebūs nepieciešams izmantot lielus datoru resursus un vairs netiks patērēta elektroenerģija milzīgos apmēros.

Kriptovalūtu “rakšana” jeb ieguve blokķēžu tehnoloģijā apzīmē monētu emisijas jeb ieguves procesu. Monētas tiek piešķirtas par blokķēdes tīkla uzturēšanu, apstiprinot transakcijas un nodrošinot sarežģītu kriptogrāfijas algoritmu skaitļošanu. Šo darbību veikšanai ir neieciešama jaudīga aparatūra, kas patērē daudz elektroenerģijas. Uz skaitļošanas jaudu balstīto emisijas procesu sauc par darba apliecinājuma mehānismu (Proof-of-Work, PoW). Vienkāršoti izsakoties – ja tīkla ietvaros esi paveicis darba uzdevumu un vari parādīt skaitļošanas atrisinājumu, par to kā atlīdzību saņemsi jaunu kriptovalūtas vienību.

Kas ir universālais pamatienākums, vai tas pandēmijas laikā ir piemērots Latvijai – uz šādiem jautājumiem "Dienas Bizness" kopā ar ekspertiem meklē atbildi 7. aprīļa numurā.

Viena no nozarēm, kas pandēmijas laikā turpina strādāt, ir meža nozare, kura atšķirīgi izjūt koronvīrusa radītās sekas. Meža nozare ziņo – būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos, jo kavējas apmaksas termiņi.

Tikmēr uzņēmumu īpašnieki ārkārtas situācijas laikā atstāti aiz borta.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 7. aprīļa numurā:

- viedokļi - dīkstāve nav variants

- viedokļi - vai interaktīvās azartspēles ir jāaizliedz

- viedokļi - auto ar gāzi kā zelta vidusceļš

- aktuāli - banku sektors skaitļos

- investīcijas - darījumu tirgus uz pauzes

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Modernās tehnoloģijas tiesu sistēmā nozīmē arī ātrāku lietu izskatīšanu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu, tiesu sistēmai ir jāmainās līdzi laikam. Proti, pēdējos gados tehnoloģiskie risinājumi ienākuši arī tiesās un tiek veiksmīgi pielietoti. Tomēr, kā norāda Tieslietu ministrija (TM), process vēl nav galā – tiesas tuvākajā laikā sagaida vēl citi IT jaunumi. Piemēram, jau šogad visās tiesās Latvijā jāievieš WiFi.

Paātrinātu izskatīšanu

Viens no jaunumiem tiesu modernizācijas jomā, pie kā šobrīd strādā Tiesu administrācija, ir tā saucamais «E-lietas» projekts, ko plānots īstenot Eiropas Savienības 2014.–2020. gada struktūrfondu plānošanas periodā. Projektu «E-lietas» pozitīvi vērtē DB aptaujātie ar tieslietu sistēmu saistītie eksperti. Viņi norāda, ka tas viennozīmīgi atslogotu arī tiesas un paātrinātu lietu skatīšanas termiņus. Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda, ka šādu pāreju uz digitālo lietu izveidi un apriti vērtē kā labu. «Kā zināms, lai mazinātu tiesu noslodzi, piemēram, tiesa Rīgā var nosūtīt lietu izskatīšanai uz kādu citu rajona tiesu. Man šobrīd ir lieta, kas nonākusi Krāslavas tiesā. Tas nozīmē, ka daudz jābraukā uz turieni. Ja tiktu ieviests minētais projekts, šīs problēmas nebūtu. Protams, samazinātos arī papīra kalni,» atzīmē advokāts. Viņš stāsta, ka, piemēram, Igaunijā daudzi procesi jau pašlaik notiek e-vidē un igauņu advokāti brīnās, ka Latvijā advokātu biroji pasūta, piemēram, aploksnes. «Es aktīvi izmantoju iespēju dokumentus uz tiesām sūtīt elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Rakstveida procesā tas dod iespēju iztiesāt lietu, faktiski neizejot no biroja,» piebilst S. Bērtaitis. Arī zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs DB stāsta, ka ir apguvis elektronisko parakstu un atzīst, ka tas lietošanai ir ļoti ērts. Bijušais tieslietu ministrs un šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pāreja uz digitālu dokumentu izveidi un apriti ir revolucionārs solis, kas modernizētu un paātrinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un ļautu ietaupīt daudz resursu. Tiesa, reforma prasīs vairākus gadus. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīmējis, ka šāda projekta izmaksas lēšamas ap 70 milj. eiro.

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Rīgas pašvaldība nākamo gadu laikā iecerējusi ievērojami paplašināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru «Stella maris», gan uzlabojot esošās telpas, gan uzbūvējot jaunu korpusu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Stella maris» apmeklējuma laikā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādīja, ka jau pašlaik pakāpeniski tiek remontētas telpas un palielināts vietu skaits, labiekārtota teritorija. «Šī ir ideāla vieta sociālās aprūpes centram, tāpēc domājam par esošo telpu remonta turpināšanu, jauna korpusa būvniecību, jaunu pacēlāju izvietošanu un teritorijas tālāku sakārtošanu,».

«Stella maris» darbu sāka 1994. gadā un patlaban nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 116 klientiem, kuri izvietoti divos aprūpes namos. Lai nodrošinātu klientu drošību un nepieciešamo aprūpi, pamatojoties uz katra individuālajām vajadzībām, ir izveidota specializēta nodaļa personām ar demenci. «Stella maris» priekšrocība ir lieliskā atrašanās vieta starp jūru un upi. Centra teritorijā ir savs parks, kurš ieskauj ēkas.

SIA Ferterex īpašnieks Māris Belte izstrādājis ierīci, ar ko cer uzlabot vīriešu auglību.

«Ir pētījumi gan laboratorijas apstākļos, gan ar dzīvniekiem, kas pierāda, ka lāzera gaisma ietekmē spermatozoīdu kustīgumu. Man šķita, ka tas varētu būt interesanti, impulss atsevišķai ierīcei,» teic Māris Belte, SIA Ferterex īpašnieks.

Šis uzņēmums ir saistīts ar citu viņa projektu – terapeitisko lāzeru Bamboolaser. Sākot darbu pie tā, Māris secināja, – problēma ir tā, ka grūti atrast fokusu. Bamboolaser ir piemērots vispārējai izmantošanai, bet cilvēki kļūst skeptiski, kad redz tik daudz iespējamo izmantošanas veidu. «Taču šajā gadījumā neizmantoju lāzeru, bet gaismu izstarojošas diodes – LED gaismiņas. Arī LED diodēm ir efekts, bet vēl ir diskusijas par to, vai tās ir līdzvērtīgas lāzeram. Lāzerterapija ir senāka – pirmais lāzers tika izgudrots 1960. gadā, un drīz sekoja pirmie pētījumi un publikācijas. Lāzeru diodes ir līdzīgas LED, atšķirīgais ir tas, ka lāzera diodei ir rezonators, kas «sakārto» gaismas viļņus. LED tā nav, bet tāpat izstarotā gaisma ir monohroma, kam arī ir liela nozīme. Un ir aizvien vairāk liecību, ka LED strādā, – ja ne gluži tikpat pilnvērtīgi, tad vismaz ar ļoti pielīdzināmu efektu,» viņš stāsta.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pēc septiņiem intensīva darba gadiem Swedbank Latvija vadītāja amatā Māris Mančinskis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 12. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs pašreizējais valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiks saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.

« Māris Mančinskis ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā un devis nozīmīgu ieguldījumu Swedbank darbībai arī Baltijas mērogā. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa taisnīgo un racionālo vadības manieri, kas nodrošinājusi bankai spēcīgu finanšu sniegumu, augstu klientu apmierinātību un zīmola novērtējumu. Es vēlos pateikties Mārim Mančinskim par viņa ieguldījumu un sadarbību visu šo gadu garumā. Mums ir patiesi žēl par viņa lēmumu, tomēr novēlam veiksmi un izaugsmi turpmākajās gaitās,» saka Prīts Perenss, Swedbank Baltijā vadītājs.

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.