Vai Jums ir kādreiz ienācis prātā, ka brīvos naudas līdzekļus norēķinu kontā glabāt ir ērti, taču ne īpaši prātīgi, jo Jūs neko nenopelnāt? Jau daudzus gadus banku izmaksātie noguldījuma procenti ir tik niecīgi, ka kontā esošā summa paliek nemainīga. Pat vēl ļaunāk – Jūsu iekrājumu apjoms mazinās, jo inflācija daļu no naudas vērtības vienkārši “apēd”.

Kā gudrāk rīkoties ar brīvajiem naudas līdzekļiem, lai pelnītu, neuzņemoties nepamatotu risku? Atbilde ir vienkārša: vaicājiet padomu profesionāļiem un ieguldiet!

Cik ir iespējams nopelnīt?

Šeit ir vienkāršs piemērs: ja pirms trīs gadiem kredītiestādes norēķinu kontā Jūs ieskaitījāt 5000 eiro, tad, visticamāk, šī summa nav mainījusies līdz pat šim brīdim. Savukārt, ja pirms trīs gadiem Jūs būtu izmantojuši Mandatum Life Portfeļa pārvaldes pakalpojumu un šos pašus 5000 eiro būtu uzticējuši minētajam uzņēmumam, šodien Jums būtu papildus uzkrāti līdz pat 500 eiro, atkarībā no izvēlētās stratēģijas.

Ir uzsākts Igaunijas uzņēmuma Mandatum Life Baltic SE un Somijas mātes uzņēmuma Mandatum Life Insurance Company Ltd pārrobežu apvienošanās process, ko plānots noslēgt 2017.gada nogalē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumu pārstrukturēšana ļaus paaugstināt Mandatum Life veikto darījumu rentabilitāti Baltijas valstīs, kā arī uzlabos sadarbību un palielinās uzņēmumu darbību efektivitāti Mandatum Life grupas ietvaros. Tāpat pievienošanās mātes kompānijai veicinās biznesa attīstību visās Baltijas valstīs.

Apvienošanās process neietekmēs iepriekš noslēgtos un spēkā esošos apdrošināšanas līgumus, un tie būs spēkā saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā līdz šim.

Mandatum Life Latvija un Mandatum Life Lietuva jau darbojās kā Igaunijas filiāles. Apvienošanās rezultātā Mandatum Life mātes kompānijai Somijā būs trīs filiāles – pa vienai katrā no Baltijas valstīm.

Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: ja Jums ir brīvi naudas līdzekļi, kas patreiz vienkārši glabājas norēķinu kontā un nepelna procentus, tad ar investīcijām vari sākt nodarboties tagad un tūlīt.

Kādēļ tieši tagad un tūlīt? Palūkosimies uz to nedaudz plašākā kontekstā: investīciju ideja ir likt saviem brīvajiem naudas līdzekļiem pelnīt jeb citiem vārdiem – naudai jāvairo nauda. Jo agrāk sāksiet, jo ilgāk Jūsu nauda varēs augt. Tātad laiks darbojas investoram par labu.

Par ko Jūs sapņojat?

Pirms sākt investēt, Jums būtu jāatbild uz vēl vienu būtisku jautājumu: kāds ir mērķis, kādēļ Jūs gribat investēt? Citiem vārdiem – par ko Jūs sapņojat? Vai tā ir iemaksa jaunam mājoklim? Lauku mājai? Eksotiskam ceļojumam? Universitātei bērniem? Finansiāla drošība neparedzētām situācijām? Finansiāla brīvība, proti, vēlaties dzīvot no investīcijās gūtās peļņas, nevis darba algas?

Pēdējā laika procentu likmju tendences ir izsaukušas noguldītāju vilšanos. Latvijas finanšu tirgi nekad agrāk nav pieredzējuši tik zemas procentu likmes. Daudzos gadījumos tās ir zem 1% gadā, vairāk nekā divreiz mazākas par inflācijas līmeni. Tas raisa pārdomas - kā nodrošināt, lai mūsu uzkrājumi pelna vairāk, nekā atņem inflācija.

Dainis Rozenfelds,

Mandatum Life Latvijas filiāles Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Kāpēc tas notika?

Procentu likmju svārstības laika gaitā ir parasts process. Tas atspoguļo makroekonomiskos ciklus. Ekonomika vienmēr ir attīstījusies viļņveidīgi, un procentu likmes tāpat. Kad pasaules ekonomika piedzīvo augšupeju, tajā pašā virzienā dodas arī procentu likmes. Un pretēji – kad ekonomikas izaugsme palēninās, procentu likmes samazinās.

Skatoties no šīs perspektīvas, var viegli prognozēt, ka noguldījumu likmes kādu dienu atkal kāps, taču tas nenotiks tik drīz. Tādēļ cilvēkiem, kas savus uzkrājumus ielikuši noguldījumos, joprojām galvassāpes sagādās tas, kā parūpēties, lai nauda nezaudētu savu vērtību inflācijas dēļ. Pašreiz inflācijas līmenis ir apmēram divreiz augstāks par vidējām noguldījumu procentu likmēm tirgū.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas Mandatum Life parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 10% un bija 1,063 miljardi eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tirgum piesaistīto polišu daļa no visām parakstītajām prēmijām sasniedza rekordaugstu līmeni - 909 miljonus eiro. Ienākumi no prēmijām Baltijas valstīs bija 32 miljoni eiro.

Peļņa pirms nodokļu nomaksas par dzīvības apdrošināšanas operācijām palielinājās par 12% un sasniedza 153 miljonus eiro. Kopējie ienākumi par dzīvības apdrošināšanas operācijām, ņemot vērā izmaiņas tirgus vērtībā, bija 220 miljoni eiro. Izdevumu taupīšanas programma, kas tika uzsākta 2013. gadā, kopā ar pieaugošajiem ieņēmumiem no pārvaldes maksām, palielināja izdevumu rezultātu līdz 14 miljoniem eiro. Riska rezultāti bija izcili, sasniedzot 24 miljonus eiro.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

«Viena no galvenajām problēmām nākamajā gadā būs tas, ka uzņēmumi (jeb uzņēmumu akcijas), kas ir uzrādījuši labu ieņēmumu pieaugumu šogad un potenciāli arī nākotnē, pēc visiem rādītājiem jau šobrīd ir visai dārgi. Daži «kvalitatīvi» uzņēmumi ir parādījuši, ka spēj īstenot izaugsmi un pastāvīgi gūt labus ieņēmumus. Šie uzņēmumi bauda stabilu akciju cenu un tirgus pozīciju, un investori par tiem ir bijuši gatavi maksāt pat divkārt vairāk nekā gada sākumā,» uzskata Mandatum Life investīciju pārvaldnieks Teds Robertss, liekot noprast, ka uzņēmumu akciju cenu pieaugums varētu turpināties arī nākamajā gadā, nesaucot kādu konkrētu piemēru.

T. Robertss atzīmē, ka šobrīd par šīm pārmērīgi dārgajām, tā dēvētajām kvalitatīvajām akcijām tiek maksāts vairāk nekā jebkad kopš finanšu krīzes. «Analītiķu aplēses par uzņēmumu peļņas izaugsmi nākamajā gadā Eiropā joprojām ir pārlieku optimistiskas, kā jau tas parasti ir pirms jauna gada sākuma. Pašreizējā izaugsmes prognoze ir 10 līdz 11 procentu apmērā, savukārt mēs uzskatām, ka reālāks līmenis būtu trīs līdz pieci procenti. Jau ilgu laiku – apmēram 18 mēnešus – uzņēmumu apgrozījuma un ieņēmumu pieauguma prognozes Eiropā ir būtiski samazinātas. Taču akciju tirgi ir kļuvuši arvien dārgāki. Ļoti iespējams, ka sākas vājākas izaugsmes periods, un pašreizējās prognozes liecina, ka tas nebūs īslaicīgs,» piebilst T. Robertss.

AAS SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētājas pienākumus sākusi pildīt Kristīne Lomanovska, kurai ir plaša pieredze gan apdrošināšanas, gan banku sektorā, informē SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

Uzsākot savu karjeru 1997. gadā, deviņus gadus Kristīne Lomanovska darbojās dzīvības apdrošināšanas jomā, sākotnēji pildot galvenā aktuāra pienākumus un ar 2001. gadu kļūstot par valdes priekšsēdētāju AAS Sampo Dzīvība (pašlaik Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle). 2007. gadā K.Lomanovska kļuva par AS Eko Investors biznesa attīstības vadītāju, darbojoties riska kapitāla fondā un diviem gadiem vēlāk pievienojoties kompānijas vadības komandai kā valdes locekle. Pēdējo piecu gadu laikā K.Lomanovska uzkrājusi vērtīgu pieredzi, darbojoties dažādās pozīcijās Nordea Bank AB Latvijas filiālē – gan kā Uzņēmumu segmentācijas un piedāvājumu attīstības vadītāja, gan kā Nordea biznesa skolas vadītāja.

Veiktas izmaiņas AS Latvenergo meitassabiedrību UAB Elektrum Lietuva un OU Elektrum Eesti valdes sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada 1.decembrī darbu Elektrum Lietuva valdē sācis Vilius Juraitis, no šā gada 28. februāra valdei pievienosies AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Ulda Mucinieka iepriekšējā darba vieta ir AS DNB banka, kur pildīti Pārdošanas vadības pārvaldes vadītāja pienākumi. Līdz tam darbojies starptautiskā apdrošināšanas un investīciju uzņēmumā Mandatum Life, bijis Latvijas filiāles vadītājs un valdes loceklis ar atbildību par pārdošanas un klientu apkalpošanas jomām Baltijas tirgos.

Līdz ar augstāk minētājām izmaiņām, Elektrum Lietuva, UAB valdē būs trīs valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Vilius Juraitis, Gatis Junghāns un Uldis Mucinieks.

Vārds «uzkrājums» ne vienmēr nozīmē, ka saņemsi iemaksāto; vajadzīga izpratne par finansēm, uzmanība un pieredze

Banku klientiem, kas plāno uzkrājumu veidošanu ar nodomu atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par šiem uzkrājumiem, ir risks apmaldīties piedāvājumā.

Piedāvājumu uzkrājošajā apdrošināšanā ir grūti izvērtēt un salīdzināt ar citiem finanšu produktiem. Grūtības saistās ar atšķirīgajiem līguma noteikumiem un komisijas maksu izvērtējumu. Šīs maksas ir augstas, un jo īpaši garantētā ieguldījuma plānos tās bieži arī netiek izdalītas un uzrādītas. Bet līgumu laušanas gadījumā pastāv risks uzkrājumu zaudēt vai atgūt ļoti nelielu iemaksu daļu un nedrīkst aizmirst, ka šādā gadījumā nāksies valstij atmaksāt atgūto IIN pārmaksu.