Jaunākais izdevums

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Dzīvesveids

Kristīnes komandā strādā pieci cilvēki, no kuriem četriem dzīvnieku pieskatīšana ir pamatdarbs. «Protams, ja augtu pieprasījums, darbību labprāt paplašinātu,» viņa atzīst. Jau iepriekš ir mēģināts paplašināties ārpus Rīgas, taču pieprasījums bija mazs un darbība nebija rentabla.

Kristīne uzskata, ka Latvijā dzīvnieku pieskatīšana tuvākajā laikā nebūs bizness, ar ko varētu kļūt bagāts. Viņas skatījumā, tas ir dzīvesveids un hobijs, ar kuru var pelnīt. «Šim darbam ir sava specifika, nevar strādāt bez dzīvniekmīlestības. Tas ir pamatu pamats. Dzīvnieks ir dzīva būtne, to nevar ieslēgt kā datoru no rīta un vakarā izslēgt, tas prasa aprūpi 24 stundas diennaktī. Ir daudz citu dažādu biznesa veidu, kur var vairāk un vieglāk nopelnīt. Taču ir daži plusi salīdzinājumā ar citiem nodarbošanās veidiem, piemēram, to var darīt jebkurā vecumā, arī seniori,» spriež Kristīne.

Ierobežo finanses

Kristīne saredz nākotni šādam pakalpojumam, bet ir skeptiski noskaņota, ka tas tuvākajā laikā varētu kļūt tikpat populārs kā citās valstīs. «Ierobežojošais faktors ir finanses. Diemžēl cilvēki Latvijā, īpaši ārpus Rīgas, kopumā nav tik turīgi, un daudziem cilvēkiem pietiek naudas tikai ikdienas izdevumiem, nemaz nerunājot par tādu ekskluzīvu pakalpojumu kā dzīvnieku pieskatīšana,» viņa teic. Grūtības rada arī tas, ka Latvijā cilvēki ir pieraduši lūgt palīdzību draugiem, paziņām un radiniekiem, nevis profesionāļiem. Cilvēki baidās uzticēt savu mīluli un mājas atslēgas svešam cilvēkam.

Visu rakstu lasiet 24. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness lēnām iekustas arī Latvijā

Anda Asere,18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness vēl ir diezgan jauns un ne tik populārs kā ārzemēs, kur daudziem mīluļiem ir sava auklīte.

Kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja stāsta, ka 2006. gadā nodibināja pirmo individuālo mājdzīvnieku pieskatīšanas un suņu pastaigu pakalpojumu Baltijas valstīs. Viņa aizdomājās par to, kur cilvēki atstāj savus suņus, kad dodas komandējumos vai daudz strādā. Tolaik Latvijā bija pieejamas tikai suņu viesnīcas. K. Leja ievietoja sludinājumu, ka pieskata mājdzīvniekus individuāli un ved pastaigās suņus, un pakāpeniski radās pieprasījums. Šajā laikā viņa novērojusi, ka konkurence Rīgā ir pieaugusi, ir parādījušies arī citi pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kam tas ir hobijs. «Tas ir labi, jo konkurence dod sparu nestāvēt uz vietas, attīstīties. Konkurenti palīdz popularizēt pakalpojumu, līdz ar to pieprasījums aug visiem,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru