Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" pārtapis par SIA "Reitan Convenience Latvia", tādējādi nosaukumā atspoguļojot tā īpašnieka nosaukumu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 17.jūnijā.

"Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience".

“Mūs vieno kopīgas vērtības, mērķi un sapņi – ar savu darbu mēs padarām ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. No šī brīža pretī jauniem sasniegumiem dosimies kā vēl spēcīgāka un vienotāka komanda! Tajā pašā laikā abi zīmoli pārstāv dažādus tirgus segmentus un piedāvā atšķirīgus pakalpojumus. Tādēļ gan “Narvesen”, gan “Caffeine” zīmoli arī turpmāk darbosies kā līdz šim, saglabājot gan individuālu vizuālo identitāti, gan citus raksturlielumus,” komentē SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Engurē tiks atvērts vietējā ražotāja SIA “Unda” zivju konservu veikals “Diplomats”, informē uzņēmums.

“Diplomats” ir zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Unda” preču zīme, ko tas izmantota jau kopš 1931. gada. Tolaik - galvenokārt šprotu un ķilavu konservu eksportam uz ASV. Līdz pat 2017. gadam SIA “Unda” lielākoties visu savu produkciju eksportēja. Arī šobrīd eksports nodrošina lielāko apgrozījumu, taču uzņēmumam ir svarīga atpazīstamība arī vietējā tirgū. Sākotnēji 2022. gadā tika atvērts neliels kiosks Engurē, kur bija nopērkama “Diplomats” produkcija. Tagad tas ir pārtapis par veikalu.

“Daudzus gadus mūsu produkcija Latvijā nebija nopērkama, jo mēs visus spēkus veltījām eksporta attīstībai. Cilvēki bieži jautāja kāpēc Engurē ražotos konservus Engurē nevar iegādāties? Tā savulaik dzima ideja par mūsu produkcijas kiosku. Tas nebija plānots kā peļņas projekts, bet pēc viena gada nostrādāšanas bija skaidrs, ka ideja bijusi ļoti veiksmīga. Taču kiosks nav tā ērtākā iepirkšanās vieta – nav redzami visi produkti. Šāds “Diplomats” veikaliņš ir mūsu uzņēmuma seja un tam jāizskatās glīti, jābūt pārdomātam un ērtam. Tajā jābūt iespējai apskatīt un iegādāties visu mūsu sortimentu. Mēs gribam, lai Engures iedzīvotājiem un pilsētas visiem ir iespēja iegādāties vietējā ražojuma zivju konservus. Mēs lepojamies ar savu piejūras ciematu. Pateicoties uzņēmīgiem vietējiem cilvēkiem un tādiem zināmiem uzņēmumiem kā “Engure Cafe”, “Kafff”, “Kukul” un daudziem citiem, pilsēta ik gadu kļūst arvien populārāks galamērķis tūristiem gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm.,” stāsta uzņēmuma SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Investējot vairāk nekā 11 miljonu eiro, rekonstruēts "Maxima" veikals Saharova ielā Rīgā, kas no "Maxima XX" formāta pārtapis par astoto lielformāta "Maxima XXX" veikalu galvaspilsētā.

Veikalā veikta apjomīga telpu pārbūve, paplašinot tās aptuveni par 25% - no 9752m2 līdz 12466m2, no kuriem 3904m2 aizņem tirdzniecības zāle. Veikalā ir atjaunota telpu apdare, iebūvētas jaunas inženierkomunikācijas, uzstādīts jauns energoefektīvs LED apgaismojums, mūsdienīgas ventilācijas iekārtas un videi draudzīgas tehnoloģiskā aukstuma iekārtas, kas darbojas bez freona un ļauj atgūt radīto siltumu.

Sakārtota arī blakus esoša teritorija 27 000 m2 platībā, kur izbūvēta autostāvvieta klientiem.

Plašais veikals nodrošinās 200 darba vietas un tajā ir īpaši domāts arī par darba apstākļu pilnveidošanu un darbu efektivitātes palielināšanu. Veikalā ir pārbūvēta piegādes zona, kas tagad būs pilnībā slēgta ar jumtu, tādējādi darbs rampā būs mazāk pakļauts laikapstākļiem. Sekojot līdzi digitālajai attīstībai, veikalā ir izvietoti 38 interaktīvi ekrāni, ieviesti 18 rokas skeneri darbam veikalā un noliktavās.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz palielināt ienākuma nodokļus bagātajiem.

Likumprojekts vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai un jāparaksta diktatoram Vladimiram Putinam, kas ir tikai formalitāte, jo tā dēvētais parlaments Krievijā sen pārtapis par Kremļa ieceru ruporu.

Likumprojekts paredz progresīvo nodokli iedzīvotāju ienākumiem. Tā ir nozīmīga kursa maiņa salīdzinājumā ar vienotas likmes nodokli, kas tika ieviests 2001.gadā un, kā tiek uzskatīts, palīdzēja uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Likumprojekts paredz uzlikt 13% nodokli ienākumiem līdz 2,4 miljoniem rubļu (25 400 eiro) gadā. Ienākumiem virs šīs summas paredzēts piemērot arvien augstāku nodokļa likmi. Maksimālā likme būtu 22%, ja ienākumi pārsniedz 50 miljonus rubļu (530 000 eiro) gadā.

Anetes Kalvānes mērķis ir sākt ražot Wrap it bišu vaska ietinamās drāniņas ēdiena uzglabāšanai dabai vēl draudzīgākā veidā – no organiskās kokvilnas, kā arī veiksmīgi noslēgt vegāniskos eksperimentus

«Gribas ražot bez sirdsapziņas pārmetumiem,» iesāk Wrap it produkta radošā izpildītāja Anete Kalvāne. Viņai bija svarīgi aizrauties ar ideju, kuras drošības spilvens ir pārliecība par vajadzīgu produktu, kas nepiesārņo pasauli, un arī pats ražošanas process ir tīrais baudījums. Tie arī ir iemesli, kāpēc rūpals nav palicis tikai mājas līmenī, bet pārtapis par biznesa ideju. Turklāt dzīves ceļi viņu atgriezuši jau bērnudārza takās, kad ļoti patikuši rokdarbi, vien iziets līkums, iegūstot vēsturnieces diplomu.

Bezatkritumu kredo

Kolorītās Wrap it drāniņas top kopš pērnā gada rudens. A. Kalvāne uzsver, ka tas nav nekāds jaunatklājums, bet gan sens veids, kā uzglabāt ēdienu. «Zinājām, ka cilvēki tādas izgatavo arī mājas apstākļos un tas ir ļoti vienkārši, bet ne visiem tas patīk un padodas,» vērtē A. Kalvāne. Recepti gan neviens uz paplātes nepienesa, tā bija pašai jāuzmin. Tālab pirmie mēģinājumi ar gludekli uz dēļa bija laikietilpīgi. Tehnoloģija tika apgūta ātri. Kā smaida A. Kalvāne, internets parāda priekšā visu. Vien nācās izdomāt, kā darbu padarīt efektīvāku. Nu jau tiek izmantota sildvirsma, un drāniņa top piecu minūšu laikā. Lai nodrošinātu pirmo piedāvājumu draudzenes veikalam, kas atbalsta dzīvesveidu bez standarta iepakojuma, drāniņas tika darinātas teju divas dienas. Tagad tāds apjoms taptu pāris stundās. Pilnībā zem t.s. zero waste dzīvesveida divu mazu bērnu mamma A. Kalvāne parakstīties nevar, bet šis kredo viņai licis aizdomāties par planētas mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī nepirkt tik daudz dažādu lietu, mazāk patērēt.

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

Rīgas Starptautiskā Skola (ISR) un Baltic Horizon Fund (BHF) paziņo par nomas līguma noslēgšanu apmēram 3680 m2 plašām telpām ēkā S27, kas atrodas Rīgā.

Šis darījums ir viens no lielākajiem šī gada biroju platību nomas darījumiem Rīgā.

ISR ir starptautiskās izglītības sniedzējs, kas uzņem skolēnus no pirmsskolas līdz pat vidusskolas vecumam. Skola šobrīd ir izvietota divās vietās Rīgā, tajā mācās 310 skolēni, kas pārstāv vairāk nekā 47 tautības. Pieprasījums pēc starptautiskas izglītības Rīgas centrā turpina augt, un to nosaka tādi faktori kā globālās mobilitātes un talantu piesaistīšanas aizvien pieaugošās tendences, kā arī NATO spēku un militāro savienību klātbūtne Latvijā.

Pārvākšanās uz ēku S27 ir solis, kas parāda aizvien pieaugošu nepieciešamību pēc starptautiskas izglītības Rīgā.

Bijušais LNK galvenais birojs ir pārtapis par ēku S27. Telpās tiks veikta renovācija un rekonstrukcija, lai tās atbilstu skolas prasībām – tajās būs mūsdienīgas klases, zinātņu kabineti utt. un ārpusē tiks veikti labiekārtošanas darbi, izveidojot laukumu futbolam, basketbolam utt. Pārvākšanās notiks nākamā mācību gada laikā pēc renovācijas un rekonstrukcijas pabeigšanas un uzlabojumu ieviešanas.

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Mazumtirgotājs Rimi Latvija kopumā ieguldīs 8,4 miljonus eiro Rīgas biroja pārbūves projektā Deglava ielā, informē uzņēmumā.

Rimi Rīgas birojā strādā gandrīz 500 darbinieku, kuriem jau tagad ir pieejamas mūsdienīgas, energoefektīvas un ilgtspējīgas darba telpas pārbūvētajā biroja ēkā, savukārt nākamgad būs iespēja izmantot modernas konferenču un sapulču telpas jaunajā biroja piebūvē.

Jaunais Rimi birojs Rīgā ir tā dēvētais aktivitātēs balstītais birojs, kas nozīmē atvērtu plānojumu un iespēju katram darbiniekam mainīt savu darba stāvu, zonu un vietu atkarībā no veicamā darba uzdevuma.

Darbiniekiem pieejamas gan atvērtas sadarbības zonas aktīvai ideju apmaiņai, gan klusuma telpas darbiem, kam nepieciešama augsta koncentrēšanās, un tā sauktās telefonbūdiņas zvaniem. Jaunajā Rimi birojā iekārtoti atpūtas stūrīši neformālām sarunām un modernas virtuves, kur darbiniekiem ik dienas bez maksas pieejami svaigi augļi un karstie dzērieni. Birojā īstenoti mūsdienīgi, ilgstpējīgi un energoefektīvi risinājumi, piemēram, apgaismojums uz kustību sensoriem, automātiska ventilācijas regulācija atkarībā no CO2 intensitātes, gaisa temperatūras automātiska regulācija atkarībā no diennakts laika u. c. Teju kā noslēgusies arī jogas nodarbību telpas un sporta zāles aprīkošana.

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Noslēdzies biedrības “Āgenskalna apkaimes biedrība” iesniegtais Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projekts “Āgenskalna laukums”, kura rezultātā tika labiekārtots Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64.

Laukums ekspluatācijā nodots februārī, bet līdz aprīlim tikuši risināti jautājumi par tā turpmāko apsaimniekošanu.

Projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves.

Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes uz Nometņu ielas, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izvietots brīvpieejas ūdenskrāns ar pogām – tas uz ziemas sezonu bija ticis atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu, taču, iestājoties siltākam laikam, atsācis darbību.