Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Neskaidra nākotne gaida pazīstamās skulptūras Frankfurtē, kas simbolizē Eiropas vienoto valūtu. Vienu no tām nācies noņemt, jo tā traucējusi vietējās lidostas paplašināšanai, bet otra varētu tikt pārdota izsolē.

Abas skulptūras 2001. gadā radīja Vācijas mākslinieks Otomārs Hērls (Ottmar Hörl). Mākslinieks bija iecerējis, ka skulptūras simbolizēs Eiropas vienoto valūtu. Kā vēsta Euobsever, pie Frankfurtes lidostas esošā skulptūra noņemta ar drošību saistītu iemeslu dēļ un, lai atbrīvotu vietu lidostas trešā termināļa paplašināšanai.

Skulptūrai esot salūzis elektriskais apgaismojums un lidosta izskata tās labošanas iespējas, taču pašlaik, lai neapdraudētu cilvēkus, tā noņemta.

Savukārt otra skulptūra atrodas pie četrdesmit stāvu augstā Eiropas Centrālās bankas (ECB) debesskrāpja un pieder Frankfurtes Kultūras komitejai.

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā martā, sagaidot Liepājas 388.dzimšanas dienu, sāks tirgot pilsētas suvenīrus - himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš tēlu miniatūras.

Pirmais suvenīrs būs Telefonista miniatūra, ko izgatavojis mākslinieks Edijs Ābele pēc domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas iniciatīvas. Telefonists bija brīnišķīgs mūziķis, kurš sacerējis dziesmu Tikai no tevis nav vēstules, tā Liepājas himnas tēlu atklāšanas svētkos liepājniekiem sacīja komponists Imants Kalniņš.

Liepājas dome šo suvenīru jau no pagājušā gada beigām pasniedz ārvalstu viesiem un sadarbības partneriem kā vienu no pilsētas simboliem. Plānots, ka šī tradīcija tiks turpināta, un nākamais suvenīrs no himnas tēlu klāsta tiks izgatavots Laivinieks. Suvenīri tiek iesaiņoti ar rokām darinātās kartona kastītēs, kurām klāt pievienoti himnas vārdi. Suvenīra cena būs aptuveni 16 lati, db.lv informēja LRTIB.

Pēterburgā dzīvojošā krievu mākslinieka Denisa Prasolova darbu sērijas Pirmā ekipāža (2016) skulptūra Sems, kas Kronvalda parkā tika uzstādīta pagājušā gada rudenī Tēlniecības kvadriennāles ietvaros, tiks pārcelta uz Avārijas brigādes parku.

Laikmetīgās tēlniecības festivāls Tēlniecības kvadriennāle Rīga notiek reizi 4 gados, un pagājušajā rudenī, no 10.septembra līdz 28.oktobrim, pilsētā pulcēja 24 starptautiskus māksliniekus. Festivāls norisinājās Vāgnera zālē un Rīgas pilsētvidē. Publiskajā telpā, atbilstoši saskaņojumiem, tika izstādīti septiņi dažādu mākslinieku darbi, tajā skaitā arī Kronvalda parkā esošais mākslinieka Denisa Prasolova pērtiķis-kosmonauts Sems.

Darbu grupa ir veltījums kosmosa izpētē boja gājušajiem, kopā 42, dzīvniekiem.

Skulptūras Sems saskaņojums beidzās šī gada aprīlī, taču, ņemot vērā skulptūras popularitāti, pasākuma organizatori jau pavasarī uzrunāja atbildīgās instances un vēlējās to uzdāvināt pilsētai. Līdz pat rudenim norisinājās sarunas ar Rīgas pilsētu par iespēju skulptūrai palikt parkā vai atrast citu vietu Rīgā, taču vienoties neizdevās un šobrīd tā ir atradusi jaunas mājas, un tuvāko divu nedēļu laikā tiks pārvietota uz Avārijas brigādes parku.

Šodien, 28. maijā mazo jelgavnieku vērtējumam tiks nodots 3. Starptautiskā Koka skulptūru simpozija tēlnieku veikums – piecās Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs notiks koka skulptūru atklāšana sadarbībā ar Jelgavas izglītības pārvaldi.

Jau no 18. maija koka skulptūru tēlnieki griež, veido un zāģē, lai iepriecinātu mazo jelgavnieku sirdis, stāstīja pilsētas pārstāve Marta Zīverte.

Pirmsskolas izglītības iestāžu Pīlādzītis, Varavīksne, Saules bērnu dārzs, Pūčuks un R.Lazdiņas privātās sākumskolas Punktiņš audzēkņiem skulptūras esot īpaši mīļas, jo to tapšanas procesam bērni ir sekojoši līdzi ik dienu.

Šodien skulptūras tiks atklātas, un bērniem tiks dots starts uz tām apsēsties, pakāpties un izmantot savās rotaļās. Visas skulptūras būs funkcionāli pielietojamas arī turpmāk.

Ar balsu vairākumu tika atbalstīta iecere Centrāltirgū , ejā starp piena un gaļas paviljoniem izvietot vides objektu – Teodora Zaļkalna veidotās cūkas skulptūras palielinātu atveidu. Tā lēmusi Rīgas domes Pieminekļu padome.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn AS Rīgas centrāltirgus lūdza pašvaldību piešķirt 29,9 tūkstošus latu skulptūras Dižcūka izgatavošanai un uzstādīšanai.

SIA Omni Rīga sagatavotajā tāmē norādīts, ka skulptūras uzmērīšana, fotografēšana un skenēšana izmaksās 400 Ls, digitāla 3D modeļa izgatavošana – 500 Ls, tirgus laukuma 3D modeļa izgatavošana – 750 Ls. Pati kopijas izgatavošana no putu polisterola, špaktelēšana ar poliestera sveķiem, aplīmēšana ar stikla šķiedras audumu, slīpēšana un trīsreizēja krāsošana izmaksās 11 200 Ls, materiāli – 8000 Ls, tāmē ierēķinātas postamenta izgatavošanas un pieminekļa uzstādīšanas izmaksas, kā arī 600 Ls neparedzētiem izdevumiem.

Miķeļdienas gadatirgus ietvaros otro reizi noticis Burkānu festivāls. To rīkoja SIA Rīgas nami un zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Festivāla devīze «Braucam burkānos!» tika īpaši attēlota burkānu skulptūrās, kuras paredzētas dažādiem «braucamrīkiem». Festivāla laikā notika kopīga «Lielās burkānu skulptūras» būvēšana.

Vienlaikus Rīgas Kongresu nama mazajā zālē visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespējams noskatīties filmu studijas Avārijas brigāde veidoto leļļu filmu seriālu Zvēri, kā arī vizināties ar ponijiem, izmēģināt piepūšamās atrakcijas un karuseli.

Kongresu nama foajē darbojās radošā darbnīca bērniem, kurā ikviens varēja iemēģināt roku, veidojot mini skulptūras no dārzeņiem. Visi festivālā izmantotie burkāni pēc pasākuma tika nogādāti Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari zirgiem.

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana - monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar pilnu sparu tiek aizvadīta pasaules izstādes Expo pirmā nedēļa. Katra valsts steidz atrādīt savas inovācijas un piedāvā dažādus ar nākotnes enerģiju saistītus risinājumus. Viens no tādiem ir Ravon-2030.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Izstādes galvenā tēma ir nākotnes enerģija ar lielu uzsvaru uz tā saucamo «zaļo enerģiju». Un kas gan var būt vēl zaļāks par bezmaksas enerģiju, kuru mūsu planēta saņem jau vairākus miljardus gadu no mums tuvākās zvaigznes – Saules!? Uzbekistānas auto inženieri ir radījuši patiesi iespaidīgu nākotnes auto.

Ravon tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē «uz priekšu», un saskaņā ar oficiālo informāciju uz priekšu tas dodas ar 320 km/h lielu ātrumu. Savukārt unikālais elektroauto ar pilnu uzlādi spēj pieveikt 700 kilometru lielu distanci. Par uzlādi nav jāuztraucas, jo uz jumta izvietotie saules paneļi astoņu stundu laikā spēj pilnībā uzlādēt Ravon baterijas.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Jelgavas Uzvaras parkā ieradušās smagās automašīnas ar ledus blokiem, sniega pūtēji pūš sniegu, tiek kalts un slīpēts - tas nozīmē, ka 16. Starptautiskā Ledus skulptūra festivāla darbi ir sākušies, Db.lv informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, kas ir ledus skulptūru festivāla organizētāja.

Ledus skulptūru festivāls noritēs no 7. līdz 9. februārim, un tajā varēs aplūkot 50 ledū kaltus mākslas objektus. Šogad festivāla tēma ir «Brīnumzeme», un darbus veidos vairāk nekā 30 tēlnieki no astoņām valstīm.

Lai mākslinieki varētu radīt skulptūras, tiek lietots speciāli mākslīgi sasaldēts ledus, kuru iegūst no trīs reizes destilēta ūdens, to lēnā sasaldēšanas procesā to nepārtraukti maisot. Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, sākotnēji plānotais festivāla ledus apjoms ir palielinājies, jo jelgavniekiem bija iespēja izzāģēt dabīgi sasalušo ledu no Jelgavas ūdenskrātuvēm.

Patlaban ledusdizains.lv tehniskā komanda papildu ir izzāģējusi un nogādājusi Uzvaras parkā 45 tonnas dabīgi sasalušā ledus, veidojot no tā ledus slīdkalniņu.

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

9. jūlijā vienā no neparastākajiem Tukuma novada tūrisma objektiem - darbnīcā Salmu lietas - notiks salmu skulptūras Runcis zābakos atklāšana. Šīs salmu skulptūras tapšanā iztērēti 25 maisi salmu un 4800 m diegs.

Iepriekš lielākā skulptūra, ko bija darinājuši Salmu darbnīcas īpašnieki Kristīne Zihmane-Rītiņa un Juris Rītiņš, bija Salmu rūķis 2009. gadā. Tā augstums bija 2,54 m. Mazliet īsāks ir Melnais Rīgas kaķis (2,4 m), kas atrodas Vecrīgā.

Salmu darbnīcas muzejā ir apskatāmi 163 mākslas darbi, no kuriem 31 ir liela izmēra. Db.lv rakstīja, ka Salmu lietas ir pirmā salmu darbnīca Latvijā, kuru papildina salmu skulptūru muzejs un kas atvērta tūristu apskatei.

Astana Expo 2017 ietvaros norisinājās ceturtais Starptautiskais transporta un loģistikas forums Jaunais zīda ceļš. Uz Latvijas paviljonu ieradās pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, DHL, RTSB un KTŽ Express.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Latvijas paviljonā viesojās Latvijas dzelzceļa viceprezidents Ēriks Šmuksts un LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs, kuri ar Latvijas zīmīgākajām vietām un ekonomikas nozarēm iepazīstināja DHL augstas pievienotās vērtības pakalpojumu vadītāju Zaferu Enginu, loģistikas kompānijas RTSB vadītājus Valēriju un Arturu Ballardus, kā arī KTŽ Express Multimodālo pārvadājumu departamenta vadītāju Nuržanu Žakenovu.

Viesi noskatījās video par Latviju un Latvijas dzelzceļu. Pēcāk delegācija izbaudīja virtuālās realitātes briļļu piedāvātas iespējas un devās «lidojumā» pāri Rīgai, klausījās Raimonda Paula mūziku, izstaigāja Latvijas takas un pludmali, kā arī devās braucienā ar lokomotīvi pa Latvijas tranzīta ceļiem.

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Radošā telpa Ideju bode ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Liepājā organizē starptautisku un publisku tēlniecības rezidenci, kuras mērķis ir vismaz divus metrus augstas metāla skulptūras radīšana.

Izejmateriālu – melno metālu - nodrošinās metāllūžņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmums SIA Tolmets.

Tēlniecības rezidences ietvaros Liepājā no 1. augusta līdz 14. septembrim būs iespēja strādāt vienam konkursa kārtībā izraudzītam tēlniekam no ārvalstīm. Mākslinieka uzdevums būs radīt Liepājai raksturīgu vismaz divus metrus augstu skulptūru no metāla.

Rezidencei var pieteikties līdz 26. jūlijam atbilstoši konkursa izsludinātajam nolikumam.

Māksliniekam būs nodrošinātas naktsmītnes Fontaine viesnīcā, darba videi atbilstoša infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums, kā arī tiek segti ceļa izdevumi.

Noslēdzies Jelgavas Domes rīkotais metu konkurss «Jubilejas zīme «Jelgava 750»», kas paredz pilsētas centrālajā daļā uzstādīt vides objektu – simbolisku jubilejas zīmi. Par labāko astoņu metu konkurencē atzīts tēlnieces Olgas Šilovas un SIA «Archidose» mets «Pilsētas atslēga», vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jubilejas zīmi «Jelgava 750» O.Šilova iecerējusi kā skulpturālu objektu – pilsētas atslēgu. «Katrai pilsētai ir sava atslēga kā metaforiskais identitātes simbols ar neatkārtojamu piekļūšanas kodu,» atklāj tēlniece. Skulptūras formā iešifrēts pils plāna siluets. Pils nocietinājums veido atslēgas riņķi, kas daļēji iegrimis zemē. Savukārt atslēgas galā attēlots jubilejas gada skaitlis – 750 (1265). «It kā nejauši pazaudēta milzīga atslēga pēkšņi atrodas un sveicina pilsētas ciemiņus, norādot virzienu uz pilsētas centru,» ideju skaidro O.Šilova. Kā iespējamu skulptūras atrašanās vietu autore norādījusi zālienu pie Lielupes promenādes.

Viens no Astanas Expo spilgtākajiem paviljoniem ir Āfrikas plaza, kurā šobrīd ir pārstāvēta 21 Āfrikas valsts. Līdzās Āfrikas valstu stendiem, kas veltīti nākotnes enerģijas tematikai, klātesošajiem bija iespēja izbaudīt daudzveidīgo un bagāto kultūru.

Bungu skaņām rībot un dziesmām skanot, Āfrikas plazas apmeklētāji tika aicināti apgūt tradicionālās dejas un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Savukārt, pie interaktīvajiem stendiem bija iespēja virtuāli pielaikot tradicionālos Āfrikas tērpus.

Nākotnes «zaļajai enerģijai» ir atvēlēts vesels koridors, kurā apmeklētājiem ar multimediju starpniecību tiek stāstīts par vairākiem Āfrikas alternatīvas enerģijas ieguves projektiem, kas ne tikai uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves, bet arī starpvalstu kopējie projekti veicina tautu draudzību.

LASI, SKATIES ARĪ:

Latvijas Expo paviljonā tiekas loģistikas nozares līderi

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.