Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, informē Ekonomikas ministrija.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

"Izstrādāt jaunu daudzdzīvokļu mājas būvniecības tipveida projektu pamudināja dzīvojamā fonda situācija Latvijā, kas ar jaunām daudzdzīvokļu mājām nav bijis ievērojami papildināts vismaz 20 gadus. Reģionos tas kavē jaunu darba vietu izveidi un tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Ekonomikas ministrijas izstrādātais tipveida projekts ir nozīmīgs rīks pašvaldībām, lai veicinātu jaunu, mūsdienīgu, energoefektīvu un ekonomisku mājokļu pieejamību Latvijas reģionos, vienlaikus arī tautsaimniecības attīstību, jo tipveida projektā pārsvarā ir paredzēts izmantot vietējos būvmateriālus. Turklāt - tiks ietaupīti arī būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pēc dramatiskā 2015.gada pirmā ceturkšņa, kad notika straujš darījumu skaita kritums un tirgus bija nestabils, šī gada otrajā ceturksnī Rīgas mājokļu tirgū bija vērojams stabilizācijas process, liecina jaunākais Latio apskats.

Stabilizāciju sekmēja valsts galvojuma mājokļu iegādes atbalsta programmas Altum ieviešana un tā saucamā nolikto atslēgu principa noteikšana par kredītņēmēja izvēles nosacījumu, kas deva pozitīvu grūdienu mājokļu kreditēšanā.

Gandrīz visos tirgus segmentos vērojams neliels aktivitātes pieaugums ne tikai Rīgā, bet arī daļā reģionu lielo pilsētu. Pieejamāki ir kļuvuši kredītresursi - pēdējos mēnešos lēnām aug darījumu skaits, kuros mājokļu iegāde notiek ar hipotekārā kredīta finansējuma palīdzību, tomēr vietējie pircēji ļoti pārdomāti pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi, nereti no šādas domas atsakoties īsi pirms līguma noslēgšanas. Nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku noskaņojums, neskatoties uz kreditēšanas aktivitātes pieaugumu, paliek nogaidošs.

Mājokļu tirgū joprojām dominē darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. To cena šogad varētu pieaugt par 4%, izriet no nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Estate aplēsēm.

2015.gadā Latvijā ir noslēgti turpat 46.9 tūkstoši nekustamā īpašuma pirkumu līgumu. Tas ir mazāk nekā 2014.gadā (48.3 tūkst.) un arī 2013.gadā (47.8 tūkst.). Visvairāk ir bijis darījumu ar dzīvokļiem, turklāt lielāko daļu no mājokļu pirkumiem nodrošina tieši to iegāde tipveida ēkās – aptuveni 70%. Salīdzinot ar 2013.gadu un 2014.gadu aktivitāte šajā segmentā ir vērtējama kā mērena.

Straujāk nekā kopumā Latvijā ir samazinājies darījumu skaits Rīgā – par 6.9%. Tā pamatā ir īpašumu pirkumu skaita kritums sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtībā, taču šādu darījumu īpatsvars nav tik liels, tāpēc ir jābūt arī citiem faktoriem, kāpēc to kopumā ir mazāk, taču uz to skaidras atbildes nav.

Janvārī Rīgas tipveida dzīvokļu tirgū bija augsta pircēju aktivitāte, kas ir viens no iemesliem dzīvokļu vidējās cenas pieaugumam, teikts Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.

Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājusies par 1% un bija 606 eiro. Attiecībā pret 2013.gada janvāri tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir augstāka par 3,6%.

«Dzīvokļu vidējās cenas pieaugums skaidrojams ar gada pirmajam mēnesim neraksturīgi augstu pircēju aktivitāti, kā arī ar pircēju vēlmēm atbilstošu dzīvokļu ierobežotu piedāvājumu. Tirgū nonāk mazāk labu tipveida dzīvokļu nekā iepriekš, tādēļ pircēji izskata iespējas iegādāties arī tos mājokļus, par kuriem augstās cenas, novietojuma, stāva vai citu iemeslu dēļ agrāk interese bija neliela. Tāpat pircēji biežāk interesējas arī par neremontētiem sērijveida dzīvokļiem,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā (t.i., ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā), ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6 tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kopš pērnā gada septembra, kad par 90 % mazinājies TUA pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā - ap 20%, Latvijā kopā - ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas: tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos šā gada jūlijā ir palielinājusies par 0,5%, sasniedzot 754 eiro/m2, rēķina kompānija Arco Real Estate

Kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6.9 %, savukārt, salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tās bija augstākas par 15.1 %. Straujāk šogad tās ir palielinājušās «lētākajos» mikrorajonos – Bolderājā, Vecmīlgrāvī un Ķengaragā – par 10 % un vairāk. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2017. gada sākuma novērots Bolderājā (+ 11 %). Lēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Teikā (+ 3.2 %).

Savukārt no mājokļu tipiem vasarā pamanāmāk dzīvokļu cena ir palielinājusies vienas istabas tipveida dzīvokļiem. Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, neremontētu vienistabas dzīvokļu cenas populārākajos Rīgas mikrorajonos sasniedz 1000 eiro/m2 un pat vairāk.

Janvārī tika piedzīvots būtisks mājokļu tirgus kritums, taču februārī un martā segmentos, kuros dominē darījumi ar rezidentiem, tas atgriezās 2014.gada nogales līmenī, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā.

2015.gada 1.ceturksnī mājokļu tirgus noskaņojumu turpināja ietekmēt vairāki negatīvi faktori, piemēram, neskaidrības ar nolikto atslēgu principa ieviešanu un 2014.gadā pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumu maiņu.

Kopš 2014.gada septembrī spēkā stājās izmaiņas Imigrācijas likumā, arī 2015.gada pirmajā ceturksnī turpinājās nerezidentu pieprasījuma kritums Latvijas mājokļu tirgū, bet Krievijas pilsoņu interesi vēl vairāk samazināja ģeopolitisko notikumu eskalācija un rubļa vērtības samazināšanās. Šie faktori negatīvi ietekmēja arī ekskluzīvo īpašumu īres tirgu.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena pērnā gada decembrī bija 600 eiro un salīdzinājumā ar 2012.gada pēdējo mēnesi tā ir pieaugusi par 2,9%, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Galvaspilsētas tipveida dzīvokļu cenu līmenis pie 600 eiro par kvadrātmetru atzīmes ar nelielām ikmēneša svārstībām bija gandrīz nemainīgs vairāk nekā divus gadus. 2013.gadā dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena nedaudz auga katru mēnesi, tomēr gada nogalē tai atkal bija raksturīgas svārstības. Decembrī salīdzinājumā ar novembri dzīvokļu vidējā cena samazinājās par 0,8%.

«2014.gadā Rīgas tipveida dzīvokļu tirgū nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tādēļ mājokļu cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī. Iespējams, izteiktāka kļūs dzīvokļu segmentācija, straujāk pieaugot kvalitatīvu un pircēju pieprasītu mājokļu cenām, taču samazinoties sliktā stāvoklī esošu īpašumu cenām. Līdzīgi kā 2013.gadā, arī šogad Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums varētu būt 3% robežās. Neraugoties uz optimistiskām ekonomiskās attīstības prognozēm, pagaidām ir maz faktoru, kas tuvākajā laikā varētu veicināt jūtamu vietējo pircēju pieprasījuma pieaugumu,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus, savukārt privātmāju izvēlē dod priekšroku mājām ar lielāku platību, informē Swedbank eksperti.

Tāpat latvieši mājokļa iegādei aizņemas mazākas summas un tās atmaksā ātrāk nekā lietuvieši un igauņi.

«Kreditēšanas tendences rāda, ka Latvijas iedzīvotāji izmanto kredīta piedāvātās iespējas iegādāties savām vajadzībām atbilstošu mājokli. Lai arī pieprasījums aizvien ir salīdzinoši neliels, iedzīvotāju lēmumi mājokļa iegādē tiek pieņemti racionāli un atbildīgi, izvērtējot kredītsaistību attiecību pret ienākumiem. Pārsvarā tiek pirkti dzīvokļi tipveida daudzdzīvokļu mājās, kas aizņem lielāko daļu no mājokļu tirgus, un izvēle pamatā ir par labu vietām ar attīstītu infrastruktūru. Šāda prātīga aizņemšanās, samērojot savas ieceres ar finansiālajām iespējām, būs noteicoša arī turpmākajos gados,» saka Ainārs Balcers, Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

«Pircēju interese par sērijveida dzīvokļu iegādi aprīlī saglabājusies salīdzinoši augsta. Savukārt jauni, pircēju prasībām atbilstoši dzīvokļi piedāvājumā nonāk retāk nekā iepriekš. Šāda situācija stimulē sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanos,» norādījis nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gada aprīlī Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kāpums 0,35 - 1,99% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos. Teikā vidējā cena pietuvojas 800 eur/m2 atzīmei, kamēr Bolderājā cena ir apmēram par pusi mazāka - 452 eur/m2.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par astoņiem eiro un bija 625 eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada aprīli tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir pieaugusi par 3,9%, bet šā gada laikā - par 1,9%.

«Lielākajā daļā populāro mikrorajonu ir aizvien grūtāk atrast izremontētu dzīvokli, kura cena būtu zemāka par 700 eur/m2. Visvairāk pieprasītie ir objekti, kuros uzreiz var pārcelties dzīvot, taču tas atspoguļojas arī šādu objektu cenā. Piemēram, neremontētus divistabu dzīvokļus Ķengaraga sērijveida mājās var atrast arī par 25-26 tūkstošiem eiro. Turpretim pilnībā izremontēti divistabu dzīvokļi nedēļas laikā tiek pārdoti par 35 tūkst. eiro,» norādīts kompānijas paziņojumā.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena gada griezumā šogad varētu pieaugt pat par 10%; gada sākumā samazinājies darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem

Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū 2017. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 1988 darījumi par kopējo Zemesgrāmatā reģistrēto summu 65,5 milj. eiro, jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā informē Latio. Kopējās reģistrētās summas ziņā vērojams pieaugums par vairāk nekā 9 milj. eiro jeb par 17%. Savukārt jauno dzīvokļu tirgū gada pirmajos piecos mēnešos noticis 571 pirkšanas – pārdošanas darījums par kopējo summu 66,6 milj. eiro. Tā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājusies par gandrīz 5 milj. eiro jeb 7%. Viens no iemesliem ir projekta Salnas ielā 21 dzīvokļu pārdošanas pabeigšana. Darījumi šajā 600 dzīvokļu projektā vairāk nekā gadu veidoja nozīmīgu daļu no kopējā skaita. Toties ir pieaugusi Rīgas t.s. tālā centra dzīvokļu segmenta aktivitāte, kā arī dārgāku un labākas kvalitātes sērijveida dzīvokļu pirkumu skaits.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja otrdien akceptēja pilsētas budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 906.5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi 955,8 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 40 miljonus eiro plānots investēt pašvaldības īpašumu atjaunošanā un izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.

Lielākie sporta stadioni un aktīvās atpūtas laukumi tiks izveidoti pie Rīgas Imantas vidusskolas, Mežciema pamatskolas un Rīgas 96.vidusskolas.

Turpināsies Mežaparka Lielās estrādes pārbūves I kārtas darbi, izmaksas 2018.gadā – 14,75 milj. eiro. Ekspluatācijā objektu nodos 2018.gada 18.jūnijā.

Vidusskolēniem no 2018. gada 1. septembra plānots nodrošināt bezmaksas pusdienas, kam nepieciešami 1 352 712 eiro. Datortehnikas iegādei atvēlēti 1 414 000 eiro.

Sabiedrības integrācijas programmā pieprasīti papildu 30 000 eiro latviešu valodas kursiem vidusskolu skolotājiem, lai pilnveidotu valodas zināšanas profesionālo pienākumu veikšanai. Tos varēs apmeklēt ap 300 pedagogu.

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Oficiālie Zemesgrāmatas dati vēl rāda «plusus», proti, kopējais dzīvokļu pirkuma darījumu skaits Latvijā 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājies par 0,3%, taču divos iepriekšējos gados pieaugums bija ap 20%, akcentē Latio. Rīgā dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits pagājušajā gadā audzis par 0,4%, savukārt Jūrmalā novērots kritums par 8%.

DB jau rakstīja, ka pēc izmaiņām Imigrācijas likumā, strauji samazinājusies nerezidentu aktivitāte (kopš septembra), kuri vēlējušies ieguldīt īpašumos apmaiņā pret termiņuzturēšanas atļaujām (TUA).

Mainās fokuss

«Uzskatu, ka tirgus ir dramatiski mainījies,» saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. Tieši jauno projektu tirgus mikrorajonos ir būtiski cietis. Maksātnespējas likuma grozījumi, tostarp t.s. nolikto atslēgu principa ieviešana, kam sekoja banku asā reakcija, mainījusi vietējo pircēju tirgu, proti, pašlaik vairumam Latvijas iedzīvotāju vairs nevar nopirkt dzīvokli jaunā mājā. Piemēram, ģimenes parasti meklē 3 vai 4 istabu dzīvokli, kas jaunā mājā varētu maksāt ap 100 tūkst. eiro. Kādreiz tai bija jāsakrāj 10 līdz 15% liela pirmā iemaksa jeb 10 līdz 15 tūkst. eiro, bet tagad – 30%, kas ir tikpat kā neiespējami, viņa skaidro. Līdz ar to atkal jāatgriežas pie alternatīvas – dzīvoklis tipveida ēkā mikrorajonā. Taču daļai cilvēku šāds variants nešķiet pievilcīgs, daļa, jo īpaši gados jauni cilvēki ar samērā labu maksātspēju labprāt izvēlas mājokli īrēt ar cerību, ka varbūt kādreiz izdosies iegādāties savu māju. Līdz ar to ir pieaudzis pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Jauno projektu tirgu neapšaubāmi skar izmaiņas TUA izniegšanas kārtībā. Mājās, kas uzbūvētas ārpus centra, Jūrmalas, nav īpašumu par 250 tūkst. eiro. Šī summa iespējams nebūtu problēma, ja nerezidentiem būtu iespēja par to iegādāties divus mājokļus (piemēram, vienu sev, otru izīrēšanai), taču likums to pašlaik liedz. Jūrmala un Rīgas centrs ir cita īpašumu/tirgus kategorija. «Jebkurā gadījumā Krievijā ir izskanējusi informācija par TUA, šie pircēji Latvijai ir pagriezuši muguru,» viņa secina. Tirgū jau var manīt attīstītāju centienus stimulēt tirgu. Piemēram, ir parādījušies piedāvājumi īpašumus īrēt ar izpirkuma iespējām. Tas ir risinājums abām pusēm, taču pašlaik nav skaidri zināms, vai tas būs populārs, jo tam ir arī negatīvie momenti abām pusēm (tostarp, piemēram, maksātnespējas risks). Attīstītāji piedāvā arī atlaidi, nomaksāt īpašuma reģistrācijas nodevu u.tml. Latio turpina t.s. atvērto durvju dienas jaunajos projektos. «Redzam, ka interese par dzīvokļu iegādi ir. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus tirgū, vietējie cer uz cenu samazinājumu. Varbūt tas tā arī notiks atkarībā no tā, vai attīstītājs to var atļauties,» pieļauj V. Gailīte.

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Mājokļu tirgum ir vajadzīgs laiks, lai tas atgūtos pēc pēdējā gadā piedzīvotajām peripetijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar šā gada sākumu, pavasarī ir atjaunojusies dzīvokļu iegādes kreditēšana, darījumi ar ekonomiskās un vidējās klases dzīvokļiem notiek, savukārt ekskluzīvajā segmentā pircēju šobrīd ir pavisam maz, izriet no tirgus dalībnieku aptaujas.

DB jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma tirgu spēcīgi ietekmēja iniciatīva ieviest t.s. nolikto atslēgu principu, kredītiestāžu asā reakcija uz šo iniciatīvu, grozījumi Imigrācijas likumā, paaugstinot termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas slieksni, u.c.

Vājš vidusslānis

Aigars Zariņš, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka pagaidām par pozitīvām izmaiņām tirgū runāt pāragri. Kopš pagājušā gada rudens ir vērojama stagnācija. Darījumu skaits šā gada pirmajos piecos mēnešos Rīgā ir samazinājies par 15%, Jūrmalā – par trešdaļu. Savukārt dzīvokļu cenas pagaidām nav kritušās. Ir fiksēts minimāls pieaugums (mazāks par 1%) otrreizējā tirgū, savukārt jauno projektu segmentā pagaidām attīstītāji piedāvā dažādas akcijas, atlaides, bet vispārējā cenu samazinājuma tendence nav novērota.