Sarunā ar Latvijas Radio O. Spārītis norādīja, ka LZA trešdien tiekas ar visu Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniekiem un atašejiem, kuri atbild par zinātni, kultūru, intelektuālo sadarbību. Tikšanās laikā tiks runāts par valsts attieksmi pret zinātni Latvijā.
«Šī dubultā morāle, ar kuru mūsu valdība ir Briselē vēstījusi, ka viņi šajā gadā zinātnē investēs 131 miljonu. Tie ir skaitļi, kas ir darīti zināmi tur centrā, lai mēs savu fasādi ļoti brīnišķīgi un skaisti uzpucētu, bet iekšpolitiskajā līmenī šis finansējums nepavisam nav tāds, kas apmierinātu zinātni, pat nenosedz tās vajadzības,» sarunā ar radio sacīja O. Spārītis.
Raksti par tēmu
LZA vadītājs skaidroja, ka dialogs ar valsti ir – bijušas vairākas sarunas, kurās, kā izskatījies, abas puses viena otru sapratušas. Taču tam nav sekojuši darbi. «Ķīļa kungs atnāca uz Zinātņu akadēmiju un zinātniekiem pateica – ja jums nepatīk, ja jūs nevarat izdzīvot, jūs varat meklēt citas darba vietas, citas darba telpas,» sacīja O. Spārītis. Viņš to salīdzināja ar Itālijas piemēru kur samazinot finansējumu augstskolām, ir panākts, ka augstākajās mācību iestādēs strādā tikai veci profesori, kas saņem pusi no algas, bet visi jaunie doktori masveidā pamet valsti.
Viņš arī norādīja, ka lēmums nepiešķirt zinātnei papildus finansējumu pierādījis to, ka izpildvara kaut kādā mērā ir spēcīgāka par likumdevējvaru. «Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija arī pastāv uz šo finansējuma nepieciešamību. Mums šķiet, ka šajā dialogā pietrūkst nākotnes izpratnes un mehānismu, kā realizēt solījumus,» sacīja O. Spārītis.
Otrdien valdība nolēma nepiešķirt zinātnei papildus finansējumu 5,5 miljonu latu apmērā. Likums paredz, ka zinātnei finansējums ik gadu pieaug par noteiktu procentu. Pieaugošs naudas apmērs zinātnei apstājies 2009.gadā. Pašlaik budžets par 50 - 60% ir mazāks nekā tas bija 2008.gadā, radio sacīja O. Spārītis.
