Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Televīzijai TV5 Latvia par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem var draudēt pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir iepazinusies ar juristu sagatavoto apkopojumu par TV5 pārkāpumiem, tiesa gan, ir kāda nianse - šogad TV5 piereģistrēta apraides atļauja, un juridiski ir jauna televīzija, «lai gan mēs visi zinām, ka tā ir tā pati».

Šoruden NEPLP uzlikusi divus sodus TV5 - par raidījumu netulkošanu latviešu valodā un arī liegumu toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam raidījuma "Bez cenzūras" tiešraidē izteikties valsts valodā.

Padome tuvākajā laikā nosūtīs brīdinājumu LNT par tai piederošā TV5 rīcību un lūgs sakārtot situāciju. «Lūgsim viņus, lai labojas, citādi tālāk iesim likumisko ceļu,» teica Buceniece, paskaidrojot, ka sekas var būt TV5 darbības apturēšana uz vairākām dienām vai pat licences atņemšana.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Satelītoperators Astra otrdien pēc 14:00 ir pārtraucis televīzijas kanāla TV5 signāla pārraidi, tā rezultātā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji vairs nevar nodrošināt TV5 retranslāciju Latvijā, informē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova.

Kanāls TV5 par situācijas iemesliem asociāciju nav informējis, tāpēc tā cenšas sazināties ar TV5, lai noskaidrotu radušās situācijas iemeslus un kabeļtelevīzijas operatori pēc iespējas ātrāk atsāktu telekanāla retranslāciju.

«Šobrīd asociācijas biedri meklē alternatīvas iespējas, kā atrisināt radušās neērtības un vismaz daļai klientu nodrošināt televīzijas kanālu TV5. Tiek izvērtēti dažādi varianti, piemēram, pārraidīt signālu pa tiešo no televīzijas studijas, izmantojot datu pārraides kanālus,» uzsver LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

Jau ziņots, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

Gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), gan Valsts valodas centrs (VVC) 9.septembrī ierosinājuši administratīvo pārkāpumu lietu pret TV5.

Telekanālam jāatbild par Valsts valodas likuma iespējamo pārkāpumu un klaju necieņu pret valsts valodu. Abas lietas saistītas ar TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) raidījumā Bez cenzūras runāt valsts valodā, raksta Latvijas Avīze.

NEPLP vadītāja vietniece Dace Buceniece pavēstīja, ka lieta ierosināta par Valsts valodas likuma normas pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Telekompānijai par to draud līdz 1,5 tūkst. Ls liels naudas sods. Nākamajā sēdē TV5 pārstāvji tiks aicināti noformēt protokolu, bet lietu padomē skatīs pēc divām nedēļām.

Finansiālu apsvērumu dēļ ir pieņemts «sāpīgs lēmums» – 31. martā tiks pārtraukta kanāla TV5 darbība.

TV5 līdz šim bija viens no nedaudzajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas veidoja informatīvo saturu krievu valodā. «Taču krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem,» skaidrots paziņojumā.

«Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, ir jāpārtrauc ilggadīga sadarbība ar augsti profesionāliem kolēģiem, tāpat jāzaudē kanāla veidošanā un uzturēšanā ieguldītais. Tomēr, lai mazinātu AS LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem,» norāda Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien ierosinājusi divas administratīvā pārkāpuma lietas pret televīzijas kanālu TV5.

Kā pastāstīja padomes locekle Dzintra Geka, viena administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par Monitoringa centra konstatēto 13.oktobrī, kad TV5 ziņās pārraidīts sižets saistībā ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kurā viens no nejauši intervētajiem iedzīvotājiem izteicies par Latviju kā fašistisku valsti.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu mediju programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Geka stāsta, ka starp padomes locekļiem izvērsušās diskusijas par viedokļu daudzveidības atspoguļošanu, tomēr tika nolemts, ka konkrētais intervētais cilvēks ar saviem izteikumiem ir diskreditējis Latvijas valsti. Turklāt padome uzskata, ka šajā gadījumā tika pārraidīts sižeta ieraksts, tādēļ šī viedokļa nonākšana ēterā nav bijusi nejauša.

Arī raidorganizācija LNT vēl nav veikusi visus maksājumus Latvijas valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā, DB apliecināja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

«Tomēr attiecībā citām raidorganizācijām, tostarp LNT lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā nav pieņemts, tomēr, ja tāda nepieciešamība radīsies, tad LVRTC valde par to lems,» sacīja I. Līne.

DB jau vēstīja, ka LVRTC tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu. Tā ir pieprasīta raidorganizācijas parādu dēļ, kas radušies ilgākā laika periodā par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā.

LVRTC noteikto laika termiņu un parādu apmēru neatklāj, vien norādot, ka parādu apjoms ir ievērojams. Tāpat presē izskanējusī informācija, ka TV5 parāda summa ir ap 100 tūkst. Ls, ir nekorekta un nepatiesa.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome LNT piespriedusi 1,5 tūkst. Ls sodu par TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL/TB/LNNK) raidījumā runāt latviski.

Tas ir maksimālais sods, kādu varēja piemērot par Valsts valodas likuma pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā jomā, raksta Latvijas avīze.

Jāatgādina, ka 31.augustā K.Gerhards pameta telekanāla TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā. Lai arī raidījums Bez cenzūras notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr, sākoties raidījumam, ministram tika liegta iespēja runāt valsts valodā.

Žurnālists Andrejs Mamikins uzdeva jautājumu krievu valodā, bet K.Gerhards atbildēja latviski.. Uz to A.Mamikins aicināja viņu izrādīt toleranci un augstsirdību un pāriet uz krievu valodu. Ministrs uz to savukārt atbildēja, ka esam Latvijā, Latvijas telpā strādājošā televīzijā, kas varēja arī nodrošināt pietiekami kvalitatīvu tulkojumu.

Rīgas apgabaltiesa pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5. Arests uzlikts tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros.

Tiesneša palīdze Aleksandra Kudrjašova apliecināja, ka tiesa uzlikusi arestu A.Ēķim piederošajām AS Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM) daļām. Tas darīts ar mērķi notiesājoša sprieduma gadījumā īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju. A.Kudrjašova norādīja, ka lietas iztiesāšana turpinās un tiek pratināti liecinieki. Kad varētu tikt nolasīts spriedums, tiesneša palīdze atturējās prognozēt, norādot, ka tiesas sēdes saplānotas līdz šā gada 1. decembrim. Viņa arī nekomentēja, kādas sekas varētu būt šim tiesas lēmumam.

Jau ziņotas, ka pagājušajā nedēļā kompānija News Corporation pārdeva LNT un TV5 kapitāldaļas kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir Andrejs Ēķis.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi darījumu, kurā mediju koncerns MTG Broadcasting (MTG) plāno pārņemt Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un TV5.

Tiesa, atļauja dota, izvirzot stingrus nosacījumus, kas pagaidām netiek publiskoti. Līdz ar to nav zināms, vai MTG tiem piekritīs. Mediju koncerns, kura paspārnē jau darbojas kanāli TV3, TV6 un citi, par lēmuma saturu vēl oficiāli nav informēts.

KP amatpersonas atklāj vien to, ka lēmums šajā lietā ir pieņemts un tiks publiskots divu nedēļu laikā. Jautāts, vai lēmums ir pozitīvs, KP priekšsēdētājs Dzintars Striks biznesa portālam Nozare.lv sacīja: «Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, taču rezultāts būs ļoti interesants.»

Neoficiāli zināms, ka apvienošanās atļauja varētu būt dota uz pieciem gadiem, pēc kuriem lēmums tiktu vēlreiz pārskatīts. Apvienošanās atļauja varētu tikt atcelta arī šo piecu gadu laikā, ja netiktu īstenots kāds no KP izvirzītajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz reklāmas tirgu u.c.

AS Rīgas kuģu būvētava ir finansiāli stabils uzņēmums, par ko ir viegli pārliecināties, palūdzot komentārus no uzņēmuma vadības vai arī apskatot finanšu atskaites, norāda AS Rīgas kuģu būvētava valde, noraidot iepriekš masu medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumam būtu finansiālas grūtības.

Iepriekš medijs TV5 nāca klajā ar informāciju, ka AS Rīgas kuģu būvētava tuvu krīzei, un to panākusi pašreizējā uzņēmuma vadība. Tā medijam norādījis uzņēmuma ražošanas vadītājs Aleksandrs Marčenko, kurš kopš 2013. gada novembra jau nepilda savus amata pienākumus. Uzņēmums nav Marčenko atlaidis, taču arī atalgojums netiek izmaksāts.

«Izdzenājuši visus kontraģentus, ar kuriem mēs strādājām. Situācija ar inženieriem ražotnē vienmēr bijusi saspringta, taču šobrīd gandrīz visi vecie darbinieki, kā es, ir bez darba, bet visi pārējie aizgājuši. Un rūpnīcā tagad, pat ja tur būs kuģi, nebūs, kas tos remontē,» TV5 norādījis Marčenko.

Valsts makam Uzņēmumu reģistra informatīvā sistēma var izmaksāt miljonus latu.

Jau tuvākajā laikā Ministru kabinetam vajadzētu izšķirties, pa kuru ceļu iet Uzņēmumu reģistra (UR) informatīvās sistēmas jautājumā. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš atzīst, ka daudz iespēju nav. Lai arī ministrs izvairīgi runā par iespējamiem risinājumiem, tomēr nenoliedz, ka to vidū ir variants — taisīt jaunu informatīvo sistēmu, vienoties ar privātkompāniju SIA Lursoft par esošās sistēmas nonākšanu valsts īpašumā vai arī projektu īstenot kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu. Dokuments ar risinājuma variantiem ir sagatavots un tā vētīšana Ministru kabinetā esot atkarīga no premjera.

Konkurences padome (KP) šobrīd izskata Modern Times Group (MTG) iesniegto ziņojumu par telekanālu LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas Kanāla iegādi.KP lēmums jāpieņem līdz maija vidum.

Konkurences likums nosaka, ka KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Taču likums arī paredz, ka KP ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Tātad darījums var tikt atļauts, ja KP spēj formulēt tādus saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas.

Kas būtu jādara KP, lai pienācīgi izvērtētu šo darījumu un izlemtu, vai to atļaut? Latvijā nav formālu vadlīniju apvienošanās darījumu izvērtēšanai, taču, līdzīgi kā citās konkurences lietās, KP būtu jāņem vērā ES regulējums un Eiropas Komisijas prakse.

Jūrmalas domes deputātei Marijai Vorobjovai pārmet firmas Vanda, kas pretendē uz Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas apkalpošanu, interešu lobēšanu.

Par to ziņo kriminal.lv. TV5 telekanālā nokļuvuši telefona sarunu ieraksti, kuros dzirdama Marija Vorobjova un firmas Vanda vadītājs Valērijs Sergejevs. Sarunu kontekstā Jūrmalgeita 2 iegūst jaunas nisanses, norāda kriminal.lv.

No sarunām noprotams, ka Sergejevam bijusi informācija par topošiem Jūrmalas domes lēmumiem, kuri oficiāli nebija pieejami. Tas Vandai dodot priekšrocības, salīdzinot ar otru pretendentu Priority, ko it kā lobēja R. Munkevics. Iespējams, Sergejevs šo informāciju saņem tieši no M. Vorobjovas, pieļauts rakstā.

Sarunu ierakstā Sergejevs atzīstoties, ka Jūrmalgeitu 2 organizējis kopā ar Vorobjovu, un sola, ka Priority drīzumā «noies no skrejceļa». Viņš arī jau nosaucis jauno direktoru – Andreju Kondratjuku, ko Munkevics pērn augustā atlaidis no darba. Vēlāk direktoru maiņu TV 5 apstiprinājis arī jaunais Jūrmalas mērs R. Ražuks.

Lattelecom ir dubultojis to Interaktīvās TV kanālu skaitu, kam pieejama raidījumu un filmu ierakstu funkcija - turpmāk ieraksta funkcija būs pieejama 28 televīzijas kanāliem.

Papildus tam ierakstītie raidījumi un filmas būs pieejami 7 dienas līdzšinējo 5 dienu vietā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd ar ieraksta funkciju pieejami sekojoši kanāli LTV, LTV7, LNT, TV5, TV3, TV6, TV3+, PBK, Eurosport, Eurosport 2, Discovery Channel, Animal Planet, Discovery Science, Discovery T&L, NBA TV, RTR Planeta, NTV Mir, Ren TV Baltija, Sony Entertainment Television, Universal Channel, Fox Crime, Fox Life, Showtime, Dom Kino, Russkij Illuzion, KHL, ESPN Americai un Concerts HD.

Izmaiņas notiks automātiski, skatītājiem nekādas papildus darbības nav jāveic.

Šā gada maijā skatītākais kanāls Latvijā bija TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 14,1%. Otrs skatītākais kanāls bija LNT ar 10,2% skatīšanās laika daļu, bet trešais – kanāls PBK ar 9,8% lielu skatīšanās laika daļu, liecina TNS veidotā aptauja.

Kanāla LTV1 skatīšanās daļa maijā veidoja 9,6%, NTV Mir Latvija – 6,3%, RTR Planeta Baltija – 5,5% un REN Baltija veltīti 4,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Kanāla 3+ skatīšanās laika daļa bija 3,8%, kanāla TV5 – 3,1%, kanāla TV6 – 2,6% un kanāla LTV7 – 2,4%. Savukārt kanālam FOX un Kanālam 2 veltīti katram pa 0,7%, bet 1BM kanālam veltīti 0,5%. Kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel veltīti katram pa 0,4%, bet kanālam Fox Life – 0,2% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika. Visu pārējo kanālu skatīšanās laika daļa bija 19,8%, bet video un DVD – 5,2%.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Policija ir uzsākusi kriminālprocesu par SIA Dzintaru koncertzāles valdes locekles un Jūrmalas domes deputātes Marijas Vorobjovas iespējamām nelikumīgām darbībām, DB informēja SIA Priority valdes priekšsēdētājs Andris Tions.

Kriminālprocess esot uzsākts 17. jūnijā. Jūrmalas Kriminālpolicija M.Vorobjovas darbībās, saistībā ar Dzintaru koncertzāli, saskatījusi iespējamus noziedzīgus nodarījumus.

A.Tions norāda, ka ir nepieņemami, ka M. Vorobjova šobrīd varētu turpmāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, kuri saistīti ar Dzintaru koncertzāles darbību, tai skaitā lēmumiem, kuri būtu saistīti ar Priority turpmāko darbību Dzintaru koncertzālē.

Jāatgādina, ka M.Vorobjovai pārmet firmas Vanda, kas arī pretendēja uz Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas apkalpošanu, interešu lobēšanu.

TV5 telekanālā nokļuvuši telefona sarunu ieraksti, kuros dzirdama M. Vorobjova un firmas Vanda vadītājs Valērijs Sergejevs. No sarunām noprotams, ka V.Sergejevam bijusi informācija par topošiem Jūrmalas domes lēmumiem, kuri oficiāli nebija pieejami. Tas Vandai dodot priekšrocības, salīdzinot ar otru pretendentu Priority, ko it kā lobēja R. Munkevics.

Iespējamā LNT un MTG apvienošanās ilgtermiņā negatīvi ietekmēs Latvijas mediju tirgu - tā radīs cenas spiedienu izplatītājiem, vietējā satura ražotājiem, ārzemju satura tirgotājiem un reklāmdevējiem, galu galā samazinot konkurenci un televīzijas skatītāju iespējas, un palielinot cenas sabiedrībai, pauda Fox International Channels ģenerāldirektore Skandināvijas un Baltijas valstīs Ase Jitreilanda (Ase Ytreland).

Šis nav gadījums, kurā viens liels vietējais spēlētājs iegādājas citu mazāku spēlētāju, kas parasti Eiropas Savienībā tiktu atļauts ar mazākiem riskiem, portālam Diena.lv norādīja A. Jitreilanda. «Šeit mēs runājam par diviem atslēgas spēlētajiem, kuri apvieno savus spēkus un atstāj galvenokārt mazus neatkarīgus kanālus kā balansu,» viņa pauda.

Fox ģenerāldirektore Skandināvijā un Baltijā norādīja, ka ļoti retos gadījumos ir gudri atļaut vienai kompānijai nelielā tirgū kļūt par vēl lielāku spēlētāju, jo dominējošais stāvoklis reti dod kādu labumu vēl kādam bez paša dominējošā spēlētāja.

Šī gada jūlijā skatītākais televīzijas kanāls bijis TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 11,8%, savukārt otrs skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,8%, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja.

Savukārt trešais skatītākais televīzijas kanāls bija LTV1 ar 10% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam PBK veltīti 9,1%, kanālam NTV Mir Latvija – 7% un kanālam RTR Planeta Baltija – 5% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Kanālam REN Baltija veltīti 4,5%, kanālam TV5 – 3,7%, kanālam TV6 – 3,6%, kanālam 3+ - 3,2% un kanālam LTV7 – 3% skatītāju laika.

Kanāla 2 skatīšanās laika daļa bija 1,2% un kanāla 1BM – 0,7%. Kanālu CTC Baltija, FOX un National Geographic Channel katra skatīšanās laika daļa bija 0,4%. Fox Life veltīts 0,2%, savukārt visu pārējo kanālu skatīšanai - 20,1%, bet video skatīšanai veltīti 4,9% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Politiķim ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) 31.augustā atkārtoti jāierodas tiesā, lai sniegtu liecības tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā.

Iepriekš 24.augustā tas nebija iespējams, jo stacionārā tika ievietots viens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders. Taču, kā DB pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, M. Pauders esot izrakstīts no stacionāra un piedalīsies paredzētajā tiesas sēdē.

Jāatgādina, ka prokurors Edvīns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka A. Šķēle esot prokuratūras aicināts liecinieks un tādējādi atbilstoši likumam būtu nopratināms pirms aizstāvības liecinieka Maikla Neidla, kurš aicināts tiesā ierasties 23. novembrī. Esot arī citi apstākļi, kas nosakot to, ka A. Šķēle pratināms pirms M. Neidla. Prokurors arī norādīja, ka, tā kā A. Šķēle kandidējot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, vislabāk būtu viņu nopratināt līdz 2. oktobrim, jo pastāvot liela iespēja, ka A. Šķēle tiks ievēlēts, tāpēc pēc vēlēšanām būs aizņemts ar valstiskām lietām. Ņemot to vērā, varētu būt apgrūtināta A. Šķēles ierašanās tiesā.

Šā gada jūlijā skatītākais TV kanāls bijis LNT, kura vērošanai veltīti 13,3% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Otrs skatītākais bijis kanāls TV3 ar 12,2%, bet trešais kanāls – PBK ar 11,9% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam LTV1 veltīti 9,2%, RTR Planeta Baltija - 5,4% un NTV Mir Latvija – 5,3% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Savukārt kanālam TV5 Rīga veltīti 4,5 %, kanālam 3+ - 4 %, kanālam REN Baltija – 3,1 % un kanālam LTV7 – 3%. Kanālam TV6 veltīti 2,4% un 1BM – 0,9 % no kopējā TV skatīšanās laika jūlijā. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,5%, bet video un DVD – 2,4% no kopējā TV skatīšanās laika.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.