Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.
Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot «būtiski» augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir «būtiski» lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.
Raksti par tēmu
«Jau vairākus mēnešus norādām uz riskiem, kas pastāv gadījumos, ja virsstundu apmaksas samazināšana attieksies tikai uz konkrētām nozarēm, jo uzskatām, ka visi strādājošie ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi jeb samaksu par papildu paveikto,» saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.
LTRK pārrunājot izveidojušos situāciju ar dažādu jomu un lieluma uzņēmumiem, noskaidrots arī tas, ka ģenerālvienošanās būvniecībā pašreiz paredz no nozares pilnībā izslēgt mikrouzņēmumus, jo maksimāli pieļaujamā alga tajos ir 720 eiro, bet sagatavotā vienošanās paredz to noteikt 780 eiro apjomā.
Pārrunājot minimālās algas sasaisti ar ģenerālvienošanos un virsstundu apmaksu, LTRK arī noskaidrojusi, ka pašreiz trūkst juridisku instrumentu, kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmēji nolems nemaksāt noteikto nozares minimālo algu, tādēļ biedrība aicina atbildīgo Saeimas komisiju padziļināti vērtēt riskus, kas paredzami, pieņemot likumprojektu pašreizējā redakcijā.
