A/s Swedbank Rīgas Centra filiāle ierobežo skaidras naudas izmaksu mazajiem klientiem, atsaucoties uz noziedzīgo līdzekļu atmazgāšanas ierobežojumiem, norādīts Ata Kronvalda informācijā.

Problēma ir dokumentu aizpildīšanā un tiklīdz Ata Kronvalda fonda pārstāvji tos noformēs atbilstoši prasībām, tā arī prasītā nauda tiks izmaksāta, uzsver Swedbank pārstāve Kristine Jakubovska.

Ata Kronvalda fonds norāda, ka banka atteicās gan atteicās izmaksāt naudu, gan uzrādīt juridisku dokumentu, kas pamato naudas izmaksas atteikumu, gan sniegt rakstisku apstiprinājumu atteikumam. Savuklārt Ata Kronvalda fonds uzskata, ka tas iespējams saistīts ar skaidrās naudas iztrūkumu bankā vai skaudīgu rīcību pret bijušajiem partneriem.

Savukārt K. Jakubovska, neizprot Ata Kronvalda fonda rīcību, jo bankas filiāles darbinieki ir paskaidrojuši, kas ir vajadzīgs (kādi dokumenti jānoformē — kuras ailītes jāaizpilda).

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Sanita Stelpe

LKA izpilddirektore,

Latvijas Kvalitātes balvas eksperts

Latvijas Kvalitātes balva – ieejas karte labāko klubiņā!

Aktualitāte

2007. gada Latvijas Kvalitātes balvas konkurss.

2007. gada 20. novembrī tika sasaukta 2007. gada Latvijas Kvalitātes balvas žūrijas komisijas sēde.

2007. gada LKB konkursa žūrijas komisija:

Latvija būs izkļuvusi no krīzes 2015. gadā un tas būs gads, kad Latvijai pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

To Strasbūrā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš ieskicēja, kāda Eiropas Savienība un Latvija varētu izskatīties 2015. gadā. «Eiropai būs griba un spēja būt vienotai,» tā «joprojām būs atvērta uzņemt visus eiropiešus, kas atzīst tās vērtības», vairs «nebūs veco un jauno, lielo un mazo Eiropas valstu (..) Tas būs laiks, kad Latvija būs izkļuvusi no krīzes,» pauda prezidents, atgādinot, ka Latvijai 2015. gadā pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

Līdztekus uzskaitītājām pozitīvajām lietām, Latvijai esot ES, Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunā minēja arī nepadarīto: neizmantotas sniegtās finansiālās iespējas un neieviests eiro. Prezidents uzskaitīja Latvijas panākumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot: «Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valdība bija atslābusi labi padarīta darba sajūtā. (..) Mēs Latvijā neesam izmantojuši visas iespējas. Ne vienmēr esam gudri īstenojuši kohēzijas politiku un izmantojuši sniegtās finansiālās iespējas.» V. Zatlers arī norādīja, ka Latvija nav bijusi gana mērķtiecīga, lai ieviestu eiro: «Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko esam pieļāvuši eirointegrācijas procesā.»

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Situācija valstī kopš 13. janvāra nemieriem ir uzlabojusies, un Saeimas atbalsts nepopulāriem budžeta grozījumiem ir lielāks nekā pirms tam, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

“Situācija ir nedaudz mainījusies uz labo pusi, tā ir cita situācija, nekā tā bija janvāra vidū. Tai pašā laikā runāt par politiskās vides kvalitāti, ka būtu samazinājusies atsvešinātība starp varu un tautu, ir krietni, krietni pāragri. Es domāju, ka mēs labākajā gadījumā to varēsim panākt uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šis ir viens no maniem uzdevumiem, ko minēju savā runā – jāpanāk, lai nākamajās vēlēšanās sabiedrība, katrs vēlētājs sajustu, ka vēlēšanas ir notikušas godīgi un viņu griba ir respektēta,” intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze izteicies V.Zatlers.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

"Partijām ir jāatbild uz vēl vienu jautājumu, vai viņi grib atstāt šo Satversmes grozīšanu kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu pašvaldību vēlēšanām,” norāda Valdis Zatlers, raksta Diena atsaucoties uz Latvijas Radio.

Valsts prezidents V. Zatlers norāda, ka Saeimai, kavējot Satversmes grozījumu izstrādāšanu, tie varētu kļūt par daļu no nākamajā gadā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.

“Tā griba nu ir tāda, kādu mēs redzam to šobrīd,” piebilda V. Zatlers, skaidrojot, ka Saeimai trūkst politiskās gribas, gatavojot grozījumus Satversmē. Prezidents izsaka arī kritiku, kas vērsta pret partijām, jo tās nav spējušas skaidri noformulēt savu pozīciju jautājumos, kas skar grozījumus Satversmē. “Ik pa brīdim ir kādi domugraudi, kādi priekšlikumi, bet nav skaidras atbildes uz pamatjautājumiem,” tā V. Zatlers, kurš nākamnedēļ plāno tikties ar Saeimas Juridisko komisiju, lai pārrunātu Satversmes grozījumu izstrādāšanu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Valsts prezidents Valdis Zatlers patlaban vērtē vairākas iespējas, kā iesaistīties politiskajā dzīvē pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām 7.jūlijā, intervijā laikrakstam Diena sacīja Zatlers.

«Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem,» sacīja Zatlers.

Konkrētus plānus Zatlers neatklāja, taču atzina, ka viņam ir vīzija, kas top. Zatlers patlaban arī tiekoties ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem un mazāk zināmiem cilvēkiem, lai saprastu, cik daudzi ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi kopā ar viņu. Zatlers neizslēdza iespēju, ka nākamajās, iespējams, Saeimas ārkārtas vēlēšanās, piedalīsies kāds jauns politiskais spēks, kas būs gatavs uzņemties tiešo varu pār politiskajiem procesiem.

Latvijas lielākā traģēdija ir fakts, ka pie varas esošie cilvēki nespēj plānot savas darbības un tās izskaidrot iedzīvotājiem. Šādu atziņu raidījumā 900 sekundes pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers.

«Tā ir mūsu lielākā traģēdija. Mēs nemākam neko plānot un tos plānus izskaidrot,» teica prezidents.

Nespēju domāt ilgtermiņā un skaidrot savas ieceres sabiedrībai uzskatāmi ilustrējot paziņojums par Rīgas pirmās slimnīcas slēgšanu. Šāds plāns apstiprināts jau pirms vairākiem gadiem, taču pie varas esošie politiķi tā realizāciju vilcinājuši, jo slimnīcā, kuru grasās slēgt, neapdomīgi investēti lieli līdzekļi.

Skaidrība neesot arī par veselības aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem un apjomu.

Prezidents atgādināja, ka valdība veselības aprūpei apņēmusies tērēt 3.4 % no IKP. «Ja iekšzemes kopprodukts sarūk par 20 %, tad par 20 % vajadzētu samazināt arī veselības aprūpei atvēlamos līdzekļus, taču tiek samazināts par 40 % un vairāk,» saka prezidents.

Pēdējo dienu laikā valdība rīkojusies izlēmīgi, kas devis skaidri zināmu budžeta samazinājuma apjomus. «Sliktāk būtu, ja rīcība nebūtu sekojusi arī pirmajā dienā pēc vēlēšanām,» tā LNT raidījumam 900 sekundes norādījis prezidents Valdis Zatlers.

Patlaban ir situācija, kad budžeta grozījumi šī mēneša laikā ir jāapstiprina par katru cenu, jo pretējā gadījumā starptautiskie aizdevēji naudu piešķirt nebūs gatavi. Zatlers piekrīt, ka pieņemtie lēmumi ir skarbi, taču bez šādiem pasākumiem budžets būtu jāapcērpj uz pusi vairāk.

Viņš uzskata, ka tālāk valdībai būtu jāizskaidro sabiedrībai, kā tiks ietaupīti nepieciešamie 500 milj. latu, jāpanāk budžeta pieņemšana Saeimā, kam tālāk sekotu aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve ekonomikas sildīšanai.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Sabiedrībā joprojām ir gaidas pēc jaunā, un, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nolems veidot partiju, tā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu gūt salīdzinoši lielus panākumus, prognozēja sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, 28.maija prezidenta paziņojums ir kardināli mainījis visu līdzšinējo situāciju. Vēlētāju aptaujas un tendences, kas bija līdz Zatlera paziņojumam, rādīja, ka Saskaņas centrs ir relatīvi ļoti stiprs ar pieaugošu potenciālu, arī Zaļo un zemnieku savienība bija stipra, Vienotība bija uz lejupejošas līknes, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas popularitāte bija itin zema, un viņiem būtu problēmas pārvarēt 5% barjeru, bet nacionālās apvienība situācija bija relatīvi stabila.

«Tomēr šīs tendences bija līdz vakar vakaram un lielais nezināmais ir, kā rīkosies Zatlers. Ja viņš izšķiras rīkot jaunu politisko spēku un to īsteno, situācija vēlēšanās var izskatīties krietni atšķirīga no tā sadalījuma, kas ir patlaban,» sacīja sociologs.

Lai arī Valsts prezidenta uzticētie uzdevumi Saeimai un valdībai izpildīti nepilnīgi, Valdis Zatlers tomēr izvēlējies Saeimu neatlaist.

«Es saprotu, ka daudzi vēlas Saeimu sodīt, to atlaižot. Taču jaunizveidotai valdībai ir nepieciešams stabils parlamenta atbalsts, nevis uz koferiem sēdoša Saeima,» to Valdis Zatlers teica savā 31. marta vakara uzrunā tautai. Viņš apliecināja, ka no Saeimas partijām esot saņēmis solījumu, ka Satversmes grozījumi V. Zatlera iesniegtajā redakcijā galīgajā lasījumā tiks pieņemti šī gada 8. aprīlī. Šis solījums, kā arī pārējie jau veiktie uzdevumu V. Zatleru mudinājuši izšķirties par Saeimas neatlaišanu. «Ja to prasīs situācija, es arī tagad esmu gatavs atlaist Saeimu, bet es nekad šo soli neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai. Saeimas atlaišana nav pašmērķis. Par to, vai mans šodienas lēmums ir bijis pareizs, lai spriež vēsture,» tā V. Zatlers.

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Siguldas novada dome izsludinājusi konkursu par Siguldas Sporta kompleksa projektēšanu un būvniecību Ata Kronvalda ielā 7, Siguldā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Līgumcena, ko Siguldas novada dome plāno atvēlēt šo darbu veikšanai, ir 4,5 – 4,85 miljoni eiro.

Kā liecina dokuments par Siguldas kompleksa jaunbūvi Ata Kronvalda ielā 7, Siguldas Sporta kompleksa būvniecības ietvaros paredzēts izbūvēt vieglatlētikas sektoru ar simts metru skrejceļu, smagatlētikas zāli, fitnesa zāli, sporta spēļu zāli, peldbaseinu ar četriem, 25 metrus gariem celiņiem pieaugušajiem un bērnu peldbaseinu. Tāpat ēkā paredzēts izveidot savienojumu – slēgtu pāreju – ar blakus esošo Siguldas pilsētas vidusskolas ēku, kā arī funkcionālu savienojumu ar blakus esošo vieglatlētikas stadionu. Piebraucamais ceļš plānots no Jēkaba Dubura ielas un Ata Kronvalda ielas vai arī no Kr. Barona ielas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību Siguldas novada dome izsludinātajā konkursā par Siguldas sporta kompleksa projektēšanu un būvniecību Ata Kronvalda ielā 7, Siguldā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi kompānija SIA Arčers, un, kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Garkanis, par iepirkumu tika iesniegta sūdzība saistībā ar pēdējām veiktajām izmaiņām izsludinātā konkursa nolikuma prasībās.

Šajā gadījumā tiek apstrīdēts konkursa nolikums, kurā ir vairākas neprecizitātes un nepamatotas prasības, kas varētu traucēt iesniegt kvalitatīvi sagatavotu piedāvājumu, kā arī objektīvi izvērtēt pretendentus.

Uzņēmums jau iepriekš konkursā iesniedzis sūdzības, un konkursa nolikums vairākas reizes mainīts.

SIA Arčers sūdzību IUB izskatīs 30. jūlijā.

Db.lv jau rakstīja, ka līgumcena, ko Siguldas novada dome plāno atvēlēt šo darbu veikšanai, ir 4,5 – 4,85 miljoni eiro.

Valdošā koalīcija ir agonējusi jau no Ziemassvētkiem un premjers Ivars Godmanis ir bijis šīs koalīcijas ķīlnieks, TV3 raidījumam Nekā personīga, norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Tomēr šī valdība un šī koalīcija bija iekšēju pretrunu plosīta. Iekšējās pretrunas bija par pamatjautājumiem. Tādiem, kā valdības reorganizācija. Ja šī valdība būtu to izdarījusi, tad jauno valdību varētu sastādīt jau ar jaunu struktūru, jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministru skaitu," norāda V. Zatlers.

Viņš norādīja, ka pazudusi ir iespēja uzreiz veidot jaunu valdību ar jaunu ministru skaitu, ar jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministriju struktūru. Tādējādi ir viena iespēja, kā to izdarīt. Tas ir, ja Saeima šobrīd uzņemas iniciatīvu un atbildību veikt izmaiņas Ministru Kabineta iekārtas likumā līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā apstrīdēs Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kurus pieņemot Saeima šodien ignorēja prezidenta paustos iebildumus.

Db jau vēstīja, ka 26. jūnijā V. Zatlers nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai Publisko iepirkumu likuma grozījumus, norādot, ka iesnieguma nodrošinājuma ieviešana par konkursu rezultātu apstrīdēšanu Iepirkumu uzraudzības birojā ir nepamatota un ierobežos personu tiesības aizstāvēt savas likumiskās intereses.

Saskaņā ar Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents otrreiz ierunas celt nevar.

Šī būs pirmā reize, kad Latvijas Valsts prezidents izmanto iespēju Saeimas pieņemtu likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.