Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, investoriem vērojot atsāktās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

ASV biržu indeksi nedaudz pieauga. Neliels kāpums bija arī Frankfurtes biržas indeksam, bet Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV un Ķīnas amatpersonas atsāka tirdzniecības sarunas Vašingtonā. ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka sarunas «norit ļoti labi», bet ir «ļoti sarežģītas».

Tramps pieļāva, ka varētu pagarināt 1.marta termiņu, kurā paredzēts noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja līdz tam nebūs panākta vienošanās. Viņš sacīja, ka nākamā mēneša sākums «nav maģisks datums».

«National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka šo sarunu stāvoklis vēl arvien iedrošina investorus.

«Tiek uztverts, ka sarunas turpinās (..) Ja mēs nonāksim līdz termiņam, situācijas eskalācijas nebūs,» teica Hogans.

ASV biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica jaunas bažas par tirdzniecības karu un vāji firmu peļņas rādītāji.

Naftas cena Londonas biržā pieauga, uz īsu brīdi sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada beigām.

Naftas cenu kāpums veicināja Eiropas energokompāniju akciju cenu palielināšanos, un Eiropas biržu indeksi pieauga, Londonas biržas indeksam sasniedzot jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indeksam sasniedzot jaunu šī gada augstāko līmeni.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas gaitā kritizēja tirdzniecības partnerus Eiropā un Ķīnā, un apšaubīja iespēju vienoties ar Pekinu.

Bankas LBBW pārstāvis Karls Heilings uzskatīja, ka kritums Volstrītā vairāk saistīts ar «vispārīgu nedrošību par tirdzniecību un procentlikmēm», nevis ar bažām vienā jomā.

«Ņemot vērā nedrošību par tirdzniecību, sankcijām pret Irānu un dažādiem citiem ģeopolitiskajiem karstajiem punktiem, cilvēki ir gatavi derēt, ka ASV izaugsme pārspēs pārējo pasauli un ka šīs kompānijas tiks mazāk skartas,» sacīja Heilings.

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien mainījās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ASV un Ķīnas sarunu delegācijas mēģina noformēt daļēju tirdzniecības vienošanos, par kuru tika paziņots oktobrī un kas bloķētu jaunu muitas tarifu stāšanos spēkā šomēnes.

Amatpersonu atšķirīgie izteikumi par šo sarunu gaitu šonedēļ bija izraisījuši akciju cenu svārstīšanos.

Volstrītā akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga. "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja šo tirdzniecības sesiju kā "samērā jauku un līdzsvarotu" pēc pēdējo dienu svārstībām.

Londonas un Frankfurtes biržās akciju cenas kritās, bet Parīzes biržā pavisam nedaudz pieauga.

Investori pievērsa uzmanību arī ASV demokrātu kongresmeņu centieniem panākt Trampa atcelšanu no amata. Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi ceturtdien uzdeva Kongresa vadībai sagatavot likumprojektu par Trampa impīčmentu, norādot, ka viņš ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas cenas saruka, investoriem pievēršot uzmanību jaunā Ķīnas koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei. Šanhajas biržā akciju cenas kritās par gandrīz 8%.

Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Pastāvīgā komiteja aicināja uzlabot "nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu" pēc "trūkumiem un grūtībām, ko atklāja atbilde uz šo epidēmiju", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Naftas cena Londonas biržā kritās par vairāk nekā 3% pēc prognozēm, ka pieprasījums var samazināties, vīrusa krīzei skarot ekonomikas preču izlaidi. Naftas cena Ņujorkas biržā neilgu laiku bija zem 50 ASV dolāriem par barelu.

"Tirgus dalībnieki baidās, ka Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas kritīsies," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

OPEC dalībvalstis un to sabiedrotā Krievija šonedēļ sasauks tehnisku sanāksmi, lai analizētu naftas cenu krišanos kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien lielākoties saruka, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes krasas palēnināšanās pazīmēm.

Tirgu dalībnieki pievērsa maz uzmanības ziņai, ka ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanā nav atrasti pierādījumi prezidenta Donalda Trampa kampaņas cilvēku sadarbībai ar Krieviju.

Britu mārciņas vērtība samazinājās pret eiro un ASV dolāru pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas pirmdienas atzinuma, ka parlamentā šobrīd nav pietiekoša atbalsta, lai rīkotu trešo balsojumu par breksita vienošanos.

Pazīmes par globālās ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos ir parādījušās pēc tam, kad akciju tirgos kopš gada sākuma bija kāpums, ko noteica cerības uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un apdomīgāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku.

ASV akciju cenas ceturtdien pieauga pēc cerībām, ka ASV ekonomikas vājums pamudinās Federālo rezervju sistēmu (FRS) uz jaunām procentlikmju pazemināšanām.

Londonas biržas indekss kritās pēc bažām par Lielbritānijas ekonomikas recesiju, valstij gatavojoties izstāties no Eiropas Savienības (ES). Frankfurtes biržas indekss nemainījās, bet Parīzes birzās indekss pieauga.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija kritušās, reaģējot uz datiem, ka pakalpojumu sektora aktivitāte septembrī bijusi triju gadu zemākajā līmenī.

Iepriekš bija ziņots, ka ASV privātajā sektorā septembrī radīti 135 000 jaunu darbavietu, kas ir mazāk, nekā bija prognozēts, un ka ASV rūpniecisko aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) septembrī negaidīti samazinājies līdz 47,8 punktiem salīdzinājumā ar 49,1 punktu augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2009.gada jūnija.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, ko noteica pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazināšana šim gadam un jautājumi par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Volstrītas indeksi stabili samazinājās.

Investoru noskaņojumu pasliktināja tas, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar saspīlēto globālās tirdzniecības situāciju un politisko neskaidrību.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,3%, nevis 3,5%, kā tika lēsts novembrī. Vienlaikus organizācija arī brīdina par potenciālajiem riskiem, ko varētu radīt Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa straujāka palēnināšanas un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.

«Ir pilnīgi normāli redzēt tirgus kritumu, sevišķi pēc šāda kāpuma,» sacīja «50 Park Investment» vadītājs Adams Sarhans.

ASV un Eiropas biržu indeksi un eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās, jo politiskais haoss Itālijā turpināja uztraukt investorus, kuri bažījas par iespējamu valsts aiziešanu no eirozonas.

Nedrošību par eirozonas dienvidu flanga finanšu situāciju pastiprināja bažas par Spānijas ieslīgšanu politiskā krīzē.

Milānas un Madrides biržu indeksi krasi samazinājās, un tas notika arī ar Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem.

«Bailes no jaunām vēlēšanām un politiskās nenoteiktības Itālijā veicina ievērojamus zaudējumus (biržās) Eiropā,» sacīja mākleru firmas IG tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, par vairāk nekā 300 bāzes punktiem pārsniedzot Vācijas obligāciju ienesīgumu, un tas atspoguļoja investoru bažas par jaunas eirozonas krīzes iespējamību.

«Var būt tikai emocionāli iemesli tam, ko mēs šodien redzam tirgos,» sacīja Itālijas Bankas prezidents Injacio Visko.

Naftas cenas trešdien kritās, un WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā sasniedza zemāko līmeni kopš janvāra, bet "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmoreiz kopš februāra nokritās zem 90 ASV dolāriem par barelu, valdot bažām par ekonomikas recesiju.

Akciju cenas Volstrītā pieauga. Kāpa arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss kritās.

Naftas cenas trešdien neilgu laiku bija pieaugušas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka Krievija pārtrauks piegādāt naftu un gāzi valstīm, kas ieviesīs cenu griestus. Vēlāk šo pieaugumu nomainīja krass kritums.

"Naftas tirgū ir asinspirts, jo jēlnaftas pieprasījums tika smagi skarts pēc tam, kad Ķīnas un ASV tirdzniecības dati parādīja globālā pieprasījuma krasu vājināšanos," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Izrādās, ka Krievijas energoresursu piegāžu zaudēšanas risks vairs neatbalsta naftas cenas un ka energoresursu tirgotāji fiksējas tikai uz pieprasījuma puses dzinuļiem," sacīja Moja.

Naftas cenas pasaulē ceturtdien pieauga pēc uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī, kas pastiprinājuši saspīlējumu ar jēlnaftu bagātajā Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenu kāpums, kas sasniedza pat 4,5%, bet pēc tam nedaudz samazinājās, veicināja energokompāniju akciju cenu palielināšanos. Globālie akciju tirgi guva atbalstu arī no perspektīvas, ka ASV šogad var tikt pazeminātas procentlikmes.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ceturtdien apsūdzēja Irānu par uzbrukumu diviem tankkuģiem Omānas līcī rīkošanu, un paziņoja, ka rosinās šo lietu izskatīt ANO Drošības padomē. Irāna nosauca šos uzbrukumus par «aizdomīgiem".

«Saspīlējums Tuvajos Austrumos ir liels – un uzbrukumi diviem tankkuģiem ir tālāk saasinājuši situāciju, lai gan nešķiet, ka būtu nodarīts kāds kaitējums to kravām,» sacīja Lielbritānijā bāzētā konsultāciju uzņēmuma «Alfa Energy» priekšsēdētājs Džons Hols.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, sasniedzot jaunus tirdzniecības sesijas noslēguma rekordus, ko veicināja ASV un Meksikas paziņojumi par vienošanos tirdzniecības jomā.

Kanādas dolāra un Meksikas peso kursi pret ASV dolāru pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Eiropā Londonas birža bija slēgta, jo Lielbritānijā bija brīvdiena, Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka Vācijas biznesa pārliecības kāpums augustā bijis straujāks par prognozēto, un palielinājās arī Parīzes biržas indekss.

ASV prezidents Donalds Tramps un Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto apsveica jauno tirdzniecības vienošanos, kas vieš cerības, ka Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) var tikt izglābts pēc tam, kad sarunās otrdien atkal iesaistīsies Kanāda.

«Tirdzniecībai šī ir nozīmīga diena. Tā abām valstīm ir patiesi laba vienošanās,» atzina Tramps. «Kanāda, mēs sāksim sarunas drīzumā. Es ļoti drīz zvanīšu viņu premjerministram.»

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien lielākoties kritās, investoriem bažījoties, ka jaunā koronavīrusa delta varianta izplatīšanās var nobremzēt globālās ekonomikas atveseļošanos.

Jaunzēlandes valdība otrdien noteica stingru karantīnas režīmu visā valstī uz vismaz trim dienām pēc viena vietējā Covid-19 gadījuma apstiprināšanas. Austrālijas otrajā lielākajā pilsētā Melburnā pirmdien tika noteikta komandantstunda delta varianta uzliesmojuma dēļ.

Šie pasākumi pastiprināja bažas par Covid-19 karantīnām un ceļošanas ierobežojumiem Ķīnā, kas ir pasaules otra lielākā ekonomika.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500", kas piecas dienas pēc kārtas bija sasnieguši jaunus rekordus, otrdien kritās, un saruka arī indekss "Nasdaq Composite".

Tas notika pēc tam, kad bažas par jaunāko Covid-19 vilni pastiprinājās pēc ASV Tirdzniecības ministrijas datiem, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 1,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kāpa un naftas cenas sasniedza pēdējos trīsarpus gados augstākās cenas, investoriem gaidot otrdien paredzēto Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmumu par turpmāko ASV līdzdalību Irānas kodollīgumā.

Pirms ASV biržu slēgšanas Tramps tviterī rakstīja, ka savu lēmumu paziņos otrdien.

«Tirgi bažījas, ka prezidents Tramps neapstiprinās, ka Irāna pilda vienošanās noteikumus, un tā rezultātā var samazināties Irānas eksports brīdī, kad naftas krājumi krītas,» norādīja «Lipow Oil Associates» analītiķis Endijs Lipovs.

Eiropas lielākā - Londonas - birža pirmdien bija slēgta, kas mazināja tirdzniecības aktivitāti pārējā Eiropā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru pieauga, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm jūnijā pirmdien pieauga par 1,01 ASV dolāram līdz 70,73 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm jūlijā Londonas biržā kāpa par 1,30 dolāriem līdz 76,17 dolāriem par barelu.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās pēc jauna parlamenta balsojuma saistībā ar Brexit, Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi lielākoties saruka.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja mārciņas vērtības kritums, kas parasti sekmē daudznacionālo uzņēmumu akciju cenu celšanos.

«Mārciņa ir atkāpusies no daudzu mēnešu augstākajām vērtībām pret [ASV] dolāru un eiro, kas tika sasniegtas vakar pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās,» sacīja tirdzniecības grupas «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Parlaments pēc tam nolēma lūgt ES atlikt Brexit vismaz līdz jūnija beigām, bet bloķēja ierosinājumu sarīkot jaunu referendumu par izstāšanos no ES.

Jaunākie pavērsieni «Brexit karuselī», kā to nosauca XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems, veicināja piesardzīgu optimismu par mārciņas vērtības tālāko virzienu.

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās līdz zemākajiem līmeņiem vairāk nekā viena gada laikā, ko noteica bažas par globālās ekonomikas perspektīvām un jēlnaftas pārprodukciju.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās, sekojot Volstrītas indeksu kritumam pirmdien. ASV biržu indeksi nedaudz pieauga, jo to kāpumu bremzēja satraukums par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un trešdien gaidāmo Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt procentlikmes.

«Tirgus psiholoģija ir ļoti trausla,» sacīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils. Viņš atzina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa domstarpības ar demokrātu kongresmeņiem par budžetu padara iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Naftas tirgū WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par vairāk nekā 6% līdz 46,60 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2017.gada augusta. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par vairāk nekā 5% līdz 56,26 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, bet ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Preses konferencē pēc padomes sēdes ECB prezidents Mario Dragi atzina, ka riski eirozonas ekonomikas izaugsmei ir palielinājušies, un tos rada galvenokārt ārējie faktori - protekcionisma draudi, nestabilitāte tirgos un draudi attīstības valstu ekonomikām. Dragi sacīja, ka pašreizējās procentlikmes netiks mainītas vismaz līdz vasarai.

«Fakts, ka Dragi pauda lielākas bažas par bloka ekonomisko veselību, vedināja uzskatīt, ka likmju pieaugums notiks vēlāk, nevis ātrāk,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo, prognozējot tālāku spiedienu uz eiro.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem gaidot labu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan trešdien tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, un Volstrītā indeksu kāpums notika visu tirdzniecības sesijas laiku.

Analītiķi ir prognozējuši, ka ASV firmas ziņos par 2.ceturkšņa peļņas palielināšanos par apmēram 20% salīdzinājumā ar attiecīgu pērnā gada periodu, balstoties uz ASV ekonomikas tendencēm un nodokļu samazināšanu.

«Daudzi piekrīt, ka tarifi galu galā slikti ietekmēs globālo ekonomiku, tādēļ šķiet, ka vēl ir kāda cerība, ka veselais saprāts gūs virsroku un tirdzniecības karš pilnā plaukumā tiks novērsts,» atzīmēja mākleru grupas «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas nedaudz kritās Ņujorkas biržā, bet pieauga Londonas biržā.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.