Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Bankas Citadele pārdošanas līgumu vairs nevarēja uzlabot, jo valdībā šonedēļ akceptēto variantu potenciālais investors ASV fonds Ripplewood bija atzinis par gala versiju, šodien LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa amata kandidāts, līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Vienmēr var labāk, taču sarunās ar konkrēto investoru panākt uzlabojumus vairs nevarēja, atzina Loginovs, atgādinot, ka sarunas par līguma detaļām ilga trīs mēnešus.

Kā ziņots, pēc līdzšinējās PA valdes atkāpšanās Ekonomikas ministrijai jāieceļ jauna valde, bet patlaban ir atrasts tikai viens kandidāts - Loginovs. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) prognozēja, ka apmēram nedēļas laikā varētu atrast otru PA valdes locekli, kuram pirms līguma parakstīšanas vēl būs ar to jāiepazīstas.

Loginovs uzskata, ka līgumu izdosies parakstīt tuvākās nedēļas laikā vai nedaudz ilgāk.

Viņš atzina, ka tiek apspriesti vairāki kandidāti otra valdes locekļa amatam, taču tas ir PA akcionāra – Ekonomikas ministrijas – atbildības lokā. Loginovam pašam neesot padomā neviens kandidāts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 150 latu naudas sodu Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldniekam Leonīdam Loginovam saistībā ar dienesta automašīnas nomas līguma slēgšanu, informē KNAB.

Lai arī naudas sods piemērots pērnā gada nogalē, Loginovs ir neveiksmīgi tiesājies un atbilstoši kārtībai KNAB tikai vakar savā mājaslapā publiskojis šo faktu.

KNAB konstatējis, ka Loginovs, izdodot 2011.gada 28.septembra rīkojumu un noslēdzot automašīnas nomas līgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieku Aigaru Pečaku, pamatojoties uz kuru Pečaks lietoja pārvaldes automašīnu personīgajām vajadzībām, ir pārkāpis likumā noteikto ierobežojumu.

KNAB konstatēja, ka Loginovs 2011.gada 3.februārī ar Pečaku noslēdzis automašīnas nomas līgumu, ar kuru Pečaks ieguva tiesības dienesta automašīnu Volvo XC 60 lietot darba vajadzībām, ārpus darba un personīgajām vajadzībām. Tāpat ar 28.septembra rīkojumu noteikts, ka Pečakam dienesta automašīnu atļauts lietot Latvijas teritorijā bez atsevišķa rīkojuma izdošanas, kā arī personiskām vajadzībām - braucieniem no darbavietas uz dzīvesvietu un otrādi.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs saglabās savu amatu, liecina biznesa portāla db.lv rīcībā esošā informācija.

Šāds lēmums pieņemts, 4 valsts pārstāvjiem Rīgas Brīvostas valdē nobalsojot par atlaišanu, bet 3 domes pārstāvjiem - pret.

Nu jau otro reizi četri valsts pārstāvji aicināja ārkārtas sēdē gāzt L. Loginovu. Šis ierosinājums tiek pamatots ar to, ka noteiktajos termiņos netiekot pildīts valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura īstenošana ietilpst pārvaldnieka pienākumos.

Pērnā gada martā ministriju pārstāvji aicināja atlaist L. Loginovu pēc Valsts kontroles ziņojuma, kurā tika konstatēts, ka kopumā Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības dēļ veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar vairāk nekā 58 milj. eiro. Saskaņā ar Likumu par ostām, lai Rīgas brīvostas pārvaldnieku atceltu no amata, valdes sēdē jāpiedalās vismaz sešiem locekļiem un vismaz pieciem no tiem jānobalso par atlaišanu, vēstīja Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien pasludināja spriedumu krimināllietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, abus attaisnojot.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku bija ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Prokurors Artis Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu spriedumu nav apmierināts, taču vispirms vēlas sagaidīt pilnu spriedumu un tad lemt par protesta iesniegšanu.

Savukārt Loginovs žurnālistiem teica, ka šī lieta būtībā ir Valsts kontroles darbinieku sākta un viņš varētu sniegt plašākus komentārus par viņu kompetenci, secinot, ka viņiem piemīt šaurs profesionālais redzesloks.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

«Manu krēslu šūpo jau 16 gadus, nepārtraukti. Tas gan neliecina par kaut kādu manu nopelnu, tas vairāk ir saistīts ar kādu politisku spēku vai grupējumu nesaskaņām un nespēju vienoties,» ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Jautāts, vai kāds no šiem spēkiem varētu būt patiesais Krievu salas projektā iesaistīto stividorkompāniju īpašnieks, pārvaldnieks sacīja, ka nevar izslēgt arī šādu iespēju.

«Manuprāt, daudzkas šajā valstī nenotiek tā, kā vajag,» viņš piebilda.

Loginovs uzskata, ka viņam veltītie pārmetumi saistībā ar Krievu salas projektu ir pilnīgi lieki. «Es domāju, ka personīgi man, kā izpildinstitūcijas vadītājam, šie visi pārmetumi ir pilnīgi lieki, jo mēs strādājam noteiktos rāmjos un pildam valdes noteiktos lēmumus».

Viņš skaidroja, ka Krievu salas termināla sākotnējais projekts paredzēja kravu pārkraušanu pārcelt tālāk no centra, un konkrēto teritoriju atbrīvot pilsētvides apbūvei. «Vēsture ir pavisam vienkārša - neviens no šiem stividoriem, kas tagad ir šo temrinālu īpašnieki, nebija domājis kraut kravas. Bija ģeniālā ideja atbrīvot pilsētas teritoriju un apbūvēt ar daudzstāvu apbūvi, kā tas notiek daudzās Eiropas pilsētās un kas ir ļoti pareizi, jo kravu pārkaušanai pilsētas centrā teorētiski un fiziski nevajadzētu būt».

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Neskatoties uz to, ka Satiksmes ministrija aicina tiesībsargājošās iestādes vērtēt Rīgas ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova darbu, viņš pats tuvākajās dienās ir gatavs vērsties šajās iestādēs, jo saskata kaitniecisku darbību no ierēdņu puses, atklāj Loginovs.

Pārvaldnieks norāda, ka viņa darbu visas tiesībsargājošas institūcijas kontrolējot regulāri gadiem. «Man tagad ir sagatavota dokumentu pakete trīs sējumu apmērā, ko iesniegt visām tiesībsargājošajām institūcijām par iespējamajām kaitniecībām valsts interesēm no valsts ierēdņu puses,» skaidro pārvaldnieks, norādot, ka tas tiks izdarīts tuvākajās dienās.

«Lai izvērtē, kāpēc, ko katrs ir teicis. Kāpēc pusceļā jāmaina ostas vadītājs? Ar visiem uzvārdiem un komatiem,» uzsver amatpersona.

Viņš arī kritiski vērtē valsts pārstāves ostas valdē Džinetas Innusas paveikto. Viņa pārstāv Satiksmes ministriju. «Innusas kundzes viedokļi man brīžiem šķiet dīvaini, jo to, ko viņa saka, neapliecina neviens fakts. Ir virkne viedokļu apkopojumu, kuru rezultātā viņa uzskata, ka mans izpildaparāts strādā slikti un nekvalitatīvi. Uzteikums man bija sagatavots augsti neprofesionālā līmenī, kuru bija sagatavojusi tā pati Innusas kundze. Tajā par iemeslu tika minēta vienīgi un tikai Krievu salas projekta apgūšanas termiņu neievērošana un pieminēts viens valdes sēdes jautājums par padziļināšanas iekārtu procesiem, ar kuriem, kā noskaidrojās, man vispār nebija nekāda sakara. Tad viņa atjēdzās un vainu pārmeta uz izpildaparātu. Mani jānomet malā, jo neesmu pietiekami kontrolējis,» skaidro Loginovs.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Šis nav ideālais brīdis bankas Citadele pārdošanai, bet tas ir labāks nekā pērn. Vai situācija būs labāka pēc pieciem gadiem, neviens nevar solīt, un nekad nebūsim pirmskrīzes laikos. Ar eiro ieviešanu mēs dabūjam unikālu iespēju, kad visi runās par Latviju, un to vērts izmantot bankas pārdošanai.

Tā Db.lv skaidroja Citadeles valsts kapitāla daļu turētājas Privatizācijas aģentūras (PA) eksperts Vladimirs Loginovs, atzīstot, ka pirms PA atkal vērsās valdībā ar Citadeles pārdošanas atsākšanu, par situāciju tirgū tika jautāts investīciju bankām, konsultantiem, arī bijušajam konsultantam Nomura.

Banka Citadele nav obligāti jāpārdod tikai stratēģiskajam investoram – saskaņā ar Eiropas Komisijas atļauju, iespējama arī bankas akciju pārdošana biržā. Tomēr izdevīgāko variantu pateiks konsultants – starptautiska investīciju banka, kuras piesaistei izsludināts konkurss.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Bill.me" nule ir vienojies par sadarbību ar mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), tā sperot soli pretī mērķim kļūt par Latvijā lielāko uzņēmēju un iedzīvotāju rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē, informē "Bill.me" Latvijas filiāles vadītājs Jevgeņijs Loginovs.

Latvijā platformu jau pašlaik aktīvi izmanto 50 tūkstoši lietotāju. Uzņēmums plāno šo skaitu palielināt četras līdz sešas reizes līdz gada beigām sasniedzot 200 – 300 tūkstošus lietotāju.

"Bill.me" ir Latvijā izstrādāts, uz mākoņtehnoloģijās balstīts finanšu vadības rīks, ko lielie uzņēmumi var izmantot kā papildu rēķinu piegādes un norēķinu kanālu, bet maziem un vidējiem biznesiem tas var pilnībā automatizēt rēķinu piegādes, skaitītāju rādītāju apkopošanas, norēķinu un klientu saziņas funkcijas. Tikmēr iedzīvotājiem jeb lietotājiem tā būs vietne, kur pārvaldīt savus rēķinus vienkopus.

"LMT svarīga ir ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī ērti un droši norēķini par tiem. Tāpēc esam gandarīti pievienot savam partneru lokam uzņēmumu "Bill.me", kas piedāvā klientiem inovatīvu, uz tehnoloģijām balstītu rēķinu saņemšanas, apmaksas un pārvaldības veidu. Šāda sadarbība sniegs iespēju mūsu klientiem veikt vēl vienu soli digitālās transformācijas un apkārtējās vides saglabāšanas virzienā," teica LMT viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics.

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

Stividorkompāniju domstarpības ar Rīgas brīvostas pārvaldi intervijā Dienai atklāj SIA Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.

ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.

Jaunajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam ir pateicīgs uzvārds, ko apspēlēt, vērtējot viņa darbību Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā amatā. To, vai runa ir par augstvērtīgu metālu vai viltojumu, parādīs viņa rīcība. Kas ir tie jautājumi, kuru ugunīs viņš tiks kausēts?

Vispirms jau publiskais tēls – gan paša, gan brīvostas. Ja komersanti un ostu pārstāvji saka, ka amats palicis ģimenē, bet jaunais pārvaldnieks uzsver, ka viņš nav Loginovs, taču neredz problēmas ar sava priekšgājēja pieredzes un sakaru lietā likšanu, Zeltiņa lēmumi neizbēgami tiks vētīti caur «vai tik tur nav saskatāms Leonīda pirksts un intereses» prizmu. Tāpat būs vajadzīgi reāli rezultāti, lai iedzīvotāji, kam, piemēram, netīk smakas, vai valsts institūcijas, kas nav sajūsmā par kādiem brīvostas pārvaldes darbības aspektiem, mainītu savu priekšstatu. Tik sulīgu valodu par saviem kritiķiem kā bijušajam pārvaldniekam no viņa nesagaidīsim, taču agri vai vēlu izkristalizēsies Zeltiņa spēja vai nespēja pateikt «nē» dažādiem interešu lobētājiem ostā. No vienas puses, viņa pērn nopelnītie 71,8 tūkst. eiro ar valsti vai pašvaldībām saistītajos uzņēmumos vai institūcijās liecina, ka viņa kompetence tiek augstu vērtēta. No otras puses, nav noslēpums, ka labi apmaksātu valsts sekretāru un viņu vietnieku acu priekšā norisinājušās AirBaltic, vilcienu iepirkuma un citas sāgas, ierēdņiem demonstrējot apbrīnojamu aklumu pret valstij neizdevīgiem politiķu lēmumiem. Tas, vai pārvaldniekam ir mugurkauls, kā viņš saka, apslēpts nepaliks.