Valsts finansējuma iztrūkums 2018. gadā sasniegs 330 miljonus eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē, katru gadu uzturēšanā un atjaunošanā būtu jāiegulda 673 milj. eiro, savukārt kopējais kopš 1991. gada uzkrātais remontdarbu deficīts sasniedzis četrus miljardus eiro, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Šogad autoceļu finansējumam Latvijā kopumā paredzēti 369 milj. eiro, no kuriem 49 milj. eiro ir dotācija pašvaldību ceļiem. Lielākā daļa jeb 174 milj. eiro no 320 milj. valsts autoceļiem domātās naudas nāk no ES fondiem. Šajā gadā paredzēti būvdarbi 1211 km apjomā, bet pērn šis rādītājs bija 1187 km.

Lai arī joprojām saglabājas liels finansējuma deficīts, tomēr pēdējo gadu laikā finansējums valsts ceļiem lai arī nedaudz, bet pieaug, tāpēc pieaug arī dažāda veida darbu apjoms, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ja 2012. gadā dažāda veida darbi (arī uzturēšanas ietvaros) notika uz 772 km, tad 2013. gadā - uz 841 km, 2014. gadā - uz 987 km, 2015. gadā - uz 1187 km un šogad tie plānoti uz 1200 km.

Kopumā autoceļiem šogad būs pieejami 368,7 milj. eiro, no kuriem valsts budžets kapitālieguldījumiem būs 84 milj. eiro, valsts budžets ikdienas uzturēšanai 62 milj. eiro, ES prognozētais finansējums 173,7 milj. eiro, bet dotācija pašvaldību ceļiem - 49 milj. eiro.

Lielākie šogad plānotie būvniecības darbi būs uz autoceļa Liepāja - Lietuvas rob. (Rucava) (A11) šosejas, autoceļa Krievijas rob.(Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas rob. (Medumi) (A13), Valmieras šosejas (A3), Ventspils (A10) šosejas un autoceļiem Cēsis - Vecpiebalga - Madona (P30) Vecumnieki - Nereta - Subate (P73).

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Latvija pašlaik ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā, informē AS Latvenergo peses sekretāre Ivita Bidere.

Atbildot uz augsto tirgus pieprasījumu, Latvija turpina veiksmīgi eksportēt saražoto elektroenerģiju - šorīt, 22.janvārī plkst. 10:00 tie bija 832 MW. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē.

Šorīt pl.10.00 Latvijā patēriņš bija aptuveni 1188 MW, savukārt saražotās elektroenerģijas bilancē teju visu šo apjomu nosedz termoelektrostacijās saražotais - 968 MW, no kā daudz neatpaliek arī hidroelektrostacijas ar 890 MW. Savukārt Igaunija ar kopējo patēriņu 1373 MW eksportē 153 MW, bet Lietuva, lai nodrošinātu savu patēriņu - 1894 MW, importē 1187 MW.

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.