Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Trešdien tikšanās laikā ar ministrijām Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji saņēma ministru prezidenta Valda Dombrovska solījumu 2014.–2016. gada budžeta veidošanā turēties pie principa, ka pašvaldību budžeti jāpalielina līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta pamatfunkciju pieaugumam.

Kā informēja LLPA pārstāvji, tikšanās laikā, FM LLPA pārstāvjiem prezentēja arī trīs modeļus darbaspēka nodokļu mazināšanai.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) likumu un šī brīža statusu, par ko informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve. LLPA atgādināja par šī likumprojekta izstrādes gauso gaitu un norādīja, cik būtiski ir pabeigt darbu līdz gada beigām, lai jaunais likums stātos spēkā jau ar 2014. gadu. Tāpat LLPA guva V. Dombrovska atbalstu turpmākai LLPA pārstāvja kā līdzvērtīga partnera dalībai koalīcijas darba grupā, kas strādā pie šī likumprojekta.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

Izvērtējot jaunos noteikumus, ko šobrīd Ministru Kabinetā (MK) virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nolēma lūgt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski apturēt atkritumu apsaimniekošanas noteikumu tālāko virzību, norādot, ka, pieņemot piedāvāto noteikumu projektu, var tikt sagrauta labi funkcionējoša sistēma un ievērojami sadārdzināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem.

Proti, 20.augusta MK komitejas sēdē, tika atbalstīts MK noteikumu projekts «Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies». LLPA biedri uzskata, ka noteikumu projekts ir izstrādāts faktiski lielveikalu lobija rezultātā un nodrošina gan lielveikalu ķēdēm, gan citiem komersantiem, kas jau bauda priekšrocības nemaksājot dabas resursu nodokli, iespēju izvairīties arī no iesaistīšanās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvju - republikas pilsētu domju priekšsēdētāju kopsapulcē apstiprināts LLPA jaunais prezidents - Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, informē LLPA.

LLPA statūtos ir noteikts, ka rotācijas kārtībā biedrības prezidentūru pārņem nākamā pilsēta noteiktā kārtībā. Šodien, 22. jūlijā notikušajā kopsapulcē LLPA prezidents, Jelgavas mērs Andris Rāviņš nodeva prezidenta pilnvaras Aivaram Krapam.

Biedrības prezidents atrodas amatā vienu gadu, ja vien biedru kopsapulce nenolemj citādāk. Pēc termiņa beigām biedrības prezidents atbilstoši apstiprinātajam sarakstam nodod savas prezidenta pilnvaras nākamajam biedram.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, izvērtējot publiski izsludinātā konkursa rezultātus uz vakanto LLPA izpilddirektora amata vietu, ir nobalsojuši par Viktoru Valaini, informē LLPA.

Viktors Valainis šobrīd ir Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņa pieredze un sasniegumi profesionālās darbības laukā atbilst nepieciešamajām iemaņām, lai sasniegtu LLPA izvirzītos prioritāros mērķus un veiktu aktuālos darba uzdevumus.

Viktors Valainis jaunajā amatā darbu uzsāks no šā gada 18. aprīļa.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas — Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai.

Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

«Ministra Edmunda Sprūdža izvēlētais darbības virziens apdraud valsts un pašvaldību attīstību un iedzīvotāju labklājību nākotnē. Ja uzņemtais kurss netiks mainīts, būsim spiesti prasīt ministra demisiju,» norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvis Māris Kučinskis.

Ceturtdien, 6. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, pilsētas izteica «nopietnas bažas par esošo situāciju, kas ved sabiedrību strupceļā», norāda M. Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

«Ja tuvākajā laikā nebūs redzamas reālas ministra darbības, kas liecinātu, ka uzņemtais kurss tiek mainīts un pilsētu viedoklis tiek ņemts vērā, būsim spiesti prasīt ministra demisiju,» skaidro M. Kučinskis.

LLPA plāno izsūtīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas priekšsēdetājai Solvitai Āboltiņai, norādot uz esošajām problēmām un apdraudējumiem pašvaldību attīstībai pie šobrīd virzītās VARAM darbības.

Lielās pilsētas ir aprēķinājušas, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale par labu valstij nesīs lielajām pilsētām vēl vismaz 13,5 miljonus latu zaudējumu šodien tikšanās laikā ar premjeru Valdi Dombovski norādīja Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

«Tieši lielās pilsētas, kur dzīvo vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju, šoziem jutīs vislielāko sociālo spriedzi. Statistika liecina, ka jau tagad aptuveni 70 000 Latvijas iedzīvotājiem ir beidzies bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš un bezdarbnieku skaits arvien pieaug. Šie cilvēki ir pilnībā atkarīgi no pašvaldību sniegtā atbalsta. Mūsu aprēķini viennozīmīgi liecina, ka nodokļu ieņēmumi pilsētās turpinās sarukt. Valdībai ir jāsaprot, ka Finanšu ministrijas prognozes par pašvaldību ieņēmumiem neatbilst situācijai» uzsver LLPA prezidents Andris Rāviņš.

Uz šā gada 1.oktobri faktiskā nodokļu izpilde lielo pilsētu pamatbudžetā atpaliekot par vidēji 21,4%. Jūrmalā ieņēmumi samazinājušies par 25%, bet Rēzeknē un Ventspilī faktiskie ieņēmumi samazinājušies par vairāk nekā 30% no plānotā. Ieņēmumu krituma dinamika ļaujot secināt, ka finanšu ministrijas prognozes uz 2010.gadu neatbilst reālajai situācijai pilsētās.

Diskusijas ar pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma maiņu no 2021.gada būtībā ir beigušās, savukārt turpmāk pašvaldības sadarbosies ar nozaru ministrijām par nepieciešamajiem ieguldījumiem reģionos, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Leonīds Salcevičs.

Šodien notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju tikšanās ar FM pārstāvjiem, lai pārrunātu ar 2021.gada budžetu saistītus jautājumus, tostarp par valdības priekšlikumu no 2021.gada mainīt proporciju, kādā IIN ieņēmumi tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā un valsts budžetā. Salcevičs atzina, ka sarunas ar LLPA bijušas labas un auglīgas, turklāt lielo pilsētu vadītāji ar izpratni attiekušies pret 2021.gada budžetu.

"Loģiski, ka pašvaldībām ir uztraukums par IIN sadalījumu, tomēr visi ar cerībām raugās uz tiem līdzekļiem, kas tiks sadalīti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda un ES daudzgadu budžeta," klāstīja ministra padomnieks, piebilstot, ka turpmāk ir jāaktivizē pašvaldību un nozaru ministriju sarunas, lai meklētu risinājumus, kur tieši nākamajos gados ieguldīt no ES pieejamos līdzekļus, kas būtībā būs vienīgais valsts piedāvātais mehānisms pašvaldību papildus ienākumiem. Salcevičs norādīja, ka pašvaldībām ir jāvēršas pie nozaru ministrijām ar pragmatiskiem un reāliem investīciju plāniem.

Ekonomikas ministrija (EM) pēdējā brīdī rosina atbalstu piešķirt ne vien veco ražošanas ēku atjaunošanai, bet arī jaunu celtniecībai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts DB stāsta, ka izmaiņas veiktas pēc pašvaldību, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) aicinājuma. LLPA skaidro – ja atbalsts būtu pieejams tikai ēku atjaunošanai, tiktu stimulēta tikai zemas pievienotās vērtības ražošanas attīstība. Jāpiebilst, ka kopumā atbalsta programma investīcijām ražošanas ēku atjaunošanai paredzēta 12 miljonu latu apmērā, un gala lēmums jāpieņem Eiropas Komisijas (EK), kam par izmaiņām radies daudz jautājumu. «Jaunbūvējamie objekti konkurēs ar rekonstrukcijas projektiem,» pozitīva EK lēmuma sekas iezīmē D. Pavļuts.

Sākotnēji EK saskaņojumu par atbalsta programmu bija plānots saņemt septembra vidū. Vienošanās tomēr netika panākta, un tagad nolemts lēmumu pieņemt rakstveida procedūrā, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga. «EM īsi pirms izskatīšanas ierosināja paplašināt programmas saņēmēju loku – tagad domāts ne tikai atbalstīt veco ražošanas ēku atjaunošanu, bet arī jaunu celtniecību,» stāsta S. Jemberga, skaidrojot, ka EK lūgusi tā pamatojumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Sadarbības sanāksmi virzīs atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem. Piedāvājuma kopumu plānots skatīt pirmdien, 17. janvārī.

“Situācija ar šī brīža elektrības, gāzes un siltuma rēķiniem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir dramatiska. Ieviestie atbalsta mehānismi elektrības rēķiniem situāciju risina tikai daļēji. Patērētājus satrauc gala rēķins, kas šajā apkures sezonā ir nepieredzēti liels. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Konsultējoties ar pašvaldībām, runājot ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt EM piedāvājumu samazināt PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% likmei uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas mazinās energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Ražošana būs galvenokārt Latvijas lielajās pilsētās, iespējams, pat tikai tur, un kolhozus neviens neatļausies atjaunot, tāpēc ir jāpasaka skaidri - ka koncentrējamies uz to, lai rūpnīcas tiek celtas pilsētās.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, piebilstot, ka otrs uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki varētu aizkļūt līdz pilsētām, saglabājot savu dzīvesvietu laukos.

Viņš skaidro, ka patlaban esot redzams, ka lejupslīdes nav Rīgā un tās apkārtnē, bet lielajās pilsētās tā ir lēna. Tādēļ skaidri jāpasaka, ka ražošana Latvijā būs, taču tā galvenokārt koncentrēsies lielajās pilsētās.

Kučinskis norāda, ka pretrunas šāda scenārija realizēšanai LLPA jau patlaban veidojas ar Pašvaldību savienību, kas «joprojām vēlas brīnumus, bet brīnumu nebūs». «Protams, ka attīstīsies vispirms lielās pilsētas un pēc tam būtu nepieciešama analīze, ko būtu nepieciešams veikt, kur vēl ir iespējama attīstība,» tā LLPA izpilddirektora vietnieks.

«Mierā neliksimies, neapstāsimies, iesim uz komisijām, uz valdību,» tā, aizstāvot Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un tās sociālo partneru nostāju atlikt akcīzes nodokļa ieviešanu gāzei līdz 2014. gadam, norāda LLPA izpilddirektors Jānis Kļaviņš.

Iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu maijā bija 19 miljoni latu. Parādi par iepriekšējo apkures periodu dažās pilsētās sasniedz pat 48 procentus no gadā maksājamās summas par siltumenerģiju. Tāds parādu apjoms, piemēram, ir Jēkabpilī. Arī citur situācija ir nopietna: Aizputē parāds ir 35 procenti jeb apmēram 3 lati par kvadrātmetru, rēķinot uz visu apkurināmo platību pilsētā, Ludzā – 41 procents un attiecīgi 2,8 lati par kvadrātmetru, Aizkrauklē – 27 procenti un 1,44 lati par kvadrātmetru.

LLPA uzstāj, ka Saeimas deputātiem ir iesniegti neapstrīdami argumenti, kāpēc šobrīd ir visnepiemērotākais brīdis akcīzes nodokļa ieviešanai: milzīgi iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem, gāzes iepirkuma cenas pieaugums, bezdarbs un smagā sociālā situācija. «Gāzes iepirkuma cenas pieaugums būtiski palielinās apkures izmaksas, un to mēs visdrīzāk nevaram ietekmēt, taču akcīzes nodokļa piemērošana vai atlikšana ir lēmums, ko Latvija, tas ir, Saeimas deputāti, var ietekmēt, lai kaut nedaudz pasargātu iedzīvotājus,» uzskata J. Kalviņš.

Latvijas lielāko pilsētu pašvaldību policijas pārstāvji pauduši vēlmi izmantot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PLMP) datu bāzes, lai novērstu svešas identitātes izmantošanas gadījumus. Tāpat polcijas pārstāvji aktualizējuši jautājumu par speciāli iekārtotām telpām līdz atskurbšanai, kā arī vērsuši uzmanību uz neefektīvo administratīvo sodu piemērošanas sistēmu.

Jautājumi par nepieciešamību iekārtot telpas līdz atskurbšanai, kā arī pašvaldības policijas pieeju PLMP datu bāzei un administratīvo sodu piemērošanu tika aktualizēti Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), lielo pilsētu pašvaldības policijas priekšnieku un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska tikšanās laikā.

Lai novērstu svešas personas identitātes izmantošanas gadījumus, ir nepieciešama informācija par personu apliecinošiem dokumentiem un personas fotogrāfija, kas pieejama PLMP datu bāzē. Līdz šim pašvaldības policijai nav bijis pieejas šīm datu bāzēm. Iekšlietu ministrs LLPA pārstāvjiem apliecināja, ka pilnībā atbalsta pašvaldības policijas nepieciešamību piekļūt PLMP datu bāzēm un apliecināja, ka sadarbībai ar PLMP šķēršļu nebūs.

Četras nacionālā līmeņa sabiedriskās organizācijas uzstāj uz kvalitatīvu izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā 2010. gada budžetā, lai nepieļautu nodokļu paaugstināšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izstrādājušas Reformu vadības grupas darbības principus un aicina Ministru prezidentu tos ievērot, veidojot 2010.-2012.gada makroekonomisko ietvaru izstrādē un 2010.gada budžetu.

Lai rastu nepieciešamo izdevumu samazinājumu, partneri pieprasa divu soļu pieeju – pirmkārt, ka valsts budžeta izdevumu daļa tiek veidota, par pamatu ņemot 2004.gada valsts budžeta bāzes izdevumus. Otrkārt, konsultēties ar partneriem, ja atsevišķām nozarēm ir nepieciešams papildus finansējums konkrētu valsts pamatfunkciju īstenošanai un panākt vienošanos par atbilstošu izdevumu pārdali. Veidojot vidējā termiņa valsts budžetu, būs jāievēro fiskālā disciplīna, lai 2012.gadā budžeta deficīts būtu 3%, tā sasniedzot Māstrihtas kritērijus turpmākai eiro ieviešanai.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) vērsušās pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar aicinājumu pārskatīt aprīļa vidū Saeimā pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā, kuri pēc pašvaldību pārstāvju norādītā, aizkavē būvniecības procesu.

Abas organizācijas izstrādājušas grozījumus Būvniecības likumā un piedāvā atgriezt atpakaļ iepriekš spēkā esošo regulējumu, proti – būvatļauju var sākt izpildīt ar tās spēkā stāšanās brīdi, savukārt tās darbība tiek apturēta likumā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja tā ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Kā alternatīvus situācijas risinājumus LPS un LLPA aicina izvērtēt iespēju ar pēdējiem grozījumiem Būvniecības likumā noteikto regulējumu būvatļauju izpildes uzsākšanai neattiecināt uz šā gada vasarā izdotām būvatļaujām. Kā vēl viena alternatīva esot izvērtējama iespēja samazināt noteikto termiņu laikposmam, kuram beidzoties, ir iespējams likumīgā kārtā uzsākt būvatļaujas izpildi.

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

«Informācija par Latvijas Lielo pilsētu apvienības (LLPA) gatavību prasīt manu demisiju nepārsteidz. No pirmās dienas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā esmu strādājis Latvijas iedzīvotāju, nevis atsevišķu grupējumu interesēs. Virzot grozījumus it kā līdz šim neaizskaramajā atkritumu apsaimniekošanas jautājumā, kā arī virzot iniciatīvu par pašvaldību referendumiem, esmu aizskāris ļoti apjomīgas saimnieciskas intereses, aiz kurām stāv «lielsaimnieki»,» teikts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža izplatītajā paziņojumā.

«Tas ir daudzu miljonu bizness, kas iepriekš kalpojis kā atsevišķu partiju un to sponsoru barotava. Šīm lietām pienācis laiks mainīties,» akcentē Sprūdžs.

Viņš norāda, ka «valsts naudas izsaimniekotāji, ko ārkārtas Saeimas vēlēšanas patrieca no valdības, patlaban koncentrējušies atsevišķās pašvaldībās». «Mana nevēlēšanās strādāt šo pašvaldību saimnieku interesēm un atsevišķu pašvaldību vadītājiem neērtās reformas ir vienīgais patiesais iemesls, kāpēc izteikts manas demisijas pieprasījums,» uzsver ministrs.

Taču viņu priecējot tas, ka starp lielo pilsētu mēriem nav vienprātības, jo «starp viņiem ir arī tādi, kas atbalsta visas vai arī daļu no tām reformām, kuras es piedāvāju». Viņš katru dienu ar vairākiem mēriem tiekoties vai runājot telefoniski.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi gandrīz visus iesniegtos priekšlikumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem, izņemot tos, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un nosaka, kādos gadījumos varētu notikt pāreja uz tiešajiem norēķiniem.

Proti, vai nu īpašnieki paši izvēlas šādu norēķinu veidu, vai arī, ja nespēj vienoties savā starpā, pāreja notiktu automātiski. DB jau rakstīja, ka tiešo norēķinu ieviešana ir cīņa ar sekām, nevis pašu problēmu – parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Šobrīd komisija līdz 17. jūnijam vēl gaidīs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumus attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs sēdē norādīja: «Kritika jau ir uzklausīta. Pašvaldībām būs jāpilda likums, nevis mums, tāpēc ir svarīgi atlikt šo jautājumu un panākt vienošanos ar LPS un LLPA.»