Lietuvas kompānija MoQ izveidojusi maksājumu platformu, kas norēķinus veikalos ļauj veikt bez skaidras naudas vai maksājumu kartes, bet gan izmantojot QR kodu un mobilo lietotni
«Viss notiek telefonā – tā ir mobilā lietotne, kur cilvēks iegūst IBAN tipa kontu un lietotājs to var papildināt pēc savas vēlēšanās, un viss notiek supervienkāršā veidā,» apgalvo Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė), MoQ (UAB Mobilieji mokejimai) vadītāja. Maksājums tiek apstiprināts, noskenējot QR kodu. Lai tirgotājs pieņemtu maksājumu, vajadzīga integrācija ar kases sistēmu. «Produkts ir nebijis, tāpēc vajadzīgs veikt tehnoloģiskus pielāgojumus tirgotāja pusē,» viņa gan piebilst. Šobrīd MoQ paredzēts Lietuvas tirgum, bet, ja projekts būs tur veiksmīgs, iespējams, tas tiks ieviests arī citās valstīs.
Šobrīd MoQ ir teju 35 tūkstoši lietotāju un 1000 tirgotāju ar fiziskām tirdzniecības vietām, tāpat 95% Lietuvas e-komercijas spēlētāju sadarbojas ar šo maksājumu platformu. «Lietuvā ir gandrīz divi miljoni mobilo datu lietotāju, kas būtu «dabiski» klienti MoQ mobilo maksājumu platformai. Tāpēc mērķis ir izplatīt produktu pēc iespējas plašāk. Plānojam veidot produktus ar papildu pievienoto vērtību, kas būtu interesanti tirgotājiem un klientiem. Mums ir daudz plānu, redzēsim, kur nākotne mūs aizvedīs,» teic M. Rimkūnaite-Blože. Nesen uzņēmums dažos restorānos sāka testēt iespēju atstāt dzeramnaudu konkrētam viesmīlim. Pilotprojekts bijis veiksmīgs, un kompānijai ir plāns to attīstīt.
Tāpat MoQ ļauj norēķināties par Bite, Tele2 un Telia pakalpojumiem, saņemot atpakaļ vienu līdz divus eiro no rēķina summas savā MoQ kontā.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
MoQ izveidojuši Lietuvas sakaru operatori Bite, Tele2 un Telia, kam kompānija pieder vienlīdzīgās daļās. Vaicāta, kā trim konkurentiem izdevies nonākt pie viena sarunu galda un vienoties par šādu produktu, M. Rimkūnaite-Blože stāsta, ka pirms dažiem gadiem katra kompānija apsvērusi nepieciešamību izstrādāt papildu pievienotās vērtības pakalpojumus klientiem. «Uzņēmumi secinājuši, ka, strādājot kopā, tie būs spēcīgāki. Vienošanās tika parakstīta kopā ar Lietuvas Centrālo banku, kas vēlas redzēt inovāciju finanšu sektorā,» viņa stāsta. Ieguldītās investīcijas netiek atklātas, bet sākotnējais pamatkapitāls bija 2,1 miljons eiro.
Bieži vien bankas un finanšu tehnoloģiju uzņēmumus mēdz pretnostatīt. M. Rimkūnaite-Blože uzskata, ka katrs iegūtu vairāk, ja sadarbotos, nevis cīnītos cits ar citu, turklāt arī banku biznesa pamatā ir tehnoloģijas. «Mēs strādājam ļoti mazā tirgū. Ir produkti un jomas, kas ir banku pamatbizness un ko var papildināt ar inovatīviem finanšu tehnoloģiju risinājumiem, kas bankām var kaut ko piedāvāt. Tāpat bankas var ieguldīt finanšu tehnoloģiju uzņēmumos. Ceru, ka šī doma attīstīsies un ar laiku sadarbība starp bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs veiksmīgāka. Uzskatu, ka sadarbojoties iegūst abas puses. Priekšgalā būs tie, kuri spēs mainīties un pielāgoties tirgus situācijai,» viņa teic.
«Domājot par QR kodiem, vispirms prātā nāk piemērs no Ķīnas, kur tā ir ikdienas realitāte un nevienu nepārsteidz naudas lūdzēji ielās, kuriem uz plakāta uzrakstīts QR kods. Tādējādi cilvēki, kuri vēlas viņiem ziedot naudu, var vienkārši noskenēt kodu ar viedtālruni. Šo kodu kā maksājumu tehnoloģiju izmanto tāds tehnoloģiju gigants kā WeChat, kam ir vairāk nekā viens miljards aktīvo ikmēneša lietotāju. QR kodi ir aktuāli arī Indijā un Āfrikā, bet ne tik bieži redzēti Eiropā. Viens no iemesliem ir tas, ka QR kods ir virtuāli vienkāršākais maksājumu risinājums reģionos, kur ir daudz cilvēku, kuri neizmanto banku pakalpojumus, un tā Eiropā ir mazāka problēma,» skaidro Ieva Elvīra Kazakevičūte (Ieva Elvyra Kazakeviciute), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja Ziemeļeiropā.
Visu rakstu Telefons kļūst par maku lasiet 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
