AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

AS Latvijas tilti juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs apstiprina, ka uzņēmums saņēmis informāciju par kompānijas atbildīgā darbinieka Genādija Kamkalova aizturēšanu Lietuvā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pašlaik pieejamā informācija ir nepilnīga un nevar kalpot par pamatu kādiem noteiktiem secinājumiem. Jebkurā gadījumā, AS Latvijas tilti uzskata, ka šis notikums ir rūpīgi jāizmeklē, un kompānija ir gatava sniegt nepieciešamo palīdzību šajā jautājumā tiesībaizsardzības iestādēm. AS Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu par G. Kamkalova atstādināšanu no darba pienākumu izpildes un dienesta pārbaudes veikšanu.

V. Kolosovs uzsver, ka kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz likumpaklausības un pārredzamības principiem, un kompānija plāno arī turpmāk ievērot šos principus.

LETA raksta, ka lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmumam AS «Latvijas Tilti» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai un pārjaunošanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums tika piemērots 2017.gada 8.jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu. Bet šogad 19.janvārī tas atcelts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Latvijas Tilti» nav citu aktuālu nodrošinājumu.

AS «Latvijas Tilti» dibināta 1991.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 939 400 eiro un tā 100% akcijas pieder SIA «LNK (Latvijas Novitātes Kompless)».

2016.gadā AS «Latvijas Tilti» apgrozījums bija 13,291 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 9551 eiro. Tas nodarbināja 164 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 221 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) padome šodien sniedza atļauju SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) izteikt AS Latvijas tilti galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, informē FKTK.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 8,81 eiro apmērā.

Tā kā SIA LNK pieder 95.03% no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, un ārkārtas akcionāru sapulcē (05.12.2016.) bija vienīgais akcionārs, kas balsoja par AS Latvijas tilti izslēgšanu no regulētā tirgus – tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai paredzēts 30 kalendāro dienu termiņš.

Pēc akciju atpirkšanas un AS Latvijas tilti akciju izslēgšanas no regulētā tirgus, uzņēmums turpinās darbību saskaņā ar apstiprināto stratēģiju. Piedāvājums neietekmēs AS Latvijas tilti turpmāko darbību un nodarbinātības politiku, stratēģiskus plānus, darba vietu skaitu, norāda uzņēmums.

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmuma AS «Latvijas Tilti» vadībā - gan valdē, gan padomē, notikušas apjomīgas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valde nomainīta pilnībā. Amatus atstājuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Gorjuns un valdes locekļi Andrejs Bočkarjovs, Aleksandrs Stasens and Regīna Vitrjaka. No jauna uzņēmuma valdē iecelts tikai viens valdes loceklis - Vadims Kolosovs.

Arī AS «Latvijas Tilti» padomē notikušas izmaiņas - padome samazināta no pieciem uz trim locekļiem. Padomes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināts Aleksandrs Milovs, padomes priekšsēdētāja vietnieku amata saglabās Vadims Milovs, bet padomes locekļa amatu - Davids Lipkins. Savukārt padomes locekļi Pāvels Broitmans un Gegams Hanamirjans atstājuši savus līdz šim ieņemtos amatus.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 29. augustā.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir identificējusi strauju būvniecības uzņēmuma AS Latvijas Tilti akciju cenas pieaugumu septembra sākumā. Par minētajiem darījumiem ar Latvijas Tiltu akcijām FKTK veic pārbaudi un analizē ieguldītāju rīcību.

Par informēja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Par turpmāko rīcību FKTK lems pēc nepieciešamās informācijas iegūšanas un izvērtēšanas.

Uzņēmums Latvijas Tilti 19.septembrī informēja, ka plāno uzņēmuma akcijas izslēgt no regulētā tirgus. Par publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus plānots lemt akcionāru sapulcē 19.oktobrī.

Septembra sākumā vēl pirms Latvijas Tiltu paziņojuma par plāniem atstāt regulēto tirgu uzņēmuma akciju cena piedzīvoja strauju kāpumu. Augustā vienas akcijas cena bija gandrīz četri eiro, bet septembra sākumā vienas akcijas cena jau bija pieaugusi par vairāk nekā 100%, sasniedzot 8,7 eiro, liecina akciju tirdzniecības dati.

Nasdaq Riga nolēmusi apstiprināt AS Latvijas tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, informē biržas pārstāvji.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu noteikts 27. februāris.

AS Latvijas tilti akcionāri 2016. gada 5. decembrī ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais un galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās šā gada 3. februārī.

Norēķini par atpirkšanas piedāvājuma ietvaros veiktajiem darījumiem tika veikti 2017. gada 8. februārī. Obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) rīcībā ir 668 987 jeb 100% no AS Latvijas tilti balsstiesīgajām akcijām.

Nasdaq Riga valde piektdien nolēma nekavējoties piemērot tirdzniecības apstādināšanu un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Latvijas Tilti akcijām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tirdzniecības apstādināšana piemērota līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Paziņojums par tirdzniecības atjaunošanu sekos.

LETA ziņo, ka lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Lietuvas Apelācijas tiesa pasludinājusi nolēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa - aizlieguma slēgt iepirkuma līgumu, - atcelšanu lietā, ko iesniedza AS BMGS pret Klaipēdas Valsts jūras ostas direkciju par tās rīkotā iepirkuma objekta piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukciju Klaipēdā būvdarbi rezultātu apstrīdēšanu.

Kā liecina AS Latvijas tilti paziņojums Nasdaq Riga, ņemot vērā iepriekš minēto, Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijai ir tiesības slēgt iepirkuma līgumu.

AS Latvijas tilti piedāvājums iepirkumā tika atzīts par uzvarējušo. AS Latvijas tilti piedāvājuma cena iepirkumā bija 13,267 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

AS Latvijas tilti padomes sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma valdes locekli ievēlēt Alekseju Bakanovu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Patlaban kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Gorjuns, bet valdes locekļi - Vadims Kolosovs, Regīna Vitrjaka, Aleksejs Bakanovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs.

Līdz 2014. gada septembrim Aleksejs Bakanovs bija SIA Tilts pamatu nodaļas vadītājs; no 2014. gada oktobra Aleksejs Bakanovs ir AS Latvijas tilti pāļu izbūves departamenta vadītājs, bet no 2015. gada jūlija Aleksejs Bakanovs ir SIA LT Piling valdes loceklis.

Aleksejam Bakanovam nepieder AS Latvijas tilti akcijas.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Ja reiz kādai no amatpersonām ir aizdomas, ka Deglava tilts varētu būt bīstams, tas ir jāņem vērā. Uzskatu, ka Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža lēmums slēgt tiltu līdz Būvniecības valsts kontroles birojs sniegs savu atzinumu par tā stāvokli, ir pareizs.

Viņš ir augstākās raudzes profesionālis policijas darbā, turklāt pamatoti norāda, ka drošība ir svarīgāka par īslaicīgām neērtībām. Jau 2011. gadā medijos tika vēstīts, ka 100 Latvijas tilti atrodas kritiskā stāvoklī, trešdaļai nepieciešams kapitālais remonts. Tolaik eksperti pauda, ka, ja tos nesāks kapitāli pārbūvēt jau tūlīt pat, pēc diviem gadiem daudzi no šiem tiltiem būs jāslēdz ciet un jādomā par apvedceļiem. Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā divi gadi un mēs saskaramies ar prognozēto.

Jāapzinās, ka tilti nav vienkārši pilsētvides sastāvdaļas – tie ir arī stratēģiski un militāri būtiski objekti, un ārkārtas situācijās to stāvoklis var būt izšķirošs. Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas, kas radušās tieši dažādu būvju sliktā vai neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ. Tilti ir jāremontē pirms tie sabrūk. Domāju, liela daļa nemaz neapzinās, kādas sekas var radīt tilta brukšana. Piemēram, gadījumā, ja tilts vai tā daļa uzkrīt bīstamai kravai, kas tiek transportēta zem tilta, tā būtu traģēdija, nevis ar desmit upuriem, bet tūkstošiem, jo apkārt ir dzīvojamie rajoni.

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.