Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgas pārmaiņas abu valstu enerģētikas sektorā un īpaša nozīme tam ir pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Lietuvu un Poliju savienojošais GIPL gāzesvads 508 kilometru garumā paplašina Eiropas gāzes tirgu, integrējot Baltijas valstis un Somiju," Šimonīte sacīja ziņu aģentūrai BNS.
"Tas turpina stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un palielina Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanas iespējas," klāstīja Lietuvas premjerministre.
"Krievijas ekonomika un Kremļa režīms ir atkarīgs no tādu energoresursu kā nafta un gāze sniegtajiem ieņēmumiem. Tādēļ jebkāds šāda finansējuma avota samazinājums vai izzušana būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt finansēt karu Ukrainā," viņa piebilda.
Jau vēstīts, ka ceturtdien svinīgi tiek atklāts Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums.
508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.
Gāzes vads sāka darboties 1.maijā, bet šodien, piedaloties Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, Polijas prezidentam Andžejam Dudam, Latvijas prezidentam Levitam un ES enerģētikas komisārei Kadri Simsonei, notiek tā svinīga atklāšana.