Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

3. novembrī pasaulē, un arī Latvijā, oficiāli sākta daudz aprunātā Apple iPhone X tirdzniecība. Jaunā viedierīce tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām un arī dārgākajām ierīcēm pasaulē.

Uzņēmuma «Euronics» dati liecina, pircēju vēlme iegādāties aizvien jaunākus un labākus tālruņu modeļus arī Latvijā ik gadu pieaug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē šī tendence saglabāsies, uzskata «Euronics» mazumtirdzniecības vadītājs Dmitrijs Dzenis. Viņš gan vienlaikus norāda – sabiedrība Latvijā arī vērtē, kā nepārmaksāt.

«Euronics» pārstāvis atzīmē, ka telefoni ir viena no visātrākajām aprites precēm elektronikā, un droši varot apgalvot, ka ar katru jaunu tālruņa modeli interese pieaug, jo cilvēki vēlās iegādāties jaunāko, kas tirgū pieejams. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ar katras nākamās ierīces iznākšanu tiek uzstādīta aizvien augstāka kvalitātes un tehnoloģisko iespēju latiņa. Produkta popularitāti arī nosakot tas, cik veiksmīgs ražotājiem produkts izdevies salīdzinot ar konkurentiem – gan tehnoloģisko jauninājumu, gan dizaina ziņā, vai tas būtiski atšķiras no iepriekšējā modeļa. To apstiprina, piemēram, iPhone 7 labie pārdošanas rezultāti.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Gaidot jauno iPhone viedtālruņu parādīšanos tirdzniecībā, kas daudzviet pasaulē notiks 28.septembrī, Krievijas galvaspilsētā Maskavā pircēju rindas veidojas jau divas dienas iepriekš.

Potenciālie pircēji, spītējot drēgnajam un rudenīgi aukstajam laikam, satinušies segās un apmetņos, ieņēmuši vietu pie re:Store veikala Maskavā, vēloties būt pirmie, kas tiks pie jaunajām viedierīcēm.

Jau vēstīts, ka tehnoloģiju gigants Apple jaunākos iPhone un viedpulksteņa modeļus prezentēja 12.septembrī, Kalifornijā.

Arī Latvijas mobilo sakaru operatori Tele2, LMT un Bite ir paziņojuši, ka jaunāko Apple viedtālruņu iPhone Xs un iPhone Xs Max tirdzniecību Latvijā uzsāks 28. septembrī.

LASI VĒL:

FOTO: Apple prezentē jauno iPhone XS un viedpulksteņa modeli

Mobilo sakaru operatori Tele2, LMT un Bite ir paziņojuši, ka vakar Kalifornijā prezentēto jaunāko Apple viedtālruņu iPhone Xs un iPhone Xs Max tirdzniecību Latvijā uzsāks 28. septembrī.

Jaunais IPhone Xs būs ūdensizturīgs un tam ir 5,8 collu OLED ekrāns, tādējādi tam ir tāds pats izmērs kā pērn prezentētajam iPhone X. IPhone XS ir jauns, ātrāks procesors un tā atmiņas ietilpība ir 512 GB, uzlabots ekrāns un tas tiek piedāvāts jaunā zelta krāsā. Tālrunim ir uzlabota kamera un jauni sensori.

Tāpat Apple prezentēja lielāku tālruni iPhone Xs Max ar 6,5 collu OLED displeju. Tam ir lielākais akumulators, kādu Apple jebkad ir ievietojis savos tālruņos. Abiem tālruņiem būs iespēja ievietot divas SIM kartes.

Apple prezentēja arī jauno viedpulksteni Series 4, kurš piedāvās jaunas iespējas. Tā ekrāns ir 30% lielāks nekā iepriekšējās paaudzes modelim, aplikācijas ir atjaunotas un mainīts to dizains.

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Jau tuvākajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes reģionos saņems jaunus auto, ar ko doties izsaukumos pie pacientiem, informē NMPD.

Lai atjaunotu autoparku, NMPD ir iegādājies 35 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, no kuriem pirmie 14 šobrīd ir nodoti dienestam, bet vēl 21 auto tiks piegādāts pakāpeniski līdz februāra beigām. Kā informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, tad kopējais projekta investīciju apjoms ir 3,7 miljoni eiro ar PVN. Izmaksas ietver ne tikai specifiski izgatavotas mediķu automašīnas ar to aprīkojumu, bet arī OCTA, servisa pakalpojumus, apkopes un citas mediķu darbam nepieciešamās nianses.

Tuvākajās dienās jaunie auto nonāks Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionu brigāžu rīcībā, lai mediķi ar tiem dotos izsaukumos pie pacientiem. Līdz šim tieši reģionu mediķu autoparks bija vissenākais. I.Bukša norāda, ka jaunās automašīnas ir ar 4x4 pilnpiedziņu, kas ir ļoti svarīgi mediķu darbam tieši reģionos.

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek izstādes Baltic Furniture 2019 un Design Isle 2019.

«Baltic Furniture» ir mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde, kas vienkopus pulcē nozares ražotājus un tirgotājus. Apmeklētājiem tā ir iespēja vienuviet iepazīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas un vēl citu valstu ražotāju piedāvājumu.

Savukārt Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē «Design Isle 2019» var apskatīt Baltijas dizaina uzņēmumu, profesionāļu un studentu rūpnieciskā, modes, vides, interjera, foto un grafiskā dizaina darbus.

Izstādē apskatāmas dizaina mēbeles, gaismas ķermeņi, apģērbi un aksesuāri, dzīvesstila produkti u. c. dizaina produkti, ko prezentē dizaineri un dizaina uzņēmumi. Latvijas dizaina skolu un augstskolu audzēkņi izstādē prezentē savus diplomdarbus un radošos projektus.

Tehnoloģiju uzņēmuma Apple akcijas trešdien piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā mēneša laikā pēc tam, kad analītiķi paziņoja, ka pieprasījums pēc iPhone 8 ir daudz zemāks nekā iepriekšējiem viedtālruņa modeļiem, raksta Bloomberg.

IPhone 8 rezervāciju skaits ASV bija mazāks nekā iPhone 7 un iPhone 6, uzsvēra Rosenblatt Securities analītiķis Huns Žangs, piebilstot, ka pieprasījums Ķīnā ir vēl zemāks. Rezultātā Apple akcijas cena samazinājās par 3,1%, kas ir straujākais kritums kopš 10.augusta.

Akcijas cena vakar sasniedza 155,65 dolārus.

Apple paredz, ka šā gada pēdējā ceturksnī Apple pārdošanas apjomi būs starp 49 un 52 miljardiem dolāru.Trešdienas akcijas cenas kritums samazināja šā gada pieaugumu līdz aptuveni 35%, vērtējumam sasniedzot 805 miljardus dolāru.

FOTO: Apple prezentē jaunos iPhone modeļus

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.