Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tādēļ lauksaimnieki aicinājuši autovadītājus būt iecietīgiem un uzmanīgiem.

«Tuvākās dienas lauksaimnieki plāno strādāt ļoti intensīvi, jo laika prognozētāji nākamo nedēļu atkal sola rudenīgu. Tāpēc ir jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām,» teikts Zemnieku Saeimas paziņojumā.

Lai gan lielās lietavas pabojājušas ražas prognozes, lauksaimnieki paredz, ka ziemāju raža kopumā varētu būt vairāk kā 1,15 milj. tonnu, par 60% pārsniedzot 2011. gadā nokulto apjomu.

«Pēc pēdējo divu gadu salīdzinoši zemajām ražām, šogad ir izaugusi laba raža, kuru ir jānovāc, kamēr kārtējās lietavas nav sabojājušas tās kvalitāti,» norāda Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Jelgavas pašvaldība ir apkopojusi plūdu un vētras radītos zaudējumus pilsētā - tie pārsniedz 13 miljonus eiro -, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Visapjomīgākie postījumi nodarīti pilsētas infrastruktūrai. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti daudzās pilsētas ielās - Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielas krustojumā, Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes. Apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietus ūdens kolektoram.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darba ieguldīts lietus ūdens atsūknēšanā no pilsētas ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Lietavas un vētra, kas prasījusi vismaz 18 cilvēku dzīvības Itālijas salā Sardīnijā, sasniegusi Venēciju, appludinot pilsētu, vēsta pasaules mediji.

Venēcijā applūdis Svētā Marka laukums, kā arī pilsētas ieliņas. Venēciju applūšana apdraud vairākas reizes gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka šoruden, oktobrī, Venēcija testēja 5,4 miljardus eiro vērtu barjeru sistēmu «Mozus». Tiek plānots, ka «Mozus» nākotnē sargās pilsētu no ūdens līmeņa celšanās. Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Ciklons skāris arī citas Itālijas daļas, ieskaitot valsts galvaspilsētu Romu. Turklāt paredzams, ka stihija nerimsies un tuvākajās dienās lietavas turpināsies.

Itālijas premjers Enriko Leta (Enrico Letta) valstī ir izsludinājis ārkārtas stāvokli. Tiek lēsts, ka dabas stihija skārusi aptuveni 20 tūkstošus cilvēku. Tik stipra vētra Itālijas salā Sardīnijā nebija piedzīvota vairākas desmitgades.

Turpinoties pēdējo gadu stiprākajām lietavām, daudzviet Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi, liecina vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rēzeknē līdz plkst.10 ceturtdienas rītā sasniedza 107 milimetrus (mm) jeb 154 procentus no mēneša normas. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.

Atbilstoši prognozēm un datiem no Krievijas vietām Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, ir vēl lielāks nekā Rēzeknē.

Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums trešdien un ceturtdien līdz plkst.9 sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm, Jaunpiebalgas novada Zosēnos - 38 mm.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Svētdienas, 28.jūlija, vakarā un pirmdien Latviju skāra rekordlielas lietavas un pamatīga vētra. Lielākie zaudējumi radīti, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, kā arī Pierīgā un dažos novados Zemgalē, un apdrošināšanas sabiedrības BALTA vērtējumā atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk par miljonu eiro.

Starp atlīdzību pieteikumiem ir gan lietavu, gan vēja radītie bojājumi. Liela daļa pieteikumu ir par plūdiem, kas radušies lietavu dēļ, proti, klienti ziņojuši par applūdušām pirmo stāvu telpām un pagrabiem. Savukārt vēja radītie bojājumi saistīti ar krītošiem kokiem vai zariem, nodarot skādi būvēm un automašīnām. Tāpat saņemti pieteikumi par vairākiem gadījumiem, kuros jumta konstrukcijas nav izturējušas spēcīgo vēju.

Ciklons ar spēcīgām lietusgāzēm un vētru Latvijai no dienvidu puses pietuvojās 28.jūlija vakarā, un lietavas turpinājās aptuveni diennakti.

"Vētras sekas Lietuvā bija redzamas agrāk nekā Latvijā. Zinām, ka māsas uzņēmumā Lietuvā saņemti jau ap 2000 pieteikumiem, savukārt Latvijā pagaidām esam saņēmuši jau vairāk nekā 900 pieteikumus par zaudējumiem 1,5 miljonu eiro apmērā," notikušo komentē BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, norādot, ka tuvāko dienu laikā šie skaitļi noteikti pieaugs.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Komisija nolēmusi kā atbalstu izmaksāt 3,46 miljonus eiro rudens plūdos cietušajām zemnieku saimniecībām, un vienlaikus ārvalstu darbaspēka piesaiste laukos ir gandrīz neizbēgama, tā varētu īstenoties jau nākamgad.

Lasi:

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

Prognozē ārvalstu darbaspēka piesaisti lauksaimniecībā jau nākamgad

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.

Ja apdrošināšanas nozare nepratīsies, valstij būs jāreaģē, komentējot atsevišķu kompāniju pieeju atlīdzību pieteikumiem pēc spēcīgām lietavām, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents uzsvēra, ka šī ir liela problēma. Proti, pēc pērn piedzīvotās vētras valsts mudināja apdrošināties.

"Pēkšņi izrādās, ka šie plūdi nav tie plūdi, un šīs lietavas nav tās lietavas," teica prezidents, uzsverot, ka sagaida Latvijas Bankas, kas tieši atbild par apdrošināšanas sektora uzraudzību, kā arī attiecīgo ministriju iesaisti.

"Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki jums tagad ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt - ziniet tas, kas līgumā ir ierakstīts, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā, tur ir vēl pāris noteikumi. Ja pati nozare nevārēs ar šo tikt galā, tad jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā," teica Rinkēvičs.

Augusta lietavu un plūdu nodarītie zaudējumi ir 4,38 miljoni eiro, debatēs Saeimas sēdē sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK).

Daļa no šīs summas - 1,6 miljoni eiro - ir nepieciešami ceļu remontam, bet 2,7 miljoni eiro - infrastruktūras atjaunošanai, sacīja Eglīts.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepieciešami ir 3,07 miljoni eiro, bet pašvaldību līdzfinansējums sasniedz 1,31 miljoni eiro.

Kā ziņots, Saeima šodien atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales.

Valdība iepriekš apstiprināja rīkojumu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Spēcīgās lietavas radītais ūdens apjoms pabojājis Cēsu pilsētas infrastruktūru, informē pašvaldībā.

Sagruvusi un automašīnai uzgāzusies siena Palasta ielā 6, kas dalīti pieder pašvaldībai un privātīpašniekam. Mūris nav vēsturisks un pēc būvinspektora apsekojuma uzrunāti projektētāji, kam jārod tehniskais risinājums. Šīs nedēļas laikā jāsakārto dokumentācija un jāķeras klāt darbiem, ko veic pašvaldība.

Tāpat ūdens nav pasaudzējis gājēju ietvi Vintergravā, kas pāris metru garumā iegruvusi, bet Bērzaines ielā lietavas bojājušas caurtekas. Abus objektus sakārtosim pēc iespējas ātrāk.

Savukārt Vaļņu ielā sabrukšanas draudi pastāvēja pagājušā gadsimta vidū mūrētai dolomīta sienai, tāpēc pašvaldība sāka tās demontāžu, kas nozīmē, ka satiksme Vaļņu ielas posmā no Kases ielas līdz Vienības laukumam kādu laiku vēl būs slēgta.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

«Mežonīgu» laikapstākļu svārstību ietekmē jūlijā pasaulē pieaugušas pārtikas cenas, un tas rada bažas par pārtikas krīzes atkārtošanos, citējot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pausto, vēsta BBC.

Pārtikas preču cenu svārstības palielinājušas bailes no pasaules nabadzīgāko iedzīvotājus visvairāk iedragājušās 2007. - 2008. gada krīzes atkārtošanās.

Ražu pasaulē šogad ietekmējušas pārmērīgas lietavas Brazīlijā, sausums ASV un ražošanas apgrūtinājumi Krievijā, norāda ANO.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pārtikas cenas palielinājušās par 6%. Šāds cenu kāpums seko triju mēnešu pārtikas cenu lejupslīdei.

Saistībā ar cukurniedru novākšanai traucējošajām lietavām Brazīlijā, labības cenas jūlijā palielinājušās par 17%, bet cukura cena – par 12%, liecina Romā bāzētās organizācijas FAO apkopotie dati. Tāpat cenu svārstības ietekmēja musona aizkavēšanās Indijā un nepietiekami nokrišņi Austrālijā. Saskaņā ar FAO datiem kukurūzas cenas jūlijā palielinājušās teju par 33%.

Pēc pēdējām lietavām ir kļuvis skaidrs, ka Latgalē lielu daļu šī gada ražas vairs nebūs iespējams saglābt, aģentūrai LETA pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).

«Novākt nevar ne vien tos laukus, kas ir zem ūdens, bet arī daudzus citus, jo zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika tajos nevar iebraukt un slīkst. Graudi ir sadīguši un pat, ja tos izdosies novākt, diez vai tos varēs izmantot pat lopbarībai. Zemnieki, savā starpā pārrunājot situāciju, atzīst, ka esot tāda interesanta sajūta, jo nevajagot vairs ne pļaut, ne art, ne sēt…,» stāstīja Vaivods.

Tā kā uz laukiem nevar tikt, tos nav iespējams nedz apart, nedz arī apsēt. Tas savukārt nozīmē, ka arī nākamais gads zemniekiem būs smags. Dažas saimniecības lopu barošanai jau sākušas izmantot ziemas krājumus un nav īsti skaidrs, ar ko lopi tiks baroti ziemā.

Tā kā laikapstākļi pēdējo dienu laikā kļūst aizvien piemērotāki lauksaimniecības darbiem, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvos sākusies aktīva gatavošanās sējai.

«Vidzemē šobrīd ļoti strauji kūst sniegs, un izskatās, ka, neraugoties uz garo ziemu, lielākā daļa ziemāju būs pārziemojuši. Ņemot vērā mitro rudeni un vēlo ražas novākšanu, vasarāju sējplatības būs lielas, tādēļ šobrīd mūs bažīgus dara tas, ka vēlā pavasara dēļ varētu būt ļoti īss sējas laiks. Zemniekiem ir jābūt īstā kaujas gatavībā – pie pirmajiem piemērotajiem laikapstākļiem ir jābrauc uz lauka. Šobrīd mūsu pusē plānojam lauku darbus uzsākt jaunnedēļ,» stāsta LPKS Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Zemgalē saimniekojošais LPKS LATRAPS valdes loceklis Arnis Burmistris norāda, ka šobrīd laikapstākļi joprojām ir nestabili, jo tuvākajās dienās naktīs jau atkal sola mīnusus, uz laukiem stāv milzīgas peļķes, pārplūdušas upes un grāvji, un daļēji pie lauku pārplūšanas vainojamas nesakārtotās meliorācijas problēmas. «Ja pieņemam, ka, ar labiem laikapstākļiem, lauki savlaicīgi nožūs un neuznāks stipras lietavas, tad kopumā izskatās cerīgi - kvieši šobrīd izskatās diezgan labi pārziemojuši, ar rapsi vēl skaidrības nav. Tomēr jau šobrīd ir redzams, ka rekordražas šogad nebūs, prognozējami virs vidējā līmeņa. No kooperatīva puses mūsu zemniekiem viss ir sagatavots un sagādāts, minerālmēsli izvesti, tagad tikai jāgaida piemēroti laikapstākļi, domāju, ka pie mums tas varētu būt nākamās nedēļas sākums,» uzsver A. Burmistris.

Lai arī kopš postošās vētras ir pagājušas jau teju divas nedēļas, tās sekas tiek apzinātas joprojām. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ir saņēmusi vairāk nekā 2200 atlīdzību pieteikumu.

Patlaban uzņēmums gatavojas izmaksāt vienu no lielākajām atlīdzībām - aptuveni 83 000 eiro, kompensējot 2024.gada izlaiduma automašīnai Range Rover nodarītos bojājumus.

Transportlīdzeklis bojāts, lietavu laikā applūstot kādas ēkas pazemes autostāvvietai. Lai arī ēkas īpašnieki centās aizturēt ūdens pieplūdumu, veidojot drošības valni no smilšu maisiem, lietavas bija pārāk spēcīgas, tāpēc šie centieni nevainagojās ar panākumiem.

Transportlīdzeklis pilnībā zem ūdens atradies trīs diennaktis, tādējādi neatgriezeniski ir bojāti ne vien visi elektronikas un vadības bloki, bet arī salons, motors un citas nozīmīgas detaļas. Šādos gadījumos nedarbojas ražotāja garantijas. Neatkarīgas ekspertīzes ietvaros konstatēts, ka nodrošināt kvalitatīvu remontu nav iespējams - automašīna ir burtiski jāpārbūvē. Tāpēc pieņemts lēmums to norakstīt, kompensējot īpašniekam pilnu transportlīdzekļa vērtību.

Šonedēļ viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks ir pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Plānots, ka uzņēmums kopumā šogad iepirks graudus 100 000 tonnu apmērā.

Žilvinas Pakeltis, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis, norāda: «Veiktā pirmo kravu graudu analīze liecina, ka šobrīd zemnieku atvestajiem graudiem ir augsta kvalitāte, kas dod cerības par labu ražu šogad. Bargā aukstuma ziemā dēļ zemniekiem bija jāpārsēj lielākā daļa ziemāju. Tomēr vasaras vidū bija graudiem labvēlīgi laikapstākļi, izņemot pēdējās dienas jūlijā, kad bažas radīja lielās lietavas. Šogad mēs plānojam iegādāties līdz pat 100 000 tonnām graudu – kviešus, rudzus un auzas, tostarp bioloģiskos graudus.»

Pirmās ražas tiek saņemtas no pirmdienas, 28.jūlija.

Paredzams, ka graudaugu cenas saglabās augstas svārstības, ko ietekmē situācija graudu piegāžu un pieprasījuma jomā pasaulē, informē uzņēmumā. Pēdējā laikā pieaug bažas par graudu kvalitāti lielākajās graudu audzētājvalstīs – Vācijā un Francijā, kas eksporta darījumos varētu zaudēt citiem lieliem globāliem spēlētājiem.

Olu ražošanas uzņēmuma AS Balticovo apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 45,9 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 42,8 miljonus eiro, informē AS Balticovo sabiedrisko attiecību speciālists Armands Šterns.

Pērn saražoti 620 miljoni olu, kas ir 9% vairāk nekā pērn. Uzņēmuma peļņa 2015. gadā bija 5,6 miljoni eiro, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2014. gadā nopelnītajiem 2,15 miljoniem eiro. Eksports 2015. gadā veidoja 65% no uzņēmuma apgrozījuma.

AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs komentējot 2015. gada rezultātus norāda: «Pagājušā gada veiksmīgos peļņas rādītājus sekmēja negaidīti augstās olu cenas Eiropā, ko pērn izraisīja putnu gripas uzliesmojums ASV. Šie tik labvēlīgie apstākļi Eiropas olu ražotājiem tik spēji cik sākušies, beidzās jau 2016. gada sākumā un jau radījuši milzīgu olu pārprodukciju un cenu kritumu. Jau šobrīd ir zināms, ka pēc veiksmīgi aizvadītā gada, seko pārbaudījumu pilns 2016. gads daudziem olu ražotājiem Eiropā.»

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.