SIA Liepājas enerģija konkursā par koģenerācijas stacijas izbūvi un apkalpošanu Liepājā uzvarēja SIA Filter. Saskaņā ar līgumu starp SIA Liepājas enerģija un koģenerācijas iekārtu uzstādītāju SIA Filter izgatavotās koģenerācijas iekārtas pirms piegādes Liepājas enerģijas speciālisti pārbaudīja izgatavotāja stendā uz vietas rūpnīcā Austrijā. Divu GE Energy Jenbacher koģenerācijas dzinēju testi bija veiksmīgi, un jau šā gada 10. martā abi dzinēji ar kopējo jaudu 4MW būs Liepājā. Katlumājā, kur plānots iekārtas uzstādīt, ir izbetonēts pirmais stāvs un noslēgumam tuvojas otrā stāva metāla konstrukciju montāža, informē uzņēmums. Koģenerācijas iekārtu uzstādīšana un būvniecības izmaksas - 2,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Visi darbi jāpabeidz līdz šā gada 1. jūlijam, kad ekspluatācijā jānodod koģenerācijas stacija Tukuma ielā, kuras elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jauda būs attiecīgi 4MW un 4MW. Db jau rakstīja, ka Liepājas enerģija izsludinājusi sarunu procedūru par septiņu miljonu eiro aizdevuma līgumu investīciju programmas nodrošināšanai. Programma ietver gan koģenerācijas stacijas izbūvi, gan maģistrālo siltumtīklu rekonstrukciju ar ES fondu līdzfinansējumu.
Foto: Liepājas enerģija (koģenerācijas iekārtu testēšana)
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
