Tādējādi secināts, ka lielākie ieguvēji no krīzes pārvarēšanas līdz šim bijuši darba devēji.
Latvijas makroekonomiskie rādītāji jau vairākus gadus būtiski uzlabojas, bet iedzīvotāju vidū nevalda līdzvērtīgs optimisms par personīgo ienākumu stabilu un pakāpenisku palielināšanos, norāda eksperti.
Raksti par tēmu
Kaut gan Latvijas ekonomika kopš zemākā punkta 2009. gadā ir augusi par 16%, ienākumu kāpums individuāli visiem iedzīvotājiem nav bijis līdzvērtīgs, un šobrīd iedzīvotāju skepsei lielā mērā tomēr ir pamats – lai gan ieguvumi nav koncentrēti tikai šauras elites rokās, tomēr nav runas arī par visaptverošu vairākumu.
LKA aprēķini liecina, ka ir pieaudzis darbavietu skaits – pērnā gada beigās aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā bija par 7% lielāks nekā pirms gada, pēckrīzes zemākais punkts reālajai neto algai par nostrādāto stundu tika sasniegts tikai 2011. gadā, un pērn tas uzlabojās vien par aptuveni 2%, un darba ņēmēju atalgojuma kopsumma reālā izteiksmē 2012. gadā ir atguvusi tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā kopš 2008. gada, bet kategorija, kas atspoguļo uzņēmumu un pašnodarbināto ienākumus, pērn jau bija sasniegusi iepriekšējā cikla augstāko punktu 2007. gadā.
Ekonomikas izaugsmes cikla sākumā tas ir pamatoti, ja uzņēmumu īpašnieki atgūst krīzes laika zaudējumus. Jāpiebilst, ka uzņēmumu un to īpašnieku privātie ienākumi nav viens un tas pats, uzņēmumi ir arī galvenais investīciju finansēšanas avots. Taču ar laiku lielāka ienākumu daļa jāsāk gūt arī darba ņēmējiem, pretējā gadījumā pieaug sociāli riski un ienākumu nevienlīdzība, kā arī biznesa ciklu svārstību amplitūda var kļūt pārspīlēti krasa ar lielākiem «burbuļiem» un dziļākiem kritumiem, norāda LKA eksperti.
