Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Pielāgojoties patērētāju gaidām un pieprasījumam un redzot lielo nākotnes nenoteiktību, ražotāji vairāk orientējas tieši uz akcijām, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure skaidroja, ka iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos pārtikas ražotāji Latvijā izjūt ļoti krasi un asi, turklāt Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā citās valstīs. Zemākajai cenai ir ļoti liela nozīme un pat vēl lielāka nekā līdz šim, tādēļ pārtikas ražotāji lielāko uzsvaru liek tieši uz ekonomisko segmentu un pārstrukturē klāstu, lai pielāgotos pirktspējai, norādīja Šure.

Viņa stāstīja, ka, tā kā nākotnes neskaidrības dēļ ir ļoti riskanti uzreiz dot cenas samazinājumu kopumā, Latvijas pārtikas ražotāji ļoti daudz produktu grupās piedāvā akciju cenas. "Ceram, ka mazumtirgotāji arī atspoguļo šīs akcijas cenas veikalu plauktos," piebilda Šure.

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Pēc tam, kad tirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā atklās pirmos 15 "Lidl" veikalus, nākamās tirdzniecības vietas varētu atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons.

Jautāts, kad "Lidl" plāno atklāt nākamos veikalus Latvijā, Jozefsons teica, ka tas notikšot "ļoti drīz", un pašreiz tiek sagatavoti veikali Rīgā, kā arī otrie veikali Liepājā un Daugavpilī. Lūdzot precizēt, vai tas būs šogad, viņš atbildēja, ka tas varētu būt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, solot par jaunumiem informēt.

Lidl izziņo pirmo veikalu atvēršanu Latvijā 

Vadošais Eiropas mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” paziņojis, ka savu darbību Latvijā šonedēļ...

Stāstot par 15 pirmo "Lidl" veikalu atklāšanu, kas gaidāma 7.oktobrī, Jozefsons uzsvēra, ka tirgotājs ievēros visas valstī noteiktās Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības. Ārpusē pie visiem veikaliem rindu regulēšanai novietotas barjeras, kā arī uzkrāsotas divu metru atzīmes distances ievērošanai.

Tāpat pie katra veikala būs 15 "Lidl" darbinieki, kas regulēs kārtības ievērošanu rindās tikai veikala ārpusē. Pēc Jozefsona teiktā, ja būs nepieciešams, šādi cilvēki pie veikaliem atradīsies arī citās dienās, nevis tikai atklāšanas dienā.

Jozefsons arī atzina - lai arī situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā pašreiz nav tā labākā, apstākļi tik un tā ir citi nekā gada sākumā, kad sākotnēji bija iecerēta veikalu atklāšana. Viņš norādīja, ka tobrīd nebija tika plaši pieejamas vakcinācijas pret Covid-19 iespējas, un pašreiz, kad valstī vakcinēti teju 50% iedzīvotāju, uzņēmuma ieskatā veikalus varētu atklāt.

"Lidl Latvija" nepieprasa saviem darbiniekiem obligātu vakcināciju pret Covid-19, tomēr, pēc Jozefsona teiktā, tirgotājs cenšoties mudināt to darīt. Vienlaikus viņš nevarēja pateikt, cik daudz darbinieku pašreiz ir vakcinēti.

Tikmēr "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana trešdien žurnālistiem atklāja, ka sākotnēji visos veikalos strādās ap 90 cilvēku katrā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku klientu apkalpošanu. Tāpat tas nepieciešams, lai sagatavotu darbiniekus pārējo veikalu atvēršanai. Ikdienas apstākļos vienā maiņā katrā veikalā strādāšot ap 40 līdz 60 darbinieku.

Pēc kompānijā sniegtās informācijas, viena veikala atvēršanas izmaksas esot vidēji seši miljoni eiro. Gatavojoties veikalu atvēršanai Latvijā, "Lidl" investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos. Pārsvarā visi "Lidl" veikali Latvijā būs vienā stāvā, bet topošais "Lidl" Teikā - divos.

Tirgotāja pārstāvji arī informēja, ka pašreiz "Lidl Latvija" ir vienošanās ar 20 Latvijas pārtikas ražotājiem par produktu tirdzniecību, bet nākotnē to klāstu plānots paplašināt.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā tiks atklāti kopumā 15 mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikali.

Ceturtdien "Lidl" atvērs veikalus Rīgā, Rīga Anniņmuižas bulvāris 77, Anniņmuižas iela 8A, Augusta Deglava iela 160, Dzelzavas iela 75B, Lubānas iela 113A, kā arī Sergeja Eizenšteina iela 81. Tāpat tiks atklāti veikali Liepājā, Ganību ielā 182, Ventspilī, Kuldīgas ielā 90, Tukumā, Raudas ielā 17A, Jelgavā, Rīgas ielā 50, Ogrē, Kalna prospektā 2A, Valmierā, Stacijas ielā 8, Jēkabpilī, Ledus ielā 8, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 125, kā arī Daugavpilī, 18.novembra ielā 146.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas zaudējumi bija 51,59 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" pirmos veikalus Latvijā būs gatavs atvērt tad, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija, atzīmēja kompānijas Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Vienlaikus viņa arī uzsvēra, ka "Lidl" līdz šim nav minējis vai norādījis konkrētus veikalu atvēršanas datumus Latvijā.

"Mēs esam atbildīgs uzņēmums, kas rūpīgi izvērtē pandēmijas situāciju valstī, un, kā zināms, Covid-19 infekcijas izplatība Latvijā joprojām ir satraucošā līmenī," sacīja Hasana, piebilstot, ka "Lidl Latvija" stingri ievēro valdības un veselības iestāžu pieņemtos noteikumus un rūpīgi izvērtē darbinieku un nākamo klientu veselības riskus.

FOTO: Par 55 miljoniem eiro uzbūvētais Lidl loģistikas centrs Rīgā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Rīgā, Pļavniekos virtuāli atklājis loģistikas...

Tāpat viņa atzīmēja, ka "Lidl" ienākšana Latvijā notiks, atverot vairākus veikalus vienlaicīgi.

"Šāds notikums parasti izraisa lielu interesi un daudzu cilvēku pulcēšanos un var palielināt riskus sabiedrības veselībai. Turklāt pašreizējā situācija ar ierobežojumiem neļauj mums nodrošināt to, ka klienti var pilnībā un bez ierobežojumiem izbaudīt iepirkšanos "Lidl" veikalos," pauda Hasana.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "Lidl Latvija" turpina strādāt pie veikalu attīstības un apmācīt darbiniekus, kuri saņem pilnu algojumu, kā arī sociālās garantijas.

Tāpat Hasana atzīmēja, ka pašreiz ir uzcelti 14 veikali, bet paralēli notiek vēl vairāku veikalu būvniecība.

Aģentūras LETA rīcībā ir "Lidl Latvija" sūtīts paziņojums preču piegādātājiem par to, ka Covid-19 dēļ "Lidl Latvija" nākas pārcelt veikalu atklāšanu Latvijā, tādēļ tiek atsaukti arī preču pasūtījumi. Vēstulē cita starpā solīts, ka uzņēmums sazināsies ar piegādātājiem vēlāk, tomēr paziņojumā nav minēts ne datums, kad "Lidl" atvēršana Latvijā varētu notikt, ne arī datums, kad tas bija plānots iepriekš.

Uz jautājumu par darbu ar piegādātājiem, Hasana uzsvēra, ka process ir dinamisks - ja atsevišķi pasūtījumi tiek pārskatīti, tas notiek sadarbojoties ar piegādātāju un pielāgojoties situācijai valstī.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās tika atklāts "Lidl Latvija" loģistikas centrs Dzelzavas ielā 131, Rīgā. Ekspluatācijā tas tika nodots 2020.gada jūlijā. Loģistikas centra platība ir 51 000 kvadrātmetru, no kuriem 45 000 kvadrātmetrus aizņem noliktavas zona, bet 6000 kvadrātmetrus - biroja telpas. Noliktavas zonā strādās 150, bet biroja telpās - vairāk nekā 200 darbinieku. "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā, kas sākās 2018.gadā, ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro.

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs "Lidl" veikali patlaban strādā tikai Lietuvā.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem lielākos izaicinājumus sagādā apgrozāmo līdzekļu pieejamība, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Visi piegādātāji prasa priekšapmaksu, bet vienlaikus tirgotāji norēķinās ar pēcapmaksu. Attiecīgi jautājums, ko darīt vidējam posmam - ražotājiem? Uzņēmumiem jāmaksā ne tikai par izejvielām, kas tiek ievestas no citām valstīm, bet arī vietējiem zemniekiem, primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Tad galaproduktu ražotāji paliek bedrē, kurā naudas apgrozāmajiem līdzekļiem nav," skaidroja Šure norādot, ka diemžēl daļai ražotāju šis varētu būt izdzīvošanas gads.

Šure stāstīja, ka pārtikas ražošanas nozarē situācija ir sarežģīta un izaicinoša, bet nozare strādā un pielāgojas saspringtajiem ārējiem faktoriem, tiek turpināts ražot, eksportēt un piepildīt vietējo veikalu plauktus.

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Rīgā, Pļavniekos virtuāli atklājis loģistikas centru, kas drīzumā ar precēm un produktiem nodrošinās veikalus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.

51 000 kvadrātmetru plašā loģistikas centra un biroju ēkas būvniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro un tā darbības nodrošināšanai radītas vairāk nekā 150 jaunas darba vietas.

Uzņēmums veicis loģistikas centra apkārtnes apzaļumošanu, iestādot 600 kokus un aptuveni 2000 krūmus. Par uzņēmuma līdzekļiem arī izbūvēts teju 1,5 kilometrus garš jaunās Dzelzavas ielas posms.

Lidl nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem  

Iedzīvotāju interese par darba iespējām mazumtirdzniecības tīklā "Lidl" ne tikai reģionos, bet...

Atklājot “Lidl” loģistikas centru Rīgā, “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norādīja: “Pagājušais gads bijis mums ļoti nozīmīgs – ir pabeigta šīs modernās ēkas būvniecība, un esam radījuši vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu kopā šajā loģistikas centrā un mūsu topošajos veikalos. Ar katru dienu tuvojamies mirklim, kad “Lidl” veikali vērs savas durvis pircējiem. Jaunais loģistikas centrs ir būtisks atskaites punkts, jo šī ir vieta, no kuras preces katru dienu tiks piegādātas “Lidl” veikaliem visā Latvijā un vēlāk arī Igaunijā. Komandas darbs un starptautisku ekspertu iesaiste ļāvusi mums divu gadu laikā uzbūvēt šo moderno ēku, ko šodien svinīgi un esošās situācijas prasībām atbilstoši atklājam. Domāju, tas ir optimistisks signāls mūsu kolēģiem, nākamajiem klientiem un sabiedrībai, ka mēs varam veiksmīgi darboties šajos sarežģītajos laikos un sasniegt savus mērķus.”

“Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes loceklis, reģionālās pārdošanas un loģistikas direktors Mačejs Urbanskis (Maciej Urbanski) atklāšanā uzsvēra, cik svarīga ir 150 profesionālo darbinieku komanda, kas ik dienu nodrošinās svaigas produkcijas piegādi “Lidl” veikaliem divu valstu tirgos, organizēs pārstrādes procesus un veiks kvalitātes pārbaudes. Runājot par tehnoloģiskajiem risinājumiem, M. Urbanskis atzīmēja: “Esam izmantojuši pašas progresīvākās tehnoloģijas, lai padarītu šo ēku efektīvu, drošu un ērtu ikdienas darbā. Loģistikas centrā ir sešas temperatūras zonas, mēs lepojamies arī ar vienu no lielākajām saldētavām Baltijā, EDGE sertifikātu un ilgtspējīgu pieeju ēku pārvaldībai.”

Visstraujāk pērn audzis ieguldījumu apjoms no Vācijas 

Aizvadītajā gadā palielinājies uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos,...

Loģistikas centra būvniecību veica būvfirma "Merks".

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs "Lidl" veikali patlaban strādā tikai Lietuvā, taču Latvijā "Lidl" ir pabeidzis darbinieku komplektāciju, kā arī ekspluatācijā ir nodotas vairāk nekā desmit veikalu ēkas.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā Latvijā - Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, aģentūru LETA informēja "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Viņa norādīja, ka iepriekšēja mazumtirdzniecības vai loģistikas darba pieredze kandidātiem nav nepieciešama. No pirmās darba dienas katram jaunajam darbiniekam uzņēmums nodrošinās apmaksātas profesionālās apmācības.

"Esam uzcēluši "Lidl" loģistikas centru Rīgā un mūsu veikalu tīkla celtniecības darbi strauji turpinās visā Latvijā. Tagad ir pienācis laiks šīm ēkām dot dvēseli - sākt veidot enerģiskas veikalu un loģistikas centra darbinieku komandas, kas nodrošinās veiksmīgu "Lidl" startu Latvijas tirgū," sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons. Kompānijā arī norādīja, ka "Lidl" veikalu vadītāji un reģionālie vadītāji ir pavadījuši gandrīz divus gadus profesionālās apmācībās citās valstīs, kurās strādā "Lidl". Tāpat arī katrs jaunais "Lidl" veikalu un loģistikas centra darbinieks saņems profesionālu apmācību un pilnu darba algu par šo apmācību laiku.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Iedzīvotāju interese par darba iespējām mazumtirdzniecības tīklā "Lidl" ne tikai reģionos, bet arī Rīgā bijusi ļoti liela, un uzņēmums ir veiksmīgi nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem un loģistikas centram, Db.lv pastāstīja “Lidl Latvija” Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

"Tā ir arī laba ziņa vairāk nekā tūkstotim cilvēku visā Latvijā, kas šajā sarežģītajā laikā ir ieguvuši stabilu un labi apmaksātu darbu,"viņa piebilst. A.Razgale norāda, ka atalgojums ir ļoti būtiska darbinieku apmierinātības un lojalitātes komponente, tādēļ "Lidl" darbiniekiem piedāvājot augstākas algas nekā vidēji nozarē un virkni bonusu, piemēram, veselības apdrošināšanu visiem darbiniekiem uzreiz pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 5,9 % 

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša...

Db.lv iepriekš rakstīja, ka, piemēram, 2018.gada septembrī vidējā alga "Lidl" bijusi 740 eiro.

Ziepniekkalnā top jauns tirdzniecības centrs, nomnieku vidū arī Lidl 

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH Latvia uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā...

"No kandidātiem neprasām iepriekšēju darba pieredzi mazumtirdzniecībā vai loģistikas centrā. Uzņēmums nodrošina apmaksātas profesionālas apmācības visiem jaunajiem darbiniekiem. Tāpēc esam ļoti pievilcīgi dažādu profesiju pārstāvjiem," teic A.Razgale.

"Pie mums mazumtirdzniecībā atalgojums balstās uz stundu likmēm. “Lidl” apmaksāta tiek katra nostrādātā minūte. Stundu likmes ir dažādas, atkarībā no konkrētās vakances un līguma detaļām. Rudenī izsludinātajās vakancēs mēs piedāvājām pilnu darba laika nedēļu un saīsināto, 30 stundu nedēļu. Ar atlasītajiem kandidātiem tiek noslēgti darba līgumi un viņiem sākas pilnībā apmaksāts apmācību laiks," papildina “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.

Ekspluatācijā nodod Lidl loģistikas centra ēku Dreiliņos 

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā,...

Konkrētu “Lild” veikalu atklāšanas datumu pašlaik vēl ir pāragri minēt, piebilst I. Rudzītis. Uz šodienu "Lidl" ienākšanai Latvijā ir uzceltas jau vairāk nekā 10 veikalu ēkas - sešas no tām Rīgā, bet pārējās atrodas Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā.

Ekspluatācijā nodotas desmit Lidl veikalu ēkas 

Šobrīd ekspluatācijā nodotas desmit "Lidl" veikalu ēkas, informēja mazumtirgotāja "Lidl Latvija"...

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali ir tikai Lietuvā.

“Lidl Latvija” šovasar aktīvi turpina saules paneļu uzstādīšanas programmu, investējot tajā vairāk nekā 910 tūkstošus eiro. Jauni saules paneļi tiks uzstādīti uz pieciem “Lidl” veikaliem Rīgā un viena veikala Salaspilī.

Šovasar uzstādīto saules paneļu kopējā platība pārsniegs 10 500 kvadrātmetrus. Uz šiem sešiem “Lidl” veikaliem uzstādītie saules paneļi saražos gandrīz 752 000 kilovatstundas elektrības. Kopā ar saules paneļiem, kas jau 2022. gada vasarā tika uzstādīti uz diviem “Lidl” veikaliem Rīgā, uzņēmums iegūs vairāk nekā 1 miljonu kilovatstundu zaļās elektrības gadā. “Lidl Latvija” iegūtās zaļās elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 476 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu Latvijas gaisā nenonāks 302,58 tonnas kaitīgo CO2 izmešu.

Kā daļa no starptautiskās “Schwarz Group”, arī “Lidl Latvija” ir apņēmies sasniegt ambiciozus klimata mērķus. Līdz 2030. gadam uzņēmums plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%. Lai to sasniegtu, “Lidl Latvija” koncentrējas uz CO2 izmešu samazināšanu visos savas darbības aspektos, tai skaitā, uzstādot saules paneļus uz veikalu jumtiem.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Patērētāji ir un būs tie, kuri ar savu pirkumu izdara izvēli par labu pašmāju vai importētās pārtikas iegādei, vienlaikus straujas inflācijas apstākļos pircēji bieži vien izvēlas produktus, kuriem ir zemāka cena, ko spēj piedāvāt bieži vien ārvalstu ražotāji.

Kā iespējams būtisks tirgus pārdales brīdis tiek uzskatīts laiks, kurā strauji aug inflācija, un tāda liela pārtikas ražotāja valsts kā Polija ir īstenojusi pasākumus, kuri uzlabo šīs valsts ražotāju, tostarp pārtikas produktu ražotāju, konkurētspēju.

Plānāki maciņi balso par lētāko

“Ja maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, tad piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem. Arī gaļas tirgū konkurence ir asa, jo jākonkurē arī ar importa produkciju,” situāciju vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.