Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Čeku loterijas likumā uz otro lasījumu palielināti naudas balvu apmēri, kā arī mainīts likuma nosaukums no Čeku spēles likuma uz Čeku loterijas likumu, otrdien nolēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Likumprojekta pirmajā lasījumā bija paredzētas, ka nedēļas izlozes laikā var laimēt 10 naudas balvu, katru 200 eiro vērtībā, savukārt mēneša izlozes laikā bija paredzēts laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Savukārt komisijas atbalstītajā redakcijā otrajam lasījumam vairs nav paredzētas nedēļas izlozes, bet paredzēts, ka mēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā.

Tāpat otrajam lasījumam nodotajā redakcijā ieviesta jauna izloze - gada izloze. Gada izlozē tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā.

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nāca klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazemināja procentlikmes.

ASV akciju tirgos bija kāpums, turpinoties atslābumam ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un investoriem gaidot, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes. Eiro vērtība pret ASV dolāru sākumā kritās, bet tirdzniecības sesijas beigās pieauga. "Mēs atgriežamies normālā teritorijā, atkal fokusējoties uz tirdzniecību un monetāro politiku,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

ECB padome savā sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu. Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,4%, nolemts samazināt līdz -0,5%.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.