Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."

Gāzei uz laiku nosakot cenas griestus, kā arī vienojoties par cenām ar gāzes piegādātājiem un veicot kopīgus iepirkumus, būtu iespējams panākt enerģijas cenu kritumu Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Gāzes cenas griestu ieviešana ir pagaidu risinājums un tas būtu paredzēts, lai panāktu piegāžu drošību," Eiropas Parlamentā sacīja Leiena.

Iesākumā cenas griesti varētu tikt noteikti gāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanā, skaidro Leiena. "Bet, manuprāt, mums vajadzētu arī paskatīties uz gāzes cenām ārpus elektroenerģijas tirgus," uzskata EK prezidente.

Tāpat Leiena cer arī uz sarunām par gāzes cenu samazināšanu ar tādiem piegādātājiem kā Norvēģiju un ES valstu kopīgiem gāzes iepirkumiem, lai samazinātu enerģijas cenas.

Jau ziņots, ka Vācijas valdība nolēmusi ieviest gāzes cenas griestus, lai pasargātu patērētājus no enerģijas cenu kāpuma, ko veicina Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Eiropas Savienība (ES) gatavo devīto sankciju kārtu pret Krieviju, ceturtdien vizītē Somijā paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs smagi strādājam, lai trāpītu Krievijai tur, kur tai sāp, lai vēl vairāk samazinātu tās spēju karot pret Ukrainu, un es šodien varu paziņot, ka mēs ar visu sparu strādājam pie devītās sankciju paketes," preses konferencē paziņoja Leiena.

"Un es esmu pārliecināta, ka mēs ar G7 un citiem galvenajiem partneriem pavisam drīz apstiprināsim globālos cenu griestus Krievijas naftai. Mēs nerimsimies, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi Putinu un viņa nelikumīgo un barbarisko karu," sacīja Leiena, taču viņa nesniedza plašāku informāciju par topošajām sankcijām.

ES oktobrī apstiprināja astoto sankciju kārtu, kas ietvēra jaunus ierobežojumus tirdzniecībai ar tēraudu un tehnoloģiju produktiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.

"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.

Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.

27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Eiropas Komisija (EK) vēlas ierobežot energouzņēmumu pārmērīgos ienākumus, kurus tie gūst, pateicoties strauji pieaugušajām elektrības cenām, trešdien paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, šobrīd gūst "milzīgus ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši un kurus tie nevar reinvestēt", sacīja Leiena.

"Šobrīd ir pienācis laiks, lai patērētāji gūtu labumu no zemu oglekļa dioksīda emisiju avotiem ar zemām izmaksām, piemēram, atjaunīgajiem energoavotiem," skaidroja Leiena.

"Tāpēc mēs ierosināsim pārvirzīt šo negaidīto peļņu, lai atbalstītu apdraudētos cilvēkus un uzņēmumus," teica EK prezidente.

Elektroenerģijas cenu ES nosaka dārgākais tās ražošanai nepieciešamais enerģijas avots, proti, elektroenerģijas cenu kāpumu nosaka elektrostacijas, kas elektroenerģijas ražošanai sadedzina dārgu gāzi.

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, 5.septembrī intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem nofinansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027.gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā gadā 23 reizes izmantojusi privātās lidmašīnas, ievērojami apsteidzot pārējos 27 Eiropas Savienības (ES) komisārus.

Saskaņā ar datiem, kas saņemti uz Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Martina Širdevana pieprasījumu un nonākuši aģentūras DPA rīcībā, EK locekļi kopumā 2023.gadā veikusi tikai 29 šādus lidojumus.

Saskaņā ar ES komisāru uzvedības kodeksu privātās lidmašīnas var tikt izmantotas rikai ārkārtējos gadījumos.

Piemēram, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pērn ar privātām lidmašīnām lidojis tikai divreiz.

Saskaņā ar fon der Leienas lidojumu sarakstu 2023.gadā viņa trīsreiz ar privāto lidmašīnu lidojusi no Briseles uz Strasbūru, lai gan abas pilsētas savieno dzelzceļa līnija un brauciens ar vilcienu prasa tikai piecas stundas, žurnāla "Der Spiegel" trešdien publicētajā intervijā norāda Širdevans.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Eiropas Komisija (ES) trešdien ierosinājusi piemērot sankcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, trim bankām un virknei amatpersonu.

"Krievija turpina nest nāvi un iznīcību Ukrainai. Tā tīši uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Bet mēs esam Ukrainas pusē, un mēs liksim Krievijai samaksāt par tās cietsirdību," uzsvēra Leiena.

Kopš Krievija februārī iebruka Ukrainā, ES ir piemērojusi Krievijai astoņas sankciju kārtas, tai skaitā sankcijas naftas eksportam.

Jaunas sankciju kārtas piemērošanai nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana.

Leiena sacīja, ka ES apsvērs iekļaut "melnajā" sarakstā vēl gandrīz 200 personas un uzņēmumus, tai skaitā militārpersonas, ministrus un aizsardzības nozares uzņēmumus.

EK ierosinājusi piemērot sankcijas arī trīs bankām, tai skaitā Krievijas Reģionālās attīstības bankai. ES apsver arī aizliegumu piegādāt Krievijai un Irānai bezpilota lidaparātu dzinējus.

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Eiropas Savienība (ES) aizliegs luksusa preču eksportu uz Krieviju, piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs aizliegsim jebkādu ES luksusa preču eksportu no mūsu valstīm uz Krieviju, kas būs tiešs trieciens Krievijas elitei," paziņoja Leiena.

"Tiem, kas uztur Putina kara mašīnu, vairs nevajadzētu baudīt savu grezno dzīvesveidu, kamēr bumbas krīt uz nevainīgiem cilvēkiem Ukrainā," norādīja EK prezidente.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Rietumi uz to reaģējuši ar bargām ekonomiskajām sankcijām un neskaitāmi uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Krievijas tirgus.

Vašingtonas un Briseles saskaņotā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā padarījusi Krieviju par valsti ar vislielākajām sankcijām pasaulē. Krievijas rublis atrodas brīvajā kritienā, saasinot jau tā lielo inflāciju un izraisot bailes par parādu nemaksāšanu.

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.

Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.