Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 17.oktobrī iesniedza Saeimas priekšsēdētājai vēsturisku portfeli ar sabrukuma stāvoklī esošo valsts autoceļu un tiltu sarakstiem un nolietojuma aktiem, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Uzņēmumā Somdaris izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados - laikā, kad lielākā daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēto pēdējo reizi.
Jau pērn LCB iepazīstināja Saeimas deputātus ar 61 valsts ceļa un tilta nolietojuma aktu, aicinot ikvienu valdošās koalīcijas deputātu kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem «krusttēvu» un panākt sava «krustbērna» izārstēšanu (remontu).
«Mēs apkopojām šīs ceļu būves sezonas rezultātus, un patīkami pārsteidza, ka veseliem 24 procentiem deputātu uzticētie objekti beidzot ir sagaidījuši finansējumu remontdarbiem. Nedomāju, ka tas ir noticis nejauši - gan jau arī deputāti situācijas uzlabošanā ir pielikuši savu roku. Paldies viņiem par to! Es arī ceru, kā nākamgad viņi būs ne mazāk ražīgi, panākot jau citu ceļu posmu un tiltu remontdarbus. Diemžēl 74 procenti deputātu ir snauduši «murkšķa miegā», un ceļu sakārtošana viņus nav interesējusi vai arī nav bijusi viņu spēkos,» rezumē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Portfelī uz Saeimu nogādāti divi saraksti - «baltais,» kurā ir to deputātu vārdi, kas pagājušajā ceļu būves sezonā panāca sev uzticēto objektu remontus, un «melnais» ar to deputātu uzskaitījumu, kuriem tas nebija pa spēkam.
Tāpat portfelī ir ievietotas vēstules katram likumdevējam, aicinot viņu arī nākamgad uzņemties «krustvecāka» pienākumus par kādu ceļu posmu vai tiltu.
Vēstulē, kas adresēta Saeimas priekšsēdētājai, ir izteikti LCB priekšlikumi, kuru īstenošana nepieciešama, lai uzlabotu situāciju ceļu būves nozarē.
Tāpat LCB atgādina, ka Eiropas Savienības fondu finansējums, kas pēdējos 15 gadus ir aizvietojis valsts budžeta asignējumus Latvijas ceļu būvju un remontu finansēšanai, beigsies jau 2018. gada beigās. Tas nozīmē to, ka, ja ceļu būves nozarei netiks rasts cits finansējums, nozarei draud sabrukums, ceļi netiks remontēti pat esošajā apjomā, kas jau tagad ir nepietiekams un nespēj apturēt autoceļu pakāpenisku sabrukšanu, bet ceļu būves uzņēmumi būs spiesti apturēt darbību. Savukārt uzņēmumu darbiniekiem draud bezdarbs, kā rezultātā būtiski palielināsies sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi.