Tas licis LB pārskatīt arī kopējo šī gada IKP prognozi, tomēr viņš uzsver, ka Liepājas metalurga finanšu problēmu negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var izrādīties lielāka vai mazāka nekā šobrīd sagaidām. Ja Liepājas metalurgā tomēr jau šogad atsāks ražošanu, tas labvēlīgi ietekmētu arī IKP izaugsmi. Turklāt nevar izslēgt varbūtību, ka, sagaidot eiro ieviešanu, daļa iedzīvotāju steigs veikt dažādu ilglietojamo preču iegādi vēl šī gada nogalē, tādējādi pārceļot daļu no patēriņa no nākamā uz šo gadu, atbilstoši palielinot arī IKP izaugsmi šogad un mazinot to nedaudz nākamgad.
Līdz ar to LB šogad prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, salīdzinot ar 3,6% prognozi iepriekš.
Runājot par inflāciju, LB norāda, ka gada otrajā pusē inflācijas rādītāji varētu būt nedaudz augstāki nekā gada pirmajos mēnešos, taču šobrīd nav bažu par strauju inflācijas kāpumu nākotnē. Pirmkārt, līdz šim darba samaksa ir augusi līdz ar darba ražīgumu. Līdzīgu attīstību šajā ziņā centrālā banka sagaida arī pārskatāmā nākotnē līdz šī gada beigām. Otrkārt, pagaidām lēnā kreditēšanas attīstība arī nerada bažas par jaunu strauja patēriņa kāpumu, kas varētu apdraudēt cenu stabilitāti valstī, uzsver I. Rimšēvičs.
Ņemot vērā zemākas pārtikas, gāzes un siltumenerģijas cenas nekā gada sākumā prognozēts, kā arī paredzamo cenu dinamiku gada otrajā pusē, LB šā gada inflāciju prognozē 0,7% līmenī (iepriekšējā prognoze bija 1%.)
