Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šodien publicētais ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi kārtējo reizi apliecina, ka šogad mūsu valsts ekonomikas izaugsme būs vāja, vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro novērtējumu Latvijas IKP salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,4% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada otro ceturksni IKP audzis par 0,7% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem.

IKP izaugsmi otrajā ceturksnī nodrošināja labie apstrādes rūpniecības rezultāti, proti, ir kāpums par 7% salīdzinājumā ar 2015.gada otro ceturksni pēc neizlīdzinātiem datiem. Taču izaugsmi joprojām ierobežoja būvniecības apjomu straujais sarukums - kritums ir par 22%.

Šodien publicētie IKP dati apliecina, ka iepriekš paustās bažas par ekonomikas atdzišanu ir materializējušās, secina Kasjanovs. Viņš norāda, ka ekonomikas atdzišanu šā gada pirmajā pusgadā daļēji var skaidrot ar Eiropas Savienības (ES) fondu cikla pārrāvumu, kā rezultātā mazinājusies gan būvniecības, gan investīciju aktivitāte. Iepriekš pastāvēja cerības, ka aktivitātes pieaugumu varēs redzēt jau otrajā ceturksnī, tomēr dati liecina par pretējo.

Patlaban pieejamā informācija liecina, ka daļā ES programmu «papīri» ir sakārtoti, sākas to darbība, izsludināti iepirkumi, kas gada otrajā pusgadā kaut kādā mērā atspoguļosies arī ekonomiskajā aktivitātē. Tomēr ar to nepietiks, lai «sasmeltu līdz šim izlieto ūdeni», raksta Kasjanovs. Šis laiks ļoti labi norāda uz to, cik Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga ir ES fondu plūsma. Pagaidām nav zināms, vai ir veiktas būtiskas iepriekšējo ceturkšņu datu revīzijas, bet, ja pieņem, ka tādu nav un ka IKP pilnais novērtējums būs tuvs ātrajam novērtējumam, tad paredzamā 2016.gada IKP izaugsme būs 1,5-2% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, vērtē Latvijas Bankas ekonomists. Viņš mudina arī ņemt vērā, ka britu referenduma rezultātā radītās sekas (nenoteiktības pieaugums, valūtas kursu zaudējumi) Latvijas ekonomiku ietekmē, sākot no trešā ceturkšņa.

Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka CSP publicētie dati ir vēl viens trauksmes zvans attiecībā arī uz nākamā gada budžeta veidošanas procesu. Veidojot nākamā gada budžetu, ir jāņem vērā, ka ekonomika šogad attīstās ievērojami vājāk, nekā prognozēts, aicina Kasjanovs.

IKP datu pilnais izvērsums, kas iekļaus informāciju par nozaru attīstību, IKP izlietojuma un ienākuma aspektu, tiks publicēts 31.augustā. Tad arī varēs detalizētāk spriest par tiem faktoriem, kas ekonomikas salīdzinoši vājo attīstību noteica otrajā ceturksnī, un tās nākotnes perspektīvām, rezumē ekonomists.