Kā iepriekš vēstīts, Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista Helmuta Baldera Sildedža prasību pret SIA “Ezerkauliņi Agro” valdes priekšsēdētāju Kasparu Brunovski par izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Tiesa nosprieda piedzīt no Brunovska visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 eiro un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 eiro apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā 

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un...

Kā noskaidrojies, uzreiz pēc sprieduma pieņemšanas Brunovskis uzsācis veikt aktīvas darbības, lai atbrīvotos no savas mantas. Tika konstatēts, ka Brunovskis ir noslēdzis dāvinājuma līgumu par vienīgā sev piederošā nekustamā īpašuma dāvināšanu, kas ir tipiska negodprātīgu parādnieku darbība, lai izvairītos no sprieduma izpildes.

No Brunovska piedzen 4,2 miljonu eiro parādu par labu Helmutam Balderim – Sildedzim 

Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista...

Par mantas nobēdzināšanu nolūkā izvairīties no saistību pildīšanas Krimināllikuma 220. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. Brunovskis, kurš ir arī partijas “Vienotība” deputāts Salaspils domē, jau iepriekš notiesāts par negadījumu, kura rezultātā gāja bojā divi cilvēki. Uzzinot par Brunovska veikto mantas nobēdzināšanu, Balderis nekavējoties vērsās tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lūdzot apķīlāt Brunovska kontus un mantu – kapitāla daļas viņam piederošajos uzņēmumos un nekustamo īpašumu.

Ar Zemgales rajona tiesas lēmumu pieteikums tika apmierināts. Tiesa lēma apķīlāt Brunovska kontus kredītiestādēs. Tomēr tika konstatēts, ka Brunovskis jau bija paspējis kontus iztukšot, un tajos kopā atrodas naudas līdzekļi vien 8 eiro apmērā. Tāpat tiesa lēma apķīlāt Brunovskim piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA “Ezerkauliņi”, SIA “Lēdmanes lauki”, SIA “Ķeizarsils”, SIA “Mežodiņi”, SIA “Ezerkauliņi Agro”.

Kapitāldaļas Brunovskis vēl nebija paspējis nobēdzināt, un tās ir izdevies apķīlāt, norāda H.Balderis - Sildedzis.

Jāmin, ka Balderis vēl pirms vērsās ar prasības pieteikumu tiesā par aizdevuma atmaksu, lūdza tiesai piemērot prasības nodrošinājumu pret Brunovski pirms prasības celšanas, paredzot, ka Brunovskis veiks darbības, lai nobēdzinātu mantu. Tomēr šis pieteikums tika noraidīts, kas deva Brunovskim iespēju mantu nobēdzināt.

H.Balderis - Sildedzis aicina ziņot par Kaspara un Kristīnes Brunovsku aizdomīgām darbībām, kas varētu būt vērstas uz SIA “Ezerkauliņi Agro” vai SIA “Ķeizarsils” aktīvu slēpšanu vai atsavināšanu par pazeminātu cenu.

Ieviešot uzņēmuma Fleet Complete veidoto maršrutēšanas sistēmu kooperatīva sabiedrība Baltijas dārzeņi spējusi īsā laikā sakārtot piegādes atbilstoši izvirzītiem mērķiem, db.lv apliecina uzņēmuma loģistikas vadītājs Egils Pļavnieks.

“Uzdevums bija palīdzēt mūsu klientam plānot un organizēt maršrutus pirms piegādes veikšanas, izveidot sistēmu, kas paredz autovadītāju iepriekšēju informēšanu par gaidāmajiem uzdevumiem, kas galarezultātā noved pie ātrākā piegādēm, uzlabotas klientu apkalpošanas un efektīvāka darba,” par piegādāto produktu KS Baltijas Dārzeņi informēja Fleet Complete Pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

Praktiskais ieguvums

Ieviešot Fleet Complete maršrutu plānošanas sistēmu KS Baltijas Dārzeņi spēja pilnveidot piegādes procesu. E. Pļavnieks norādīja, ka sākotnēji bija nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu piegādes bez nenoteiktības, bez minējumiem par to, kā darbs notiks pēc brīža un tieši to piedāvāja Fleet Complete izstrādātā maršrutēšanas sistēma.

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Noslēdzies KS "Baltijas Dārzeņi" izsludinātais iepirkums par gurķu iepakošanas līnijas automatizāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums skaidro, ka iepirkuma mērķis ir veikt automatizētu uz paletēm novietotu kastu ar gurķiem depaletizāciju, gurķu pieņemšanu, izbēršanu, izretināšanu un vienlaicīgu padevi divām esošām gurķu iepakošanas iekārtām.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA "Peruza". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 197,75 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 1.decembris.

KS "Baltijas dārzeņi" vēl nav iesniedzis 2019.gada darbības pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 22,377 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, apgrozījums pieauga par 237 tūkstošiem eiro. Uzņēmums gan 2018.gadu noslēdza ar 380,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

KS Baltijas dārzeņi izsludinājusi vairākus konkursus iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 105 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties dārzeņu iepakošanas iekārtu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 6.oktobrim.

Tāpat uzņēmums par 78 tūkstošiem eiro vēlas pirkt organiskā mēslojuma izkliedes un pārvadāšanas iekārtu.

Nupat noslēdzies arī uzņēmuma iepirkums par dārzeņu transportēšanas iekārtas – trīs elektrisku hidraulisku pašgājējratiņu iegādi.

Uzņēmums tos par 17,2 tūkstošiem eiro pirks no SIA A.M. Ozoli.

Kompānija izsludinājusi iepirkumu par dārzeņu pirmapstrādes telpu atjaunošanu. Paredzamā līgumcena ir 260 tūkstoši eiro un darbus plānots veikt līdz šā gada 10.decembrim.

2005. gada nogalē tika izveidota kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, kas veic dārzeņu iepirkumu, konsultē audzētājus, plāno audzējamo kultūru apjomus un šķirnes. Patlaban tā apsaimnieko vairāk nekā 2500 ha lauksaimniecības zemes, gadā izaudzē 50000 tonnas produkcijas un nodrošina 380 darbavietas.

Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, piemērojot pazeminātu nodokļa likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, raisa vismaz trīs jautājumus: kādēļ izvēlētas tieši šīs pārtikas produktu grupas; vai Latvijā tiek piemērotas vienlīdzīgas konkurences pamatprincipi; cik godīga ir un bija šī lēmuma pamatojuma komunikācija?

Samazināto PVN likmi paredzēts piemērot tikai mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Pamatojums – samazināt šo produktu cenas, lai palielinātu to apjomu ikdienas uzturā, jo augļi un dārzeņi ir veselīgi. Nenoliedzami, taču tikpat veselīga, piemēram, ir arī auzu pārslu putra. Attiecīgi nevaru piekrist tam, ka lēmums rāda rūpes par veselīgu produktu patēriņu.

Mūsuprāt, valstī vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un vienādai attieksmei pret visiem pārtikas nozarē strādājošajiem. Nedrīkstētu pastāvēt konkrētu nozaru protekcija. Ilgtermiņā valsts interesēs ir veicināt, lai cilvēki izvēlas veselīgākus pārtikas produktus. Vienlīdzības zīmi starp visām valstīm nevar likt, bet kāpēc mēs nesekojam, piemēram, Somijai, kur samazināta PVN likme ir pārtikas produktiem, nevis izceltām produktu grupām?

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Vecrīgā atklāta picērija Pizza Hut, trešdien informēja Kentucky Fried Chicken un Pizza Hut reģionālais vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Zandersons.

Picērijas izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

K. Zandersons uzsvēra, ka, atverot Kentucky Fried Chicken, franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons sacīja, ka kopējais investīciju apmērs plānots miljons eiro. Kentucky Fried Chicken pirmā restorāna izveidē ieguldīti 250 tūkstoši eiro un arī Pizza Hut izveidē – tikpat, tādēļ pagaidām rezervē paliek pusmiljons eiro. Nākotnē paredzēts turpināt restorānu attīstību, taču sīkāku informāciju K. Zandersons neizpauda.

Pizza Hut galvenā iezīme ir picas, kas gatavotas pēc amerikāņu tradīcijām un ceptas īpašā pannā. Ņemot vērā franšīzes kompānijas nosacījumus, saldētā mīkla picas pamatnei tiek vesta no Francijas, savukārt dārzeņi – no Polijas.

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Piena pārstrādes uzņēmums un saldējuma ražotājs Food Union parakstījis vienošanos, lai iegādātos Rumānijas otro lielāko saldējuma ražošanas kompāniju Alpin57Lux, tādējādi paplašinot savu darbību Centrālaustrumu Eiropā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ar šo darījumu Food Union valstis savai ražošanas un tirdzniecības ģeogrāfijai līdztekus Baltijas reģionam, Ziemeļvalstīm, NVS un Tālajiem Austrumiem pievieno arī Eiropas Centrālaustrumu valstis.

Šobrīd Food Union grupā jau ietilpst septiņi uzņēmumi – Rīgas piena kombināts, Rīgas Piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā, Isbjørn Is Norvēģijā un Alpin57Lux Rumānijā.

«Mani patīkami pārsteidz modernās tehnoloģijas un infrastruktūra, kā arī produktu portfelis, kāds ir Alpin57Lux rīcībā. Tas ir labi pārvaldīts bizness, ko vada spēcīga ģimene un profesionāļu komanda.. Mūsu pieredze piena pārstrādes un saldējumu biznesā, kā arī reģionālā pozicionēšana palīdzēs nodrošināt turpmāku Alpin57Lux labklājību,» norāda Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Latvijā nepieciešams pārskatīt un sakārtot zaļā publiskā iepirkuma jautājumus, konferences "Kooperācijā spēks: Sadarbība nākotnes lauksaimniecībai" diskusijā pauda dažādu kooperatīvu pārstāvji.

Kā norādīja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs, lai kooperatīvi varētu nodrošināt vietējo tirgu ar produktiem, nepieciešams sakārtot publisko iepirkumu jautājumus. Latvijā dažādās iestādēs, tostarp pašvaldību iestādēs, skolās, bērnudārzos, slimnīcās, cietumos un armijā ir liels pārtikas patēriņš, kuru galvenokārt būtu jāveido vietējai produkcijai.

Viņš arī minēja, ka Latvijā vienam kooperatīvam ir grūti apgādāt visu Latviju, jo piegādes apjomi var būt nelieli, kas sadārdzina loģistikas izmaksas, tāpēc ir svarīgi ieviest īsās piegādes ķēdes, lai veidotos lokālie kooperatīvi, kas apgādātu vietējos patēriņa punktus.

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

KS Baltijas dārzeņi izsludinājusi iepirkumus vairāku iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmuma iepriekš izsludinājis vienu iepirkumu vairāku iekārtu iegādei, taču nav saņemti piedāvājumi no piegādātājiem, un tagad izsludināti divi atsevišķi konkursi.

Kompānija vēlas iegādāties dārzeņu pirmapstrādes iekārtu - burkānu mizošanas un sagriešanas līniju. Paredzamā līgumcena iepirkumā ir 70 tūkstoši eiro.

Savukārt par 170 tūkstošiem eiro uzņēmums vēlas iegādāties burkānu salmiņu hidrogriešanas līniju.

Piedāvājumi pretendentiem jāiesniedz līdz 1.septembrim, bet iekārtas jāpiegādā līdz 30.decembrim. Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums Sanitex šonedēļ uzsāk specializētā veikala PROMO Cash&Carry būvniecību Liepājā, Parka ielā 11. Šis būs jau piektais šāda tipa veikals PROMO Cash&Carry tirdzniecības tīklā un vienīgais Kurzemes reģionā.

Līdz ar veikala atklāšanu, kas paredzēta 2017. gada pavasarī, Liepājas pilsētā tiks nodrošinātas aptuveni 35 jaunas darba vietas, stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele. Veikala izveidē plānots ieguldīt 3.3milj. eiro, piebilst PROMO Cash&Carry mārketinga vadītāja Irina Cvetkova.

Vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā tirdzniecības zālē tiks izvietotas aptuveni 12 000 dažādas preces – pārtikas preces, atdzesēti un saldēti produkti, augļi, dārzeņi, dzērieni, profesionālā ķīmija, trauki, dzīvnieku barība, plašs vīna un stipro alkoholisko dzērienu klāsts, kā arī Premium klases produkti, kā piemēram, dažādu valstu garšvielas, eksotisko dzīvnieku gaļas produkti, saldēti konditorejas izstrādājumi, arī bezglutēna, vairāk kā 100 craft alus veidi no visas pasaulēs un daudzas citas preces pilnam biznesa nodrošinājumam.

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.