Gaisa piesārņojuma monitoringa dati par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda – gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem un vecumam, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Kā atzīst Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš, mūsu valstī ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, un, jo vecāks ir automobilis, jo videi nedraudzīgāks tas kļūst.
Pašlaik Latvijā uz autoceļiem un ielās ir mazliet vairāk par 600 tūkstošiem vieglo pasažieru un vieglo komercautomašīnu ar izietu tehnisko apskati un iegādātu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, lielākā daļa pieder privātpersonām vai arī privātpersonas ir to lietotājas.
«Uzņēmumi savus autoparkus cenšas uzturēt relatīvi jaunus tā iemesla dēļ, ka tikai jauns automobilis izmaksu ziņā var būt efektīvs. Līdz piecu gadu vecumam Latvijā ir 7–8% no visa autoparka, līdz 10 gadu vecumam – nepilni 30%, līdz 15 gadu vecumam – puse, un otra puse ir par 15 gadiem vecāki spēkrati,» stāsta Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš un turpina: «Eiropā līdzīga vecuma un struktūras autoparki ir arī attīstītajās valstīs, piemēram, Skandināvijā, it īpaši tās ziemeļos. Skandināvijā ir ļoti liels jaunu auto nodokļu spiediens, tāpēc autoparks ir relatīvi vecs. Taču atšķirībā no Skandināvijas mūsu vecais autoparks diemžēl tiek slikti uzturēts.»
Latvijas autoparka vidējais vecums ir 12,9 gadi, tāds tas ir arī Skandināvijā. Kā norāda I. Rūtiņš, būtiskākā mūsu atšķirība no citu valstu autotransporta īpašniekiem saistīta ar attieksmi pret spēkrata uzturēšanu un ekspluatāciju, proti, Latvijā necenšas ieguldīt līdzekļus automobilī, bet izmantot tā esošo resursu un problēmu gūzmu pārcelt uz nākamo auto īpašnieku. «Automobilī tiek ieguldīts tikai pats minimums, lai ar to varētu iziet tehnisko apskati un kaut minimāli saglabāt tirgus vērtību,» autoīpašnieku attieksmi raksturo I. Rūtiņš. Taču tā nav vienīgā problēma, kas vecu un nodzītu automašīnu padara videi arvien nedraudzīgāku, izmaksu ziņā neefektīvāku.
I. Rūtiņš norāda uz vēl kādu mūsu auto ekspluatētājiem raksturīgu paņēmienu: «Latvijā turklāt arī tiek «ravētas» ārā dažnedažādas sistēmas, ko autoražotājs automobilī ir iebūvējis, lai samazinātu degvielas patēriņu, izmešu un trokšņu līmeni.» Šīs sistēmas ar gadiem nolietojas, un tās būtu jāatjauno. Tā kā Latvijā ievedam vidēji 10 gadu vecus automobiļus, lielai daļai auto – atkarībā no ražotāja, modeļa, iepriekšējās ekspluatācijas parametriem – šīs sistēmas savu pirmo dzīvi jau nodzīvojušas. «Būtībā var teikt, ka 10 gadu vecumu sasniedzis auto savu pirmo dzīvi pilnībā ir nodzīvojis un, lai to atgrieztu atpakaļ tajā tehniskajā stāvoklī, kādu ir paredzējis ražotājs, nepieciešamas pamatīgas investīcijas. Taču ir virkne auto sistēmu, kuras var arī nebūt – piemēram, tā saucamā EGR jeb atgāzu recirkulācijas sistēma, kā arī kvēpu filtri izplūdes sistēmā automašīnām ar dīzeļdzinēju. Latvijā arī bez šīm sistēmām automobilis būs atbilstošs dalībai ceļu satiksmē,» skaidro I. Rūtiņš.
Plašāk lasiet rakstā Latvijas vecais autoparks nav videi draudzīgs pirmdienas, 10.augusta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu