Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, informē EM.

Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.

Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viņa norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Atzīmēti spāru svētki Stradiņa slimnīcas jaunajai ēkai 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa ēkai uzlikts spāru...

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informē Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar "Velves" pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu "Velvi", Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

"Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Lai pabeigtu Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" (NMVsk) ēkas pārbūves darbus, Kultūras ministrija (KM) plāno piesaistīt 2,3 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam,* projekta īstenošanas termiņu pagarinot līdz nākamā gada 31.decembrim.

Ēkas pārbūve tiek veikta NMVs struktūrvienības "Jāņa Rozentāla mākslas skola" darbības nodrošināšanai. Būvdarbi tika uzsākti 2021.gada nogalē. Kritisku ietekmi uz būvdarbu izpildi radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas pēc 2022.gada 24.februāra, kā rezultātā būvdarbu veicējam radās būtiskas finansiālās grūtības būvdarbu līguma izpildē. Lai arī NMVsk aktīvi iesaistījās dažādu risinājumu meklēšanā, tai skaitā, bet ne tikai, vienojoties par kara izraisītā sadārdzinājuma kompensēšanu, būvnieks nespēja nodrošināt būvdarbu veikšanu un sāka pieļaut būtiskus būvdarbu līguma pārkāpumus, kā rezultātā 2023.gada sākumā Skola līgumu izbeidza. Būvnieks nesadarbojās ar Skolu izpildīto būvdarbu un dokumentācijas nodošanā, līdz ar to Skola bija spiesta organizēt būvnieka veikto būvdarbu apjoma un kvalitātes ekspertīzi, kas savukārt iekavēja atlikušo būvdarbu iepirkuma izsludināšanu.

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi līgumu par 1,75 miljoniem eiro ar būvuzņēmumu SIA “AIMASA” par neatliekamo būvdarbu veikšanu, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas nesošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes nodrošināšanai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai nekavējoties nodrošinātu rekonstrukcijas būvdarbu nepārtrauktību un ēkas drošību, būvuzņēmums tika izraudzīts sarunu procedūrā. Būvuzņēmumam SIA “AIMASA” sešu mēnešu laikā ir jāveic neatliekamo būvdarbu izpilde, tostarp pamatu pastiprināšana, izbūve un ēkas nesošo konstrukciju izbūve saskaņā ar būvprojekta risinājumiem.

“Sarežģītajā situācijā, kas ir izveidojusies Valmieras Drāmas teātrī pēc līguma pārtraukšanas ar pilnsabiedrību “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”), mēs darām visu, lai rekonstrukcijas darbi turpinātos iespējami ātri. Neatliekamajiem darbiem risinājums jau ir rasts, tagad gatavojamies atlikušo būvdarbu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā iepirkumam,” informē Gavrilova.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Ministru kabineta 12.aprīļa sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi izstrādātā būvkomersantu klasifikācijas kārtība, kurā noteikti būvkomersantu klasifikācijas kritēriji un to piemērošana, informē ministrija.

Būvkomersantu klasificēšanu kā pozitīvu praksi iniciēja būvniecības nozares pārstāvji Būvniecības likuma un Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju izstrādes gaitā. Klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu un skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālo prasmju, pieredzes un kompetenču novērtēšanai būvdarbu iepirkumos.

Līdzīgi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas regulējumam, MK noteikumos ietvertā būvkomersantu (būvētāju) klasifikācija tiks veikta trīs kritēriju grupās: profesionālās darbības, finansiāli ekonomiskajos, kā arī ilgtspējas kritērijos.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.