Pēc Lieldienām (3. aprīlī) latviešu modes un dzīvesveida veikals Paviljons atklās savu otro veikalu, kas atradīsies Rīgas centrā

«Otra veikala atvēršana, pareizāk sakot, veikala Rīgas centrā atvēršana mūsu plānos jau bija ilgu laiku. Viens no mūsu mērķiem ir īpašas iepirkšanās vietas – konceptveikala – izveide, kas būtu vietējo klientu lepnums un ārvalstu klientu galamērķis. Tāpēc atrašanās centrā likās ļoti būtiska, lai tuvotos mērķim,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, veikala Paviljons līdzīpašniece.

Pēc klientu iepirkšanās paradumu izpētes un izmēģinājuma pop-up veikala atvēršanas ziemā, uzņēmums pārliecinājās, ka klientūra esošajā Paviljonā, kas atrodas t/c Domina, un plānotajā veikalā Rīgas centrā pārklājas minimāli, tāpēc, izveidojot nedaudz atšķirīgus piedāvājumus abiem veikaliem, Paviljons varētu apmierināt vairāk klientu vēlmju nekā atrodoties tikai vienā vietā.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Šodien sākas 18. Rīgas modes nedēļa. Tās laikā savas 2013./2014. gada rudens/ziemas sezonas kolekcijas prezentēs Latvijas vadošie dizaineri un zīmoli - Natālija Jansone, Žanete Auziņa, Anna LED, Aleksandrs Pavlovs, Katya Katya Shehurina un NARCISS.

Modes nedēļas debitanti – Alexandra Westfal, Irina Skladnova un Nóló. Riga Fashion Week skašu programma tiks papildināta ar ārzemju modes mākslinieku kolekciju prezentācijām – Lietuvas dizaineres Ievas Daugirdaites, Igaunijas modes zīmola Pohjanheimo, Baltkrievijas zīmola lena tsokalenk un zīmola COMEFORBREAKFAST no Itālijas skatēm.

Jaunā modes dizainere no Lietuvas Ieva Daugirdaite ir Viļņas Dizaina koledžas absolvente. Viņas kolekcija sastāv no trenčiem, kleitām, svārkiem un žaketēm. Dizainere, veidojot tērpus, daudz izmanto kažokādas, matētu un spīdošu ādu.

Jau zināms Latvijas modes interesentiem Igaunijas zīmols Pohjanheimo atkal piedalīsies Rīgas modes nedēļā. Jaunās kolekcijas tērpi ir veltīti luksusa stilam ikdienas dzīvē. Pohjanheimo zīmola filozofija ir balstīta uz skandināvu minimālismu ar akcentu uz detaļām.

«Otra veikala atvēršana, pareizāk sakot, veikala Rīgas centrā atvēršana mūsu plānos jau bija ilgu laiku. Viens no mūsu mērķiem ir īpašas iepirkšanās vietas – konceptveikala – izveide, kas būtu vietējo klientu lepnums un ārvalstu klientu galamērķis. Tāpēc atrašanās centrā likās ļoti būtiska, lai tuvotos mērķim,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, veikala Paviljons līdzīpašniece.

Pēc klientu iepirkšanās paradumu izpētes un izmēģinājuma pop-up veikala atvēršanas ziemā, uzņēmums pārliecinājās, ka klientūra esošajā Paviljonā, kas atrodas t/c Domina, un plānotajā veikalā Rīgas centrā pārklājas minimāli, tāpēc, izveidojot nedaudz atšķirīgus piedāvājumus abiem veikaliem, Paviljons varētu apmierināt vairāk klientu vēlmju nekā atrodoties tikai vienā vietā.

Vienlaikus ar jauno veikalu, Paviljonam ir jauna grafiskā identitāte un daži starptautiski zīmoli. «Lai gan mūsu saknes saistās tieši ar vietējo dizaina jaunumu izcelšanu, mēs lūkojamies arī ārpus Latvijas robežām un gribam parādīt, kas jauns un skaists top jaunajiem dizaineriem visā pasaulē,» teic E. Ceske.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Rīgas Modes nedēļas laikā zīmols Paviljons prezentēja savu rudens/ziemas 2015/16 kolekciju Y generation, kuras autore otro gadu pēc kāŗtas ir dizainere Līga Garda.

Jaunajā kolekcijā Paviljons turpina iesākto stāstu par Latvijas dizaina tradīciju meklējumiem ar mērķi nostiprināt jēdzienu «ziemeļu dizains».

Jaunās rudens/ziemas kolekcijs iedvesmas tēls ir brīvdabas pilsētnieks, kurš rod enerģiju dabas procesu un tehnoloģiju mijiedarbībā. Tā gars izteiksmīgi atspoguļojas deviņdesmito gadu popkultūrā un tiek pārnests sportiska stila adījumos.

Īpašu uzmanību zīmola dizainere pievērsusi Latvijas laikapstākļiem atbilstošiem materiāliem. Materiālos dominē mohēra, merino vilna, kašmirs, kas mijas ar ūdens necaurlaidīgiem un vēju aizturošiem sintētiskiem materiāliem. Viens no kolekcijas virsapģērbos dominējošajiem materiāliem ir mikro poliesters ar teflona impregnējumu, kas ir mitruma un netīrumu atgrūdošs, bet tai pat laikā satur elpojošu iekšējo kārtu.

Jau tuvākajā Latvijas modes un dizaina preču konceptveikals Paviljons plāno attīstīt tirdzniecību Vācijā, jo pop-up veikala Po Berlin mērķis par tirgus izpēti un alternatīvu piedāvāšanu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm ir sasniegts

Jūlijā Berlīnē darbojās īstermiņa jeb pop-up veikals Po Berlin, kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kas fokusējas tieši uz latviešu dizaineru darbiem. Veikals šajā formātā darbojās no jūlija līdz augusta vidum. Tas atradās tūristu iecienītajā Mittes rajonā – Torstrasse 161. Veikala komanda ar izvēlēto vietu un veikala darbību ir apmierināta.

«Izvēlētais rajons ir attaisnojis uz sevis liktās cerības. Saistībā ar apkārtesošajiem kaimiņiem – interesantiem konceptveikaliem, mākslas galerijām un tūristu iecienītām stilīgām kafejnīcām un bāriem – cilvēku plūsma šajā rajonā ir laba, turklāt šeit cilvēki nesteidzīgi pavada laiku, kas iepirkšanās vidi padara pievilcīgu,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, konceptveikala Paviljons līdzīpašniece.

Šarmanta, gaumīga un pilsētnieciski mierīga. Tā Tērbatas ielu raksturo DB aptaujātie uzņēmēji

Tērbatas iela vēsturiski ir viena no iecienītākajām tirdzniecības ielām Rīgā, taču aktivitāte savulaik aprāvās aptuveni krustojumā ar Ģertrūdes ielu, taču tieši pēdējos gados lielāka rosība manāma arī tālākajos kvartālos, līdz pat Matīsa ielai.

Vienā no Tērbatas un Stabu ielas stūriem atrodas koncepta veikals Paviljons, kura specializācija ir Latvijā radītu modes preču tirdzniecība. Ieejot tajā, rodas sajūta, ka tas pošas uz citu vietu, jo latviešu dizaineru apģērbus un aksesuārus tur vairs nemana. Paviljona īpašniece Elīza Ceske-Feldmane DB nomierina, sakot, ka šādas ekstremālas pārmaiņas ir tikai uz divām dienām, kad veikalā ir izvietota modes mākslinieka Bruno Birmaņa Nepieradināto relikviju izstāde. Veikalā ik pa brīdim tiek rīkotas dizaineru prezentācijas, bet tik vērienīgas pārmaiņas notikušas pirmo reizi. «Pirms trīs ar pus gadiem Tērbatas ielā atvērām PopUp veikalu, kas darbojās divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tas bija izmēģinājuma periods, lai, daudz neieguldot, saprastu, vai šāds veikala modelis būtu dzīvotspējīgs, kādi cilvēki apgrozās šajā rajonā. Secinājām, ka tā ir mūsu auditorija, un pēc tam tapa arī šis – lielāks veikals,» stāsta E. Ceske-Feldmane.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Jau pirmajās Venēcijas mākslas biennāles dienās no 6. – 8. maijam, kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, Latvijas paviljons ARMPIT piedzīvojis lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot atzinību, informē Latvijas paviljona pārstāve Marta Krivade.

Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: «Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.»

Vairāk nekā 80m2 plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Vakar īpašā pasākumā Rīgā plašākai publikai tika atrādīts Latvijas EXPO paviljons Astanā.

Pasākuma laikā klātesošie varēja vērot tiešraidi no Kazahstānas galvaspilsētas Astanas, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un izstaigāt ar tām mūsu paviljonu, kā arī iepazīties ar Squalio izstrādāto interneta platformu www.expolatvia.lv.

LASI ARĪ:

Latvijā atklāts Astanas Expo virtuālais paviljons

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākuma ietvaros šodien atklāts Latvijas nacionālais stends Ķīnas pilsētā Ninbo, kā arī Latvijas paviljons.

Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi – Yayoi aksesuāri, Munio Candela sveces, Libertu bērzu sulas dzirkstošais vīns, Nella Ulla saldumi, Rāmkalni sukādes, Pinumu pasaule, Baltic Dairy Farm produkti, 55 marites tējas u.c. Nacionālajā stendā Latvijas produkti būs apskatāmi un nogaršojami kopumā četras dienas.

Tāpat šodien tika atklāts Latvijas paviljons, kas ir ilgtermiņa izstāžu zāle, kur apskatāmi Latvijas produkti. Tajā šobrīd pārstāvētas Cido sulas, Rāmkalni sukādes, Nella Ulla šokolāde, dažādu uzņēmumu zivju konservi, an&angel dizaina trauki u.c. produkti. Šis paviljons tiks regulāri papildināts ar Latvijas produktiem un uzņēmēji var pieteikties savai dalībai tajā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Ozols vai četri gadalaiki - vienu no šīm idejām iemiesos Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, kuras pamattēma ir Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei.

Abi kandidāti kopumā no desmit projektiem izvēlēti Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā metu konkursā. Žūrijas komisijas loceklis - režisors Uģis Brikmanis - priecājas par samērā lielo pieteikumu skaitu, saistot to ar Latvijas paviljona tēmai paša izvēlētā moto - Dzīvības drava - rosinošo dabu, vēsta laikraksts Diena. To slavējot arī EM pārstāvji, uzskatīdami, ka šāda koncepcija Latvijai ļaus sevi prezentēt kā zaļā tūrisma galamērķi un nepiesārņotā vidē audzētu produktu izcelsmes valsti.

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.