Naturalizācijas pārvalde ir apkopojusi statistiku par pilsonības zaudēšanas procesu 2007.gadā. Pilsonības zaudēšana iespējama divos veidos, proti, atsakoties no pilsonības un pilsonību atņemot.

2007.gadā atteikšanās ceļā pilsonību ir zaudējušas 333 personas, tajā skaitā 65 nepilngadīgi bērni. Vairāk no LR pilsonības atsakās sievietes – 68 % no kopējā skaita. 141 persona, kas atteikusies no LR pilsonības, ir krievu tautības, 119 ir etniskie latvieši, 17 poļi, 13 baltkrievi un 11 ebreji. No LR pilsonības atteikušies arī etniskie ukraiņi, vācieši, lietuvieši, kurdi, albāņi, irākieši, itāļi, tatāri. 61% personu ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Atteikšanās no Latvijas pilsonības 142 gadījumos notikusi par labu Krievijas pilsonībai, 56 gadījumos – Vācijas, 30 gadījumos – Zviedrijas, 27 gadījumos – Baltkrievijas pilsonībai. Atteikšanās no Latvijas pilsonības 2007.gadā notika arī par labu Ukrainas, Norvēģijas, Izraēlas, ASV, Austrijas, Lietuvas, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Austrālijas, Beļģijas, Igaunijas, Īrijas un Nīderlandes pilsonībai. Etniskie latvieši 38 gadījumos atteikšanās procesā priekšroku devuši Krievijas pilsonībai, 21 gadījumā – Zviedrijas, 18 gadījumos – Vācijas pilsonībai.

Aizvadītajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 procentiem mazāk nekā 2011. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Lielāka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā – saņemts 151 iesniegums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī, kur 2011. gadā tika saņemti 174 iesniegumi, bet pērn – vairs tikai 95 iesniegumi.

PMLP norāda, ka no lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte pērn bijusi novērojama Alūksnē un Preiļos, kur neticis saņemts neviens naturalizācijas pieteikums.

Pārvalde norāda, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. Aizvadītajā gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Savukārt joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem.

Aizvien vairāk ārzemnieku naturalizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību, un starp šīm personām galvenokārt ir personas, kas atteikušās no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsonības.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 74% ir krievi, 13% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% no pilsonībā uzņemtajām personām ir pamata, 53% - vidējā, bet 23% - augstākā izglītība.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību iegūst arvien varāk ārzemnieku – tā, piemēram, otrdien, 19. februārī, ar valdības lēmumu Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 147 personas, tostarp 14 ārzemnieki, kas ir gandrīz 10% no kopējā naturalizēto personu skaita. Salīdzinājumam - pērn ik mēnesi naturalizēto ārzemnieku skaits nepārsniedza 5%.

Kopumā 18 no naturalizētajām personām ir nepilngadīgas un naturalizējušās kopā ar vecākiem. Šoreiz pilsonībā uzņemto ārzemnieku vidū ir arī divi dvīņu pāri - vecākajām dvīnēm ir 20 gadi, savukārt jaunākajām dvīnēm - divi gadi.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā otrdien, 6. novembrī, uzņemtas 142 personas, tai skaitā astoņas nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Lielākā daļa no Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem ir krievi (70%), 12% ir ukraiņi, 7% - baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

24% jauno pilsoņu ir pamata izglītība, 53% - vidējā izglītība un 21% - augstākā izglītība.

Vecākajai pilsones kārtā uzņemtajai kundzei ir 85 gadi, jaunākajam pilsonības pretendentam – drīzumā tiks svinēti seši gadi.

Lai saņemtu Latvijas pilsonību, astoņas personas ir atteikušās no savas iepriekšējās valsts pilsonības.

Kopumā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 139 611 personas. Rekordliels skaits pilsonību tika piešķirts 2005. gadā – 16 064, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi 1995. gadā – 984 pilsonības. Šā gada laikā pilsonībā naturalizācijas kārtībā stājušās 1 938 personas.

Saeimas deputāti šodien pēc vairākas stundas ilgām debatēm trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».

«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Ministru kabinets 25.septembra sēdē pieņēmis rīkojumu Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, kurā iekļauti 419 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 28 viņu nepilngadīgie bērni, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

No 391 pilsonības pretendenta 70% ir krievi, 13% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

22% pilsonības pretendentu ir pamata, 57%- vidējā, 19% - augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 126 288 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637; 2002.gadā - 9 844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007.gadā - 5 328 personas.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Pilsoņu diena jāsvin datumā, kas vienotu visus Latvijas pilsoņus. Tādēļ nav pieņemams īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna izteiktais priekšlikums Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā. G.Bērziņš uzskata, ka šādi priekšlikumi sabiedrības saskaņu Latvijā nevis veicina, bet ir sabiedrību šķeļoši.

O.Kastēns ir rosinājis Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā, jo šajā dienā 1995. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pirmajiem 103 pilsonības pretendentiem. Tomēr šis datums ir nozīmīgs tikai tiem Latvijas pilsoņiem, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā.

"Pilsoņu dienai jābūt visu Latvijas pilsoņu svētkiem, tādēļ tā būtu jāsvin datumā, kas nozīmīgs visiem Latvijas pilsoņiem, nevis tikai tiem, kas pilsonību ieguvuši naturalizējoties," uzsver G.Bērziņš.

Naturalizācijas pārvaldē izveidota darba grupa, kura izvērtē iespējamos datumus, kuros varētu tikt svinēta Pilsoņu diena. Daži no izvērtētajiem datumiem ir 5. septembris, kad 1919. gadā tika publicēts likums par pavalstniecību, 17.-18. aprīlis. kad 1920. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, 26. janvāris, kad 1921. gadā Latvija tika atzīta de iure un 15. februāris, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Šodien tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iepazinās ar darba grupas sagatavoto ziņojumu par Valsts valodas centra (turpmāk - VVC) un Naturalizācijas pārvaldes (turpmāk - NP) darbību un uzdeva darba grupai turpināt darbu pie abu iestāžu apvienošanas plāna izstrādes, izvērtējot turpmākās rīcības modeļus no finansiālā un nepieciešamo likumdošanas izmaiņu viedokļa.

Ziņojumā salīdzinātas abu iestāžu funkcijas un darbības rādītāji, secinot, ka NP funkcijās ietilpst pilsonības iegūšanas, atjaunošanas un zaudēšanas procesa nodrošināšana, kamēr VVC galvenokārt veic uzraudzības funkciju.

NP struktūru veido astoņas daļas, astoņas reģionālās nodaļas un 12 reģionālās filiāles, kā arī Informācijas centrs, Metodikas un eksaminācijas centrs un Priekšnieka birojs. VVC struktūru veido divas daļas, divas reģionālās nodaļas, 8 reģionālās filiāles, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija ar divām apakškomisijām.

No NP piešķirtajām 158 štata vietām pašlaik aizpildītas ir 132, no kurām 97 ir ierēdņu amati. Savukārt VVC nodarbina 24 darbiniekus, tostarp 15 ierēdņus. Ne NP ne VVC īpašumā vai valdījumā nav nodoti nekustamie īpašumi, un abas iestādes savu funkciju veikšanas nodrošināšanai nepieciešamās telpas nomā.

Rīt, 21.augustā, plkst.14.00 Jūrmalas pilsētas domē svinīgos apstākļos 12 jūrmalniekiem tiks pasniegti MK rīkojuma izraksti par Latvijas Republikas pilsonības iegūšanu.

Jaunos Latvijas pilsoņus sveiks Jūrmalas pilsētas domes un Naturalizācijas pārvaldes pārstāvji, kā arī jauno pilsoņu ģimenes un draugi.

Pēc svinīgās dokumentu saņemšanas tiks dots vārds jaunajiem pilsoņiem, kam sekos Jūrmalas pilsētas domes sarūpēts māksliniecisks sveiciens un šī nozīmīgā brīža iemūžināšana kopīgās fotogrāfijās.

Svinīga pilsonības dokumentu pasniegšana Jūrmalā jau ir kļuvusi par skaistu tradīciju. 2006.gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tika uzņemti 695 jūrmalnieki, tai skaitā 36 bērni vecumā līdz 15 gadiem, 651 krievs, 84 ukraiņi, 79 baltkrievi, 19 poļi, 12 ebreji, 9 lietuvieši, kā arī citu tautību pārstāvji.

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērn valsts budžetu papildinājusi ar 4,4 milj. Ls, kas iekasēti par dažādiem pakalpojumiem, tai skaitā pasu izsniegšanu un uzturēšanās atļauju noformēšanu ārzemniekiem.

Lielāko daļu no iekasētās summas jeb 2,6 milj. Ls veido nodeva par pases izsniegšanu. Vēl 1,3 milj. Ls pienesumu valsts budžetam ir devusi nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, savukārt valsts nodeva par informācijas izsniegšanu no Iedzīvotāju reģistra budžetā ienesusi 0,4 milj. Ls.

Valsts budžets pērn papildināts arī ar 31,17 tūkst. Ls, kas iekasēti par naturalizācijas iesniegumu izskatīšanu, bet vēl 1,26 tūkst. Ls ieņemti valsts nodevās par atteikšanās no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem noteikumos par Naturalizācijas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Naturalizācijas pārvaldes (turpmāk – NP) speciālisti, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Kā teikts grozījumu paskaidrojuma rakstā, minētie noteikumi nosaka pilsonības pretendentiem un citām fiziskām vai juridiskām personām sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumi izstrādāti ar mērķi precizēt NP sagatavoto poligrāfisko izdevumu un maksas pakalpojumu cenrādi, atbilstoši patlaban valstī esošajam vispārējam izmaksu pieaugumam.

Maksas pakalpojumi nav tieši saistīti ar iestādes funkciju izpildi, bet tie veicina pilsonības pretendentu iespējas iegūt nepieciešamo informāciju Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu kārtošanai. NP sniegto maksas pakalpojumu realizācijas rezultātā tiek atjaunoti mācību un metodisko materiālu izgatavošanai izlietotie iestādes budžeta līdzekļi un veidots naudas līdzekļu uzkrājums jaunu poligrāfisko izdevumu izdošanai.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Fasāžu atjaunošana" pieteiktie objekti.

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Ja ar samērīgu resursu ieguldījumu ir iespējams pastrādāt kādu nelietību, tā tiks pastrādāta. Tā arī šoreiz - kamēr Saeima un prezidents no viena gala ķimerējas ap referendumu rīkošanas nosacījumiem, kustība ar mānīgo nosaukumu Par vienlīdzīgām tiesībām no otra gala ir sekmīgi veikusi kārtējā absolūti nevajadzīgā referenduma parakstu vākšanas pirmo posmu.

Pašreizējās debates politiķu vidē ne vienmēr koncentrējas uz pareizo mērķi, un tas draud sarežģīto situāciju padarīt samocītu. Peferenduma «palaišanai» nepieciešamo parakstu skaits, uz ko ir ieciklējušies politiķi, ir kā tāds redzes defekts. Tas ir itin kā šoferis, kas pie stūres skatītos gan taisni, tomēr nevis uz ceļu (mērķi), bet gan uz vējstiklu (problēmu).

Ja mērķis ir spēcīga politiskā nācija, kuras ietvaros tiek iedrošināta dažādu etnisko grupu pastāvēšana, tomēr tās pamatā ir rūpes par vienu konkrētu zemi pasaulē, kur ir dabiskā vide latviešu tautas pastāvēšanai un attīstībai, tad arī šoreiz jautājums par desmit vai 150 tūkstošiem referendumam nepieciešamo parakstu ir sekundārs. Tas ir nozīmīgs, tomēr sekundārs. Primārais jautājums ir par pamatiem, uz kā te viss turas. Respektīvi, par to, kas noteikts Satversmē. Un, ja reiz valsts valodas un pilsonības jautājumi ir primāri, tad tur tiem arī ir vieta, bet tas, ka tie tur neatrodas, ir politiskā neizdarība.