Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā maizes ražošanas uzņēmumam Latvijas Maiznieks. Līdzekļi paredzēti jaunas saldētās produkcijas noliktavas ēkas būvniecībai Daugavpilī.

Daugavpilī jau atrodas uzņēmuma Latvijas Mazinieks esošā rūpnīca, taču, lai iegūtu vairāk vietas produktu uzglabāšanai un nodrošinātu operatīvāku piegādi tirdzniecības vietām, uzņēmums blakus esošajai rūpnīcai uzsācis jaunas noliktavas būvniecību.

Noliktava paredzēta saldētās produkcijas uzglabāšanai ar aptuveni 4000 palešu vietām, un tā būs aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, piemēram, mobilo palešu plauktu sistēmu un horizontālo automātisko pakošanas līniju maizes izstrādājumu fasēšanai. Šo investīciju projektu uzņēmums īsteno ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2 miljoni eiro, no kuriem Luminor bankas finansējums veido vairāk nekā 1,8 miljonus eiro.

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas eksportu uz Skandināvijas valstīm. Pirmais lielais pasūtījums Skandināvijas klientiem tiks izpildīts jau šī mēneša beigās. Gada laikā uz Skandināviju aizceļos vairāk nekā miljons ciabattu, informē uzņēmumā.

Iepriekšējo gadu 5,5 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ražotnes attīstībā un jaunas produktu līnijas izveidošanā vainagojušās panākumiem. Līdz ar pēdējo gadu investīcijām uzņēmuma ražošanas apjoms ir krietni palielinājies, tas ir ļāvis sekmīgi darboties ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. Veiksmīgo sadarbību ar Skandināviju ietekmējuši arī investīciju ieguldījumi kvalitātes prasību nodrošināšanā, to apliecina iegūtie ISO un BRC sertifikāti, kas šajās valstīs tiek vērtēti ļoti augstu.

2018. gadā A/S Latvijas maiznieks eksports ir pieaudzis par 39%. Arī turpmākajos gados plānots eksportu būtiski palielināt. «Mūsu eksporta attīstības plāni ir diezgan vērienīgi. Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 10 valstīm, un Skandināvija mūsu eksporta plānos ir nākamais stratēģiski svarīgākais reģions. Šo valstu tirgu pētām jau vairākus gadus, un prasības tajā ir ļoti augstas gan kvalitātes, gan apjomu ziņā. Esam neizsakāmi priecīgi, ka tagad arī Skandināvijas ģimenēs ēdīs Latvijā ražotu maizi,» jauno sadarbības līgumu komentē uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Ceturtdien, 6.septembrī, Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Igaunijas Biznesa kamera Latvijā pasniedza Livonijas balvas, ko saņēma SIA «Valmiermuižas alus» par veiksmīgu darbu Igaunijā un AS «Latvijas maiznieks» par sasniegumiem Latvijā.

Livonijas balvas ceremonijā piedalījās, balvas un sertifikātus pasniedza Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons, Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK pārstāvis Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

Livonijas balvas pirmo reizi pasniedza 2013.gadā, kad to iniciēja Igaunijā strādājošie Latvijas uzņēmēji, tādējādi rādot savu varēšanu un lieliskās idejas. Mērķis ir godināt abās valstīs strādājošu uzņēmumu atpazīstamību, konkurētspēju un aicināt sadarboties, lai rezultāti būtu pēc iespējas efektīvāki. Pirmo balvu saņēma Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums. Pērn Livonijas balvu saņēma AS «Balticovo» par veiksmīgu darbu Igaunijā, un AS «Tallink Latvija» par sasniegumiem Latvijā.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).