Citas ziņas

Latvijas iedzīvotāji naudas dēļ joprojām gatavi kļūt par narkokurjeriem un īstenot fiktīvas laulības

Lelde Petrāne,08.05.2014

Jaunākais izdevums

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām vieglprātīgi tic vieglas peļņas solījumiem un pat ir gatavi apzināti iesaistīties avantūrās, lai tiktu pie naudas. Šāds secinājums izriet no pēdējo gadu statistikas un to apstiprinājis arī sociālais eksperiments, kas tika veikts informatīvās kampaņas Ceļo droši ietvaros.

Kampaņas gaitā pie reklāmas dēļiem daudzās Latvijas pilsētās un ciematos un internetā tika izvietoti trīs veidu viltus sludinājumi, kuros tika piedāvāts darbs ārzemēs celtniecībā par neadekvāti augstu atlīdzību - 6000 eiro mēnesī, fiktīvās laulības par 2000 eiro un noslēpumains piedāvājums vest pār robežu sūtījumus par 2000 eiro, tieši nepasakot, ka iepakojumā būs narkotikas.

Divu nedēļu ilgās akcijas laikā uz sludinājumos norādītajiem tālruņiem piezvanīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Vislielākā interese bija par neadekvāti labi atalgoto darbu celtniecībā. Uz šo numuru pienāca 45% no visiem zvaniem. 27% zvanītāju interesējās par narkokurjera darbu un 28% - par iespēju noslēgt laulību ar ārzemnieku par pāris tūkstošiem eiro.

Šis eksperiments pierādījis, ka Latvijā vieglas peļņas tīkošana joprojām ir cieņā un cilvēki nereti neizvērtē visus draudus, ar kādiem var sastapties, iesaistoties avantūrā ar «darbā iekārtotājiem». Līdz ar šo akciju iesākta jauna informatīvā kampaņa Ceļo droši, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par cilvēktirdzniecības draudiem un Latvijas valstspiederīgajiem pieejamo palīdzību ārzemēs.

Kampaņa Ceļo droši tiek īstenota pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas Vadības partnerības ietvaros. Projekta ietvaros notiek vairāki pasākumi ar mērķi veicināt Latvijas valstspiederīgo informētību par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošu ceļošanu, kā arī brīdināt ceļotājus par iespējamiem riskiem - viltus darba piedāvājumiem, cilvēktirdzniecību, tajā skaitā fiktīvām laulībām un narkotisko vielu pārvadāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kašmiras krīzes dēļ atcelti avioreisi starp Eiropu un Taizemi. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, šobrīd nav informācijas, kādā apmērā tas skar Latvijas iedzīvotājus.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija komentē: «Ja ir radusies situācija, ka ir grūtības atgriezties Latvijā, pasažieriem ir jāsazinās ar aviokompānijām, ceļojumu aģentūrām, apdrošinātājiem, lai rastu alternatīvus risinājumus. Valsts sniedz konsulāro palīdzību, piemēram, ja personai nepieciešama repatriācija no konflikta vai katastrofas zonas, ja apdraudēta tās dzīvība, veselība, ja zudis ceļošanas dokuments un citās ārkārtas situācijās. Tāpat valsts patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var palīdzēt pēc notikušā, ja, piemēram, ceļojumu aģentūra neveic savus līgumā paredzētos pienākumus (nenodrošina atpakaļceļu). Cietušajiem tādā gadījumā jāvēršas PTAC. Līdz šim Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas konsulārais departaments nav saņēmis informāciju, ka radusies situācija būtu skārusi ceļotājus no Latvijas. Vienlaikus Konsulārais departaments ir ciešā saziņā ar Latvijas Tūrisma Aģentu un operatoru asociāciju (ALTA).»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.

Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija ir izplatījusi brīdinājumu par jauna nezināmas izcelsmes koronavīrusa uzliesmojumu Uhaņas pilsētā (Wuhan), Hubei provincē, tāpēc arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) aicina rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem.

Ceļotājus no Ķīnas, kuriem ceļojuma laikā vai pēc atgriešanās ir parādījušies minētās infekcijas simptomi (drudzis, apgrūtināta elpošana), aicinām vērsties pie ārsta un informēt par savu ceļojumu un kontaktpersonām.

Sīkāku informāciju var iegūt arī Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā: ecdc.europa.eu/en/news-events/update-cluster-pneumonia-cases-associated-novel-coronavirus-wuhan-china-2019.

Ja nepieciešama konsulārā palīdzība, ĀM aicina zvanīt Latvijas vēstniecībai Ķīnā pa tālruni: +86 10 853 230 09 vai uz Konsulārā departamenta tālruni ārkārtas situācijām Rīgā: +371 26 33 77 11, vai rakstīt e-pastu uz [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši aktuālajai informācijai saistībā ar koronavīrusa (COVID-19) izplatību pasaulē atjaunoti ceļojuma brīdinājumi vairākām valstīm, informē Ārlietu ministrijā.

Sarakstā ir Spānija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Gruzija, Izraēla un Turcija. Ārlietu ministrija iesaka visiem ceļotājiem būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt konkrētā ceļojuma nepieciešamību. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt konkrētas valstis.

Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar valstu sarakstu ministrijas mājaslapā, kas tiek atjaunots saskaņā ar aktuālo informāciju.

Tāpat ministrija iesaka rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem. Un, dodoties uz ārzemēm, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments iesaka reģistrēties Konsulārajā reģistrā, viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši", kā arī sekot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Facebook kontam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrs: Baltkrievijas minerālmēslu kravu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī

LETA--BNS,12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Komentāri

Pievienot komentāru