AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

AS "Latvijas gāze" apņēmusies līdz 27.martam veikt visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas meitassabiedrības AS "Gaso" pārvaldības struktūrā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā norāda, ka šogad 25.februārī stājās spēkā Eiropas Padomes regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Atbilstoši regulai no 2023.gada 27.marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.

"Latvijas gāzes" meitassabiedrība "Gaso" ir nacionālai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurai pieder kritiskā infrastruktūra - dabasgāzes sadales tīkls. Ievērojot minēto, kā arī starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma prasības, "Latvijas gāze" veiks visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas turpmākajā "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši regulas prasībām noteiktajā termiņā.

AS "Latvijas gāze" lauzusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu ar viesnīcu "Boutique Hotel & Restaurant MaMa", atklāja uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Kikste.

Viņa skaidroja, ka aizvakar saņemts "Latvijas gāzes" lēmums, kurā teikts, ka 1.novembrī tiks lauzts ilgtermiņa gāzes piegādes līgums, kas pamatots ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību reģionā, ar ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes piegādei, kā arī pēdējā laikā pieņemtajiem normatīviem attiecībā uz gāzes piegādes iespējām un noteiktiem ierobežojumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Viņi ["Latvijas gāze"] raksta, ka ir spiesti izvērtēt iespējas turpināt noslēgtos ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumus. Mums bija noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 28.novembrim," skaidroja Kikste.

Viņa arī uzsvēra, ka šis "Latvijas gāzes" paziņojums nācis bez brīdinājuma, turklāt gāzes piegāde ir būtiska ne tikai uzņēmuma darbībai, bet arī Kikstes ģimenei, kuru vienīgais mājoklis ir viens no viesnīcas spārniem.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti ir iegādājušies, lai nodrošinātos nākamajai apkures sezonai, informācijas trūkuma dēļ eksperti ziemu gaida ar bažām.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo dabasgāzi, primāri plānots izmantot jau pieejamo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Lielas cerības tiek liktas arī uz Somijas un Igaunijas kopprojektu – peldošo LNG termināli, ko kaimiņi plāno nodot ekspluatācijā jau šā gada rudenī.

Tajā pašā laikā EM neizslēdz iespēju, ka līdz 2023. gada janvārim nepieciešamā gāze vajadzības gadījumā varētu tikt iegādāta arī no Krievijas.

Prasības izpildītas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd noglabātas 10,42 TWh dabasgāzes, Latvijā reģistrēto lietotāju krājumi veido aptuveni pusi no kopējā apjoma, skaidro Dace Baltābola, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) Komunikācijas daļas vadītāja.

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Mājsaimniecībām valsts atbalsta piešķiršanas periodā dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi, informē AS "Latvijas gāze" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība ir nolēmusi kompensēt dabasgāzes cenas pieaugumu iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no 2022.gada janvāra līdz aprīļa beigām.

Vienlaikus "Latvijas gāzes" pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās - "Latvijas gāze" samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.

Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2635,1 kilovatstundas (kWh) jeb 250 kubikmetriem, kurām ir noslēgts līgums ar "Latvijas gāzi" un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).

Lai vēl vairāk strukturētu uzņēmumu grupas “Repharm” darbību un veiktu stratēģisku plānošanu un vadību, izveidota SIA “Centrālā laboratorija” (CL) padome un stiprināta AS “Veselības centru apvienība” (VCA) padome.

VCA un CL padomē strādās līdzšinējā SIA “Centrālā laboratorija” valdes locekle profesore Jeļena Storoženko. Savukārt CL valdē ievēlēta VCA valdes locekle Solvita Babre-Samata, kas tagad strādās abu minēto uzņēmumu valdēs.

Jaunveidotajā CL padomē līdzās Storoženko ievēlēti arī padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Livšics un padomes locekļi Vadims Telica, Sergejs Korņijenko, Roberts Tavjevs un Jeļena Storoženko.

Uzņēmuma valdē darbu turpina valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa un valdes loceklis Edvīns Kazušs.

VCA padomē darbu turpina padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Livšics, padomes locekle Jeļena Ņikitina. Uzņēmuma valdē darbu turpina valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa un valdes loceklis Zigurds Lasovskis.

Lēmumi par atteikšanos no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa būtu jāpieņem starpvalstu līmenī, uzsver AS "Latvijas gāze", komentējot izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos to izdarīt no 2023.gada 1.janvāra.

Uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norādīts, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai.

"Latvijas gāze" norāda, ka šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Uzņēmuma rīcībā arvien neesot konkrēta Ekonomikas ministrijas plāna par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Vedam sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu," teikts paziņojumā.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.